Varenais pravietojums par pasaules valstīm tika ietverts tēlā, ko sapnī redzēja Babilonijas lielais un godkārīgais ķēniņš Nebukadnēcars. Viņš ilgojās uzzināt, kas notiks nākotnē, un tam rādītajā sapnī, ko neviens cilvēks nespēja izskaidrot, Dievs darīja zināmus Zemes vēstures turpmākos notikumus.
Nebukadnēcars domāja, ka Babilonija pastāvēs mūžīgi, tādēļ Kungs viņam deva sapni un sūtīja savu pravieti, kas sniedza sapņa izskaidrojumu, lai ķēniņš saprastu, ka viņa valsts vara neturpināsies bezgalīgi, un lai tas mācītos atzīt, ka patiesība ir kaut kas daudz augstāks par imperiālistisko godkāri. Dievs deva Nebukadnēcaram sapni un tā izskaidrojumu, lai ne tikai Babilonijas valdnieks, bet arī katrs tam sekojošais ķēniņš zinātu, ka visas pasaules valstis labākajā gadījumā pastāv tikai kādu noteiktu laiku un tām jānoiet no skatuves, un ka vienīgā mūžīgā valsts, kas nekad nezudīs, ir Jēzus Kristus Valstība, kas sapnī tika rādīta kā liels akmens, kas piepildīja visu Zemi.
Redzētais tēls kopumā attēloja cilvēku veidotās valstis, bet tā daļas, ar dažādiem metāliem sniegtie simboli, – četras lielas pasauli ietekmējošas impērijas, kas, sākot no Daniēla dienām, dominēs virs zemes. Pirmā no tām bija Babilonija, kas Nebukadnēcara valdīšanas laikā sasniedza savus slavas kalngalus, kļūdama par visvarenāko varu, kas jebkad ietekmējusi pasauli. A.H. Sayce saka: “Apdzīvotības un senās kultūras ziņā Asīriju tālu pārspēja dienvidu valsts Babilonija. Tā kļuva par centru un izejas punktu civilizācijai, kas vēlāk izplatījās Āzijas rietumos.” (“The Ancient Empires of the East”,1894 and 1900 eds., p. 93.)
“Šajā zemē ir atklātas noteiktas agrīnās civilizācijas attīstības pēdas, un tā kā valsts ir ar visilgstošāko pastāvēšanas vēsturi.(..) Babilonija... pārstāv kultūru, civilizāciju, literatūru un visu pārvaldošu reliģisku varu.” (The New Schaft-Herzog Encyclopedia of Religious Knowledge, vol 1, pp. 396,397.)
“Neviena galvaspilsēta pasaulē nav bijusi tik varena spēka, bagātības un kultūras ziņā tik milzīgā laika periodā.” ( Robert WM. Rogers,“A History of Babylonia and Assyria”, 4th ed, vo1.1. p. 386.)
Tas, ka Dievs atklāsmi un brīdinājumus sniedza tieši pirmajai un varenākajai pasauli ietekmējošai impērijai, bija ļoti savlaicīgi un lietderīgi, bet Babilonija, lielā, ar tēla zelta galvu ainotā valsts vara, nogāja no skatuves tās vājāko valdnieku Nabonida un viņa dēla Belsacara laikā 538. gadā pirms Kristus, tajā pašā paaudzē, kad tika dota atklāsme.
Kīra Lielā vadībā Babilonijai sekoja Medo-Persija, kas tēlā simbolizēta ar sudrabu, un pasaules troni paturēja aptuveni divsimt gadus.
331. gadā pirms Kristus Dārijs III (Codomannus) Arbelas kaujā zaudēja cīņu pret Aleksandru Lielo, kas līdz ar to kļuva par pasaules valdnieku. Grieķijas simbols ir varš. Aleksandrs nomira 323. gadā pirms Kristus, un nedaudz gados viņa veidotā impērija sadalījās savstarpēji karojošās frakcijās, kas sekojošajā gadsimtā valsti neglābjami novājināja, līdz tā palika par laupījumu pieaugošajai varai pie Tibras upes.
Grieķijas impērijas daļu Sīriju Roma iekaroja 190. gadā pirms Kristus, bet 168. gadā pirms Kristus tā pieveica Maķedoniju; un tajā pašā gadā Romas dzelzs monarhijas autoritāti atzina arī Ēģipte. Iesākumā Roma bija vienota, lai gan pastāvēja kā republika. Vēlāk tā kļuva par impēriju. Valsts sadalīšanās, ko sapnī redzētajā tēlā ainoja dzelzs un māla maisījums, notika 4. gadsimtā, iebrūkot barbariem no Eiropas ziemeļiem un austrumiem; un dzelzs Roma sabruka uz visiem laikiem. Ir pielikts daudz pūļu, lai Eiropas tautas kā Romas atsevišķās daļas precību ceļā apvienotu vienā veselā, uz ko norādīja pravietojuma izskaidrojumā minētā sajaukšanās caur cilvēku sadzīvi, bet visi mēģinājumi bijuši neveiksmīgi. Kārlis Lielais un Napoleons centās uzcelt vienotu valsti ar karaspēka palīdzību, bet arī tiem neveicās. Pravietojums vēstīja, ka šīs daļas nesavienosies, tāpat kā dzelzs nesajaucas ar māliem. Vārdi: “Tie viens pie otra nepielips” – ir stiprāki par diplomātiju un armijas spēku.
Romas sadalīšanās gala laikā Debesu Dievs uzcels savu valsti, kas nekad netiks iznīcināta, nekad netiks atdota citiem ļaudīm, kā tikai tiem, kas tur dzīvos mūžīgi. “Šis sapnis ir tiešām zīmīgs, un patiess ir tā izskaidrojums.”
Izdevēji.
