(194) Pirmā mācība, kas jāsniedz strādniekiem mūsu iestādēs, ir mācība par paļaušanos uz Dievu. Pirms tie jebkurā var gūt sekmes, tiem katram pašam priekš sevis jāpieņem patiesība, kas ietverta Kristus vārdos: “Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.”
Taisnības saknes atrodas dievbijībā. Ikviena cilvēcīga būtne var būt taisna tikai tik ilgi, kamēr tai ir ticība Dievā un tā saglabā dzīvu savienību ar Viņu. Kā puķei uz lauka saknes atrodas zemē, kā tai jāsaņem gaiss, rasa, lietusgāzes un saules gaisma, tā mums no Dieva jāsaņem tas, kas kalpo dvēseles dzīvībai. Vienīgi kļūstot par Viņa dabas līdzdalībniekiem, mēs saņemam spēku paklausīt Viņa baušļiem. Neviens cilvēks, augsts vai zems, piedzīvojis vai nepiedzīvojis, nevar pastāvīgi būt skaidrs savu līdzcilvēku priekšā un atstāt spēcīgu iespaidu, ja viņa dzīve nav apslēpta ar Kristu Dievā. Jo lielāka ir rosība cilvēku starpā, jo ciešākai vajadzētu būt sirds savienībai ar Dievu.
Kungs ir devis norādījumus, ka kalpotāji izdevniecībās jāapmāca reliģiskos virzienos. šim darbam ir bezgalīgi lielāka nozīme nekā finansiālam ieguvumam. Vispirms uzmanība jāpievērš strādnieku garīgai veselībai. Ik rītus ņemiet laiku sākt darbu ar lūgšanu. Nedomājiet, ka šis laiks ir izšķiests; tas ir laiks, kas pastāvēs mūžīgos laikmetos. šāda rīcība vadīs uz garīgu uzvaru un dos panākumus. Mašīnas atsauksies Kunga rokas pieskārienam. Noteikti ir vērts izlūgties Dieva svētību, un darbs nevar tikt pareizi padarīts, ja to pareizi nesāk. Katra strādnieka rokām jātiek stiprinātām, viņa sirdij šķīstītai, pirms Kungs to var iespaidīgi izlietot. (195)
Ja mēs vēlamies dzīvot patiesu kristīgu dzīvi, tad sirdsapziņai jātiek atdzīvinātai pastāvīgā saskarē ar Dieva Vārdu. Visas dārgās lietas, ko Dievs mums ir sagādājis par bezgalīgu maksu, nedos mums nekādu labumu; tās nevar mūs stiprināt un izraisīt garīgu augšanu, ja mēs tās piemērotā veidā neizmantojam. Mums jāēd Dieva Vārds - jādara par daļu no mums.
Lai uz Bībeles studijām sapulcējas mazas grupiņas vakaros, pusdienā vai agri no rīta. Lai tiem ir lūgšanas brīdis, ka Svētais Gars var tos stiprināt, apgaismot un svētot. Kristus vēlas, lai šis darbs tiktu padarīts katra strādnieka sirdī. Jūs iegūsiet lielu svētību, ja paši atvērsiet sirds durvis, lai to saņemtu. Dieva eņģeļi būs jūsu sanāksmēs. Jūs ēdīsiet no dzīvības koka lapām. Kādas liecības jūs varbūt varēsiet sniegt par mīlestības apdvesto iepazīšanos ar saviem līdzstrādniekiem šajos dārgajos mirkļos, kad jūs meklēsiet Dieva svētību. Lai katrs vienkāršos vārdos atstāsta savu piedzīvojumu. Tas atnesīs vairāk prieka
un līksmības dvēselei nekā visi jaukie mūzikas instrumenti, kādus vien var ienest draudzēs. Kristus ieies jūsu sirdīs. Tikai šādā veidā jūs varat palikt neskarti un godīgi.
Daudzi domā, ka Kunga meklēšanai veltītais laiks ir pazaudēts. Bet, ja Viņš ienāks, lai sadarbotos ar cilvēcīgajām pūlēm, un vīri un sievas sadarbosies ar Viņu, tad darbā un rezultātos būs redzama ievērojama pārmaiņa. Katra sirds, ko būs skāruši Taisnības Saules spožie stari, atklās Dieva Gara darbību balsī, prātā un raksturā. Mašīnas darbosies, it kā tās eļļotu un vadītu meistarīga roka. Būs mazāk domstarpību, kad strādnieku gars saņems eļļu no eļļas koka diviem zariem. Svētais iespaids tiks līdzdalīts citiem laipnos, saudzīgos, mīlošos un iedrošinošos vārdos. (196)
Dievbijīgiem evaņģēlistiem vajadzētu čakli pūlēties mācekļu labā, lai tie tiktu atgriezti. Viņus vajadzētu rūpīgi iepazīstināt ar patiesību un paskubināt ik dienas pētīt Bībeli. Viņiem vajadzīgs arī skolotājs, kas lasītu un pētītu kopā ar tiem.
Pieaugošas zināšanas par Kristu, ko iegūst, pētot Rakstus Svētā Gara pamācošā iespaida vadībā, darīs cilvēku spējīgu visos dzīves pasākumos atšķirt pareizo no nepareizā. Ja ļaudis, kas saistīti ar mūsu izdevniecībām, iegūs šīs zināšanas un tiks iesakņoti un nopamatoti patiesībā, tad tie sargās Kunga ceļu, lai darītu tiesu un taisnību.
Kas rīkojas ar svētām lietām izdevniecībās un kurā katrā Dieva darba nozarē, tiem savā darbā jāiegulda visaugstākie garīgie un morālie spēki. Viņiem pastāvīgi jāpētī ne cilvēku prāts, bet Dieva prāts. Visā viņu darbā jāatklājas Dieva žēlojošai laipnībai.
Mums jāpaklausa vārdiem: “Neesiet kūtri iekš tā, kas jums jādara; esiet dedzīgi garā, kalpojiet Kungam.” (Rom.12:11). Mums jābūt rosīgiem savā darbā; tomēr šajā rosībā jāiekļaujas vēl citam elementam - dzīvai dedzībai kalpošanā Kungam. Savā ikdienišķajā darbā mums jāienes nodošanās, svētošanās un dievbijība. Ja jūs veicat savus darbus, to neņemot vērā, tad jūs pielaižat vislielāko kļūdu savā dzīvē; jūs aplaupat Dievu, kaut arī sakat, ka kalpojat Viņam.
