Ir pienācis laiks, kad mums jābūt skaidrībā pašiem par sevi, vai mūsu ticība saskan ar mūsu darbiem. Mums jāstāv par Dievu un par patiesību pārgalvīgas un neticīgas paaudzes priekšā. Cilvēks, kas reiz pazinis dzīvības ceļu un pēc tam novērsies no savas sirds pārliecības, atdodamies sātana māņu gudrībai, kļūst nepieejamāks par to, kurš nekad nav baudījis Kristus mīlestību. Viņš būs gudrs darīt ļaunu. Viņš ir saistījies ar sātanu, neskatoties uz gaismu un at-zīšanu. Saviem brāļiem es saku: jūsu vienīgā cerība ir Dievā. Mums jābūt tērptiem Kristus taisnībā, ja gribam pastāvēt virsroku ņemošas bezdievības vidū. Mums ticība jāparāda darbos. Liksim sev labu pamatu nākošajam laikam, /597/ ka varam satvert un noturēt mūžīgo dzīvību. Mums jāstrādā ne savā spēkā, bet mūsu Kunga spēkā, Kurš
ir pārvarējis nāvi. Ko darīsim un ko uzdrošināsimies darīt priekš Jēzus?
Mūsu izdevniecības ir visas mūsu tautas īpašums, un visiem vajadzētu strādāt, lai pārvarētu grūtības. Lai mūsu raksti izplatītos, tie ir pārdoti par tik zemu cenu, ka izdevniecība saņem pavisam mazu peļņu šo pašu darbu pavairošanai. Tas darīts, vadoties no vislabākajiem motīviem, bet ne no tālredzīga un piedzīvojuša sprieduma.
Pastāvot zemai pārdošanas cenai, izdevniecība nevar saglabāt pamatkapitālu darba turpināšanai. To pilnībā nesaskatīja un kritiski nepārdomāja. Zemās cenas ļaudis vada uz nepareizu rakstu novērtēšanu. Nav arī pilnīgi apdomāts, ka reiz noliktās zemās cenas būs ļoti grūti pacelt līdz rakstu darbu īstajai vērtībai.
Mūsu sludinātāji arī nav saņēmuši pienācīgu atbalstu. Viņiem jādod līdzekļi dzīves vajadzībām. Noliekot zemas cenas mūsu rakstiem un arī piešķirot tik lielu peļņu rakstu izplatīšanas un misijas sabiedrībām, ir parādīts bēdīgs tālredzības trūkums. Šajos jautājumos ir aiziets galējībās, un tādēļ nāks reakcija. Lai plauktu un ziedētu rakstu izplatīšanas un misijas sabiedrības, tad jāplaukst un jāzied iestādei, kas rada un iespiež grāmatas. Sakropļojiet šo darba rīku, apkraujiet izdevniecības ar parādiem, tad neredzēsim sekmes arī rakstu izplatīšanas un misijas sabiedrību darbā.
Nepareizā darba vadība radusies ne ar nodomu, bet lielajā centībā sekmēt misijas darbu. Laikrakstu, traktātu un brošūru izplatīšana un plašā apgrozība ir sakropļojušas un ierāvušas grūtībās darba rīku, kas rada šos rakstus. Katram labam darbam draud briesmas noiet galējībās. Atbildīgajiem vīriem draud vienpusības briesmas, draud briesmas domāt tikai par vienu darba nozarojumu, novārtā atstājot citas lielā darba nozares.
Kā tautai mums jābūt piesardzīgiem visos jautājumos. /598/ Neviens nevar justies drošs, nemeklējot ik dienas no Dieva gudrību un uzdrošinoties rīkoties pats savā spēkā. Mūs vienmēr apdraud briesmas un vajadzētu ļoti sargāties no vienas darba nozares sevišķas izcelšanas uz citu darba nozarojumu rēķina.
Ir pielaistas kļūdas, pazeminot cenas mūsu rakstiem, cerot tā novērst grūtības. Šīm pūlēm jāmainās. Kas šos soļus spēra, tie rīkojās godīgi. Viņi vadījās no domas, ka viņu devīgums ierosinās ļaudis un sludinātājus strādāt tā, ka stipri pieaugs pieprasījums pēc rakstiem.
Attiecībās ar mūsu izdevniecībām ļaudīm un sludinātājiem vajadzētu izturēties augstsirdīgi un pretimnākoši. Nevajadzētu domāt un gudrot, kā par viszemāko cenu iespējams iegādāties mūsu periodiskos izdevumus, traktātus un grāmatas, bet gan vajadzētu pārdomāt, kā parādīt ļaudīm mūsu rakstu patieso vērtību. Par dažiem pensiem zemāk novērtētie rakstu darbu eksemplāru tūkstoši izdevniecībai rada tūkstošiem dolāru lielu zaudējumu, kamēr nedaudzie pensi, ja tos pieliktu katrai atsevišķai grāmatai, gandrīz nemaz nebūtu jūtami.
"Review and Herald" (Apskats un ziņotājs) un "Signs of the Times" (Laika zīmes) ir lēti, bet pareizi nocenoti laikraksti. "Review" ir vērtīgs laikraksts; tajā runāts par jautājumiem, kas sevišķi skar draudzi, un tam vajadzētu atrasties katrā ticīgo ģimenē. Ja kāds ir par trūcīgu tā iegādei, tad draudzei caur parakstiem vajadzētu savākt pilnu cenu par laikrakstu un to piegādāt nabadzīgajām ģimenēm. Šis plāns būtu daudz labāks nekā trūcīgo atstāšana izdev-niecības vai arī rakstu darbu izplatīšanas un misijas biedrības žēlastībai.
Tāpat vajadzētu rīkoties ar laikrakstu "Signs". Tas ar niecīgām novirzēm kopš savas dibināšanas pastāvīgi ir audzis kā iespaida, tā morālās vērtības ziņā. Tas ir laikraksts celmlauzis. Šos abus periodiskos izdevumus lasa ar interesi. Tie ir divi ieroči lielajā darba laukā, kas, izplatot gaismu, dara sevišķu darbu šajās Dieva paredzētajās sagatavošanās dienās. Visiem vajadzētu nopietni atbalstīt ka viena, tā otra tālāko attīstību.
"Kunga acs ir pār taisniem, un Viņa auss ir atvērta uzklausīt viņu kliegšanu." Kristus palīdzēs tiem, kas /599/ pieskrien Viņam, meklējot gudrību un spēku. Ja viņi sirds pazemībā pildīs savus pienākumus un stāvēs pretī pārbaudījumiem, paļaujoties uz Jēzu, tad Viņa varenie eņģeļi būs ap tiem, un Viņš, Kam viņi uzticējušies, pierādīsies par Visvarenu palīgu katros apstākļos. Tiem, kas ieņem atbildīgas vietas, vajadzētu ik dienas arvien tuvāk iepazīties ar Kristus brīnišķīgo augstību, uzticību un mīlestību. Viņiem vajadzētu būt tādiem, kas droši var sacīt: "Es zinu, kam es ticu." Šiem vīriem vajadzētu strādāt kā
brāļiem, necīnoties savā starpā un nestrīdoties. Katrs lai dara savu pienākumu, zinot, ka Dieva acs caurskata motīvus un nolūkus un lasa visapslēptākās dvēseles izjūtas. Darbs ir viens. Ja vadošie vīri nepaļausies uz savu prātu, jūtām un uzskatiem un neizmainīs Kunga nodomu, tad starp šiem diviem viena un tā paša darba nozarojumiem valdīs vispilnīgākā saskaņa.
Mūsu ļaudīm vajadzētu vairāk pūlēties, lai "Review" apgrozība pieaugtu. Ja brāļi un māsas tikai censtos ar lielāku nopietnību un neatlaidību aizsniegt šo mērķi, tad tas arī izdotos. Katrā
ģimenē vajadzētu atrasties šim laikrakstam. Ja viņi sev aizliegs iemīļotos greznuma priekšmetus, tēju un kafiju, tad daudzi, kuru mājas tagad neapmeklē ik nedēļas šis viesis, varēs samaksāt par gaismas vēstnesi, un tas ienāks viņu ģimenēs. Gandrīz katrā ģimenē pērk vienu vai vairākus pasaulīgus laikrakstus, kas bieži satur mīlestības stāstus un satraucošus tēlojumus par neliešiem un slepkavām, kas uz lasītāju atstāj kaitīgu ietekmi. Tie, kas atļaujas iztikt bez "Review and Herald", pazaudē daudz. Tā lappusēs Kristus var uz viņiem runāt brīdinājumus, pārmetumus un padomus, kas izmainītu viņu domu gājumu un kļūtu viņiem par dzīvības maizi.
Mūsu laikrakstus nevajadzētu piepildīt ar garām pārrunām (diskusijām) vai gariem doktrināriem (mācības punktu) pierādījumiem, kas lasītāju nogurdinātu; tiem vajadzētu saturēt īsus un interesantus doktrinārus un praktiskus rakstus. Mūsu laikrakstu cenām nevajadzētu būt tik zemām, ka nepaliek vairs rezerves darba tālāk virzīšanai. Tāda pat interese, kādu parādīja "Signs of the Times" izplatīšanai, /600/ ir jāparāda arī "Review" apgrozības palielināšanai. Ja to darīs, tad sekmes neizpaliks.
Mēs atrodamies uz apburtas zemes, un sātans pastāvīgi pūlas ieaijāt mūsu tautu miegā, lai mēs snaustu miesīgas drošības šūpulī. Valda tāda vienaldzība un dedzības trūkums, kas paralizē visas mūsu pūles. Jēzus strādāja čakli; un kad Viņa sekotāji pieķersies Viņam un strādās, kā Viņš strādāja, tad viņi arī ieraudzīs atbilstošus rezultātus. Ir jāpieliek pūles, lai mūsu laikrakstus pareizi novērtētu un tos atkal pakāpeniski nostādītu uz drošiem pamatiem. Mūs nedrīkst aizskart kliedzieni par naudas pelnīšanu un spekulāciju. Mums pastāvīgi jāspiežas uz priekšu, nopēlumu neiespaidotiem un aplausu nesamaitātiem. Nostāties uz pareiziem saimnieciskiem pamatiem būs grūtāks darbs, nekā daudzi to domā; tomēr šis darbs ir jādara, lai glābtu mūsu iestādes no grūtībām.
Mūsu brāļiem vajadzētu sargāties kļūt vienpusīgiem savos plānos un darbos. Viņi var izlietot laiku un naudu noteikta darbības veida sagatavošanai, uzskatot, ka darbu var padarīt tikai tā un ka cits ceļš nav pareizs. Draud briesmas kļūt pārāk prasošiem sīkumos. Vairāk vajadzētu rūpēties, lai izvairītos no grāmatu pārsūtīšanas un darbinieku braukāšanas izdevumiem. Iespaids par Dieva darbu ir slikts. Brāļi, jums vajadzētu rīkoties piesardzīgi, taupīgi un saprātīgi. Ir jāpadara liels darbs, bet mūsu izdevniecības atrodas grūtībās. Ir ļaudis, kas uzticīgi strādā Betlkrīkas izdevniecība un nesaņem pilnvērtīgu atalgojumu par savu darbu. Pret šiem cilvēkiem nav izturējušies taisnīgi. Citā darbā viņi būtu nopelnījuši divreiz vairāk par to, ko ir saņēmuši šeit; tomēr viņi turpina strādāt tālāk apzinīgi, jo jūt, ka Dieva darbam ir vajadzīga viņu palīdzība.
Plānojot par Dieva darba attīstību un izvedot šos plānus dzīvē, ir jāveic šajās sagatavošanās dienās liels darbs. Mūsu rakstiem vajag plaši izplatīties, jo tie dara varenu darbu. Ir darāms liels misijas darbs. Bet es redzēju, ka draud briesmas ievirzīt šo darbu pārāk mehāniskā, sarežģītā un komplicētā gultnē. Tādā veidā sasniegs mazāk, nekā /60l/ strādājot vienkāršāk, skaidrāk un noteiktāk. Mums nav ne laika, ne līdzekļu, lai uzturētu visu šī mehānisma daļu harmonisku sadarbību.
Brāļiem, kas atbildīgi par šī darba attīstības plāniem, vienmēr jāatceras, ka, lai gan saprātīgai strādāšanai ir nepieciešama izglītība un zināma audzināšana, tomēr pastāv briesmas šim jautājumam piešķirt pārāk lielu nozīmi. Iegūstot vispilnīgākās zināšanas visos sīkumos un nepiegriežot vērību vitāli svarīgiem pamatlikumiem, mēs kļūsim par sausiem un formāliem strādniekiem. Darbam derīgas tās sirdis, kuras, Dieva žēlastības Ietekmētas, kļuvušas tam labprātīgas.
Dievam vajadzīgs darbs no visas sirds. Viņš atzīs nesavtīgus nodomus, skaidrus un cēlus principus, augstus un svētus motīvus. Ar šādām pūlēm sadarbosies Viņa žēlastība un spēks. Kas sapratīs, ka ļaužu sagatavošana uz Kunga atnākšanu ir Dieva darbs, tie visi, nesavtīgi pūloties, atradīs iespējas piedalīties misijas un rakstu izplatīšanas darbā. Bet pilnīgi un sīki izplānojot darbu, atstājot novārtā sirds darbu un saglabājot tikai sausu formu, var izšķiest pārāk daudz līdzekļu un laika.
Es jums saku atklāti, ka Jēzum un Viņa žēlastības spēkam netiek piegriezta vērība. Rezultāti rādīs, ka dievbijības, pazemības, svētas sirds un svētas dzīves vietā ir stājies mehānisks darbs. Strādnieki, kas ir garīgāki, vairāk nodevušies Dievam un ir pazemīgāki par citiem, neatrod vietas, kur varētu strādāt, un tāpēc no darba atraujas. Jaunākie un nepiedzīvojušie mācās strādāt formāli un dara savu darbu mehāniski. Trūkst mīlestības un atbildības jūtu pār dvēselēm. Sajās svinīgajās un briesmīgajās atbildības pilnajās dienās būtu ļoti svarīgi mazāk kavēties pie noteiktām formām un mehāniska darba un vairāk izcelt dievbijības spēku.
