“Kad mūsu ienaidnieki dzirdēja, ka lieta mums kļuvusi zināma un ka Dievs viņu nodomu ir izjaucis, tad mēs visi atgriezāmies pie mūra, katrs pie sava darba. No tās dienas puse manu kalpu strādāja pie celšanas darbiem un otra puse turēja šķēpus, vairogus, stopus un bruņas, un virsnieki bija aiz visa Jūdas nama, kas strādāja gar mūri. Un nastu nesēji strādāja ar vienu roku kraudami, kamēr otra turēja metamo šķēpu. Un cēlāji, kamēr cēla, bija apjozti ar savu zobenu.”
Nehemijam blakus stāvēja kāds vīrs ar bazūni, un visapkārt uz mūra zināmos attālumos bija izvietoti priesteri ar svētām bazūnēm. Ļaudis darbā bija izkaisīti, bet, tuvojoties briesmām, tiem bez kavēšanās vajadzēja steigties turp, no kurienes atskanēja signāls. “Tā mēs veicām mūra darbu: puse no mums turēja gatavībā šķēpus no rīta ausmas sākuma, līdz kamēr vakarā parādījās zvaigznes.”
Tos, kas bija dzīvojuši pilsētās un ciemos ārpus Jeruzālemes, tagad uzaicināja pa naktīm palikt mūru iekšpusē, lai sargātu darbu un no rīta būtu gatavi pienākumiem. Tā novērsa nevajadzīgu aizkavēšanos un atņēma ienaidniekam iespēju uzbrukt strādniekiem, ejot no darba vai arī dodoties uz darbu. Nehemija un viņa domubiedri neizvairījās no grūtībām un smagiem pienākumiem. Ne dienu, ne nakti, pat ne īsajā miegam veltītajā brīdī tie nenoģērbās un nenolika pie malas ieročus.
Pretestība un grūtības, ko no atklātiem ienaidniekiem un liekulīgiem draugiem piedzīvoja mūru cēlāji Nehemijas dienās, sniedz priekšstatu par to piedzīvojumiem, kas šodien strādā Dieva darbā. Kristiešus pārbauda ne tikai ienaidnieku dusmas, nicinājumi un nežēlība, bet arī to kūtrums, nepastāvīgums, remdenība un nodevība, kas izliekas par draugiem un palīgiem. [645] Pret tiem tiek raidīts izsmiekls un pārmetumi. Tas pats ienaidnieks, kas liek nicināt, pie labvēlīgākas izdevības ir gatavs izlietot nežēlīgākus līdzekļus.
Lai panāktu savu nodomu piepildīšanos, sātans izmanto ikvienu nesvētījušos personu. Starp tiem, kas sevi apliecina par Dieva darba atbalstītājiem, ir tādi, kas savienojušies ar Viņa pretiniekiem un tādā veidā Dieva lietu pakļauj Viņa rūgtāko ienaidnieku uzbrukumiem. Pat daži no tiem, kas ilgojas, lai Dieva darbs sekmētos, tomēr vājina Kunga kalpu rokas, uzklausīdami, atkārtodami un pa pusei ticēdami ienaidnieku izteiktajām baumām, lielībai un draudiem. Izlietojot savus aģentus, sātans gūst pārsteidzošus panākumus, un visi, kas pakļaujas to ietekmei, tiek padoti apburošam spēkam, kas iznīcina gudrību gudrajiem un saprašanu prātīgajiem. Bet, tāpat kā Nehemijam, Dieva ļaudīm no ienaidniekiem nav jābaidās, nedz tie jānicina. Paļāvībā uz Kungu tiem pastāvīgi jādodas uz priekšu, nesavtīgi izpildot savu pienākumu un visu uzticot Viņa aizgādībai.
Lielajās grūtībās Nehemija paļāvās uz Dievu un Viņa aizsardzībā jutās drošs, un Kungs, kurš toreiz atbalstīja savu kalpu, visos laikos ir bijis savas tautas patvērums. Ikkatrā krīzē Viņa ļaudis var paļāvīgi paziņot: “Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?” (Rom. 8:31) Lai cik viltīgi ir sātana un viņa aģentu nolūki un plāni, Dievs spēj tos atklāt un iznīcināt visus viņu padomus. Ticības atbilde arī šodien ir tā pati, ko izlietoja Nehemija: “Mūsu Dievs cīnīsies par mums!” Tas ir Dieva darbs, un neviens cilvēks nespēs aizkavēt tā galīgos panākumus.
