Hiskija un viņa līdzstrādnieki īstenoja dažādas reformas valsts garīgai un laicīgai nostiprināšanai. “Un šādi Hiskija rīkojās visā Jūdā, un viņš darīja to, kas bija labs, taisnīgs un patiesīgs tā Kunga, viņa Dieva, priekšā. Un katru darbu, ko vien viņš pasāka, kalpodams Dieva namā un turēdamies pie bauslības un pavēlēm, (..) viņš pildīja ar visu savu sirdi, un viņam veicās labi.” “Viņš paļāvās uz to Kungu, Israēla Dievu, (..) viņš cieši pieķērās tam Kungam, viņš no Dieva nenovērsās un sargāja tos baušļus, ko tas Kungs bija caur Mozu pavēlējis. Un tas Kungs bija ar viņu, tā ka viss, ko vien viņš pasāka, sekmējās.” (2. Laiku 31:20,21; 2. Ķēn. 18:5-7)
Hiskijas valdīšanas laiks raksturīgs ar īpašiem Kunga aizgādības pierādījumiem, kas apkārtējām tautām liecināja, ka Israēla Dievs ir ar saviem ļaudīm. Asīriešu sekmes Samarijas iekarošanā un desmit cilšu atlikušo ļaužu izkaisīšanā starp pagānu tautām viņa valdīšanas sākuma posmā daudziem radīja šaubas par ebreju Dieva spēku. Panākumu iedrošināti, ninivieši vairs nelika vērā Jonas sludināto vēsti un izaicinoši pretojās Debesu gribai. Dažus gadus pēc Samarijas krišanas uzvarētāju armijas atkal parādījās Palestīnā, šoreiz savus spēkus izvēršot tieši pret Jūdas nocietinātajām pilsētām, un guva zināmus panākumus, bet tad atkāpās, tāpēc ka viņu valsts citās daļās radās grūtības. Nedaudz gadus vēlāk, tuvojoties Hiskijas valdīšanas noslēgumam, pasaules tautām tika parādīts pagānu dievu nespēks.
