Elum vispirms vajadzēja censties ļaunumu savaldīt ar maigiem līdzekļiem; bet, ja tas nepalīdzētu, tad ļaunuma apspiešanai pielietojami stingrāki līdzekļi. Dieva gods svēti jāsargā, pat ja tāpēc mums jāšķiras no mūsu tuvākajiem radiniekiem. Apdāvināta cilvēka derīgumu šai dzīvē var izpostīt arī tikai viens trūkums, un Dieva dienā tāpēc viņš dzirdēs negaidītus vārdus: "Ejiet prom no Manis visi, jūs - ļauna darītāji." Elus bija lēns, mīlīgs un laipns cilvēks un bija patiesi ieinteresēts kalpošanā Dievam un Viņa lietas uzplaukumā. Viņš bija cilvēks, kurš smēla spēku lūgšanās. Viņš nekad nesacēlās pret Dieva Vārdu. Tomēr viņam bija trūkums. Viņam trūka rakstura spēka norāt grēku un taisnīgi izturaties pret grēcinieku, lai Dievs varētu paļauties, ka viņš Izraēlu uzturēs šķīstu. Viņš ticībai nepievienoja drosmi un spēku pateikt "nē" īstā brīdī un īstā vietā. Grēks paliek grēks, un taisnība paliek taisnība. Ir jāļauj skanēt brīdinošajai bazūnei. Mēs dzīvojam briesmīgi ļaunā laikā. Kalpošana Dievam izvirtīs, ja katrā pienākuma posteni neatradīsies sevišķi modri cilvēki. Tagad nevienam nav tiesības iegrimt ne uz brīdi savtīgās ērtībās. Nevienam no Dieva teiktajiem vārdiem nedrīkst atļaut krist zemē.
Daži Betlkrīkā, apliecinot ticību Liecībām, patiesībā tās ir minuši kājām. Tikai nedaudzi Liecības ir lasījuši ar interesi; tikai nedaudzi tās ir ņēmuši vērā. Sevis lutināšana, lepnums, mode un ārišķība ir sajaukušies ar kalpošanu Dievam. Dievam ir vajadzīgi drosmīgi, darbīgi vīri, kas nenoskatīsies uz elku pacelšanu un riebīgu lietu ieviešanu, nepaceļot savu balsi kā bazūni, norādot ļaudīm viņu pārkāpumus un Jēkaba namam tā grēkus.
Līdzko Zāmuelis sāka tiesāt Izraēlu, neskatoties uz savu jaunību, tūlīt sasauca ļaužu sapulci, lai gavētu, lūgtu un dziļi pazemotos Dieva priekšā. Viņš sniedza savu no Dieva mutes saņemto svinīgo liecību. Tad ļaudis sāka saprast, kur ir viņu spēks. Viņi lūdza Zāmuelu, lai viņš nepārtrauktu /518/ viņu labā kliegt uz Dievu. Ienaidnieki bija cēlušies, lai cīnītos pret tiem; tomēr Dievs paklausīja viņu dēļ /518/ pienestās lūgšanas. Dievs darbojās priekš viņiem, un Izraēls uzvarēja.
Betlkrīkā ir darāms liels darbs. Pienākumi palikuši neizpildīti, svarīgas (atbildīgas) vietas ieņēmušas neuzticamas personas. Šurp ir atnākuši cilvēki, kas ne ar ko nav stiprinājuši Dieva lietu, bet kas pastāvīgi strādājuši, lai citiem piederošos mazos līdzekļus sagrābtu savās rokās, un tādā veidā viņi ir aplaupījuši Dieva mantu namu. Kur vien ir pašķīrusies labvēlīga iespēja iegūt sev labumu uz citu zaudējumu rēķina, tur visur ir atklājies viņu sirds dabīgais savtīgums. Viņi tā ir strādājuši, līdz ir aizsniegts pasaules cilvēku līmenis, un starp viņu un pasaules darbī-bas veidu vairs pastāv tikai maza atšķirība.
Mūsu ļaudīm Betlkrīkā ir jānes lielākas atbildības nastas nekā tiem, kas atrodas citās vietās. Visiem, kas izvēlas šeit apmesties, to vajadzētu darīt ar vienu vienīgu mērķi - pagodināt Dievu, bet ne savu
ērtību un labumu dēļ. Viņiem vajadzētu būt pilnīgi gataviem uzņemties atbildību nastas, kad un kur vien tas vajadzīgs. Ar pašuzupurīgu nodošanos viņiem vajadzētu atbalstīt institūtus, kurus Dievs izvietojis viņu vidū. Kas nevēlas iet šo ceļu, tiem vajadzētu doties tur, kur nav jānes tik smagas atbildību nastas. Šajā svarīgajā vietā, kur tik daudz atkarīgs no personīgām pūlēm, visiem vajag strādāt neizvairoties un neatlaidīgi. Viņiem jābūt sevišķi modriem, lai Kunga lieta nezaudētu nevienu dvēseli. Daudzi neaizsniedz evaņģēlijā noradīto līmeni; viņi savtīgi vēro tikai savas intereses un negrib redzēt, ko viņi varētu darīt, lai būtu par svētību saviem līdzcilvēkiem. Kristum vīna dārzā nav vajadzīgi sliņķi. Viņš prasa, lai ikviens strādā šim laikam un mūžībai.
