Neņem vērā ienaidnieka čukstus, kas tevi grib atturēt no Kristus, līdz tu pats sevi būsi darījis labāku, līdz jutīsies pietiekoši derīgs, lai nāktu pie Dieva, – ja tu tā ilgi gaidīsi, tad nekad pie Viņa nenonāksi. Kad sātans norāda uz tavām netīrajām drēbēm, tad atkārto Pestītāja apsolījumu: “Kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.” (Jāņa 6:37) Saki ienaidniekam, ka Jēzus Kristus asinis šķīsta no visiem grēkiem. Padari Dāvida lūgšanu par savu personīgo: “Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts, mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu!” (Ps. 51:9)
Pravieša paskubinājumi, lai Jūda uzlūkotu dzīvo Dievu un pieņemtu Viņa žēlastību, neizskanēja velti. Bija daži, kas tos nopietni uzklausīja un atmeta savus elkus, lai kalpotu Jehovam. Tie iemācījās saskatīt savā Radītājā mīlestību, žēlastību un maigu līdzcietību, un, kad Jūdas vēsturē iestājās tumsa, kad tikai atlikums vairs bija palicis savā zemē, pravieša vārdi turpināja nest nopietnas reformācijas augļus. “Tanī dienā cilvēki raudzīsies uz savu Radītāju,” teica pravietis, “viņu skati būs vērsti uz Israēla Svēto. Tie neskatīsies vairs uz altāriem, kas viņu pašu roku darbs, un neraudzīsies uz elku tēliem, elku kokiem un saules stabiem, ko viņu pašu pirksti darinājuši.” (Jes. 17: 7,8) [321]
Daudzi uzlūkos Visskaistāko, to Vienīgo starp tūkstošiem. “Tavas acis skatīs ķēniņu viņa glītumā un plašo zemi tālumā”, (Jes. 33:17) – tāds bija tiem dotais apsolījums. Grēki būs piedoti, un tie vairs leposies tikai ar Dievu. Laimīgajā dienā, kad tie būs atbrīvoti no kalpošanas elkiem, piepildīsies vārdi: “Jo tas Kungs pats savā godībā būs pie mums plato straumju un upju vietā (..). Jo tas Kungs ir mūsu soģis, tas Kungs ir mūsu likumu devējs, tas Kungs ir mūsu ķēniņš, Viņš mūs izglābs.” (Jes. 33:21,22)
Vēstis, ko Jesaja nesa tiem, kas bija izvēlējušies atgriezties no saviem ļaunajiem ceļiem, bija pilnas prieka un iedrošinājuma. Klausieties Kunga Vārdu, ko saka pravietis:
“Apdomā to, Jēkab, un, tu Israēl, jo tu esi Mans kalps!
Es tevi radīju, tu esi Mans kalps; Israēl, Es tevi neaizmirsīšu!
Es izgaisinu tavus pārkāpumus kā miglu
Un lieku izklīst taviem grēkiem kā mākonim.
Atgriezies pie Manis, jo Es tevi atpestīšu!”
(Jes. 44:21,22)
“Tanī dienā tu sacīsi: “Es Tev pateicos, Kungs!
Jo Tu gan biji uz mani dusmīgs,
Bet Tavas dusmas norima, un Tu mani iepriecināji.
Tiešām, Dievs ir mana pestīšana,
Es esmu paļāvības pilns un nebīstos,
Jo Dievs tas Kungs ir mans stiprums
Un mana slavas dziesma;
Viņš bija priekš manis pestīšana!”
“Dziediet tam Kungam slavas dziesmas,
Jo Viņš ir darījis varenus darbus,
Lai tas top zināms pa visām zemēm!
Gavilējiet un līksmojiet, jūs, Ciānas iedzīvotāji,
Jo liels ir jūsu vidū Israēla Svētais!”
(Jes. 12. nod.)
