Bet vislielākais ļaunums ir uz bērniem un jauniešiem atstātais iespaids. Gandrīz līdz ar ienākšanu pasaulē viņi tiek pakļauti modes prasībām. Mazie bērni vairāk dzird runājam par tērpiem nekā par viņu izglābšanos. Viņi redz mātes čaklāk pētām modes lapas nekā Bībeli. Vairāk apmeklē sīku preču tirgotavas un modistes nekā baznīcu. Tērpu ārējam izskatam piegriež lielāku vērību nekā rakstura rotājumam. Par smalko drēbju nosmērēšanu atskan asi rājieni, un pastāvīgu ierobežojumu rezultātā bērns kļūst īgns un viegli uzbudināms.
Kropls raksturs tā nesatrauc māti kā nosmērētas drēbes. Bērns vairāk dzird runājam par tērpiem nekā par tikumību; jo māte tuvāk pazīst modi nekā savu Pestītāju. Viņas priekšzīme bieži vien jauniešus apņem kā ar indīgu atmosfēru. Netikumība, apslēpusies modes tērpā, iespiežas bērnu vidū.
Vienkāršas drēbes sapratīgai sievietei sniegs vislielāko labumu. Par personas raksturu mēs spriežam
pēc tērpa. Spilgts tērps atklāj tukšumu, uzpūtību un nespēku (vājumu). Pieklājīga, dievbijīga sieviete ģērbsies pieklājīgi. Izsmalcināta gaume un attīstīts prāts atklāsies vienkāršā, piemērota tērpa izvēlē.
Ir rotājums, kas nekad neaizies bojā, kas darīs laimīgus visus, ar ko saskaramies šinī dzīvē, un neapēnotā spožumā mirdzēs arī nemirstīgajā nākotnē. Tas ir lēnprātīga un /644/ pazemīga gara rotājums. Dievs mums ir pavēlējis ietērpt dvēseli visbagātākajā rotā. Vienmēr, kad modes pielūdzējs ieskatās spogulī, viņam vajadzētu atcerēties novārtā pames-to dvēseli. Katrai pie rotāšanās izšķiestais stundai vajadzētu tos rāt par tukšā atstāto prātu. Tikai tad var iestāties reforma, kas pacels un izdaiļos visus dzīves mērķus un nodomus. Zelta rotaslietu vietā vajadzētu nopietni un čakli censties iegūt gudrību, kas ir daudz vērtīgāka par tīru zeltu, dārgāka par rubīniem.
Kas kalpo pie modes altāra, tiem ir pavisam maz rakstura spēka un pavisam maz fiziskās enerģijas. Viņu dzīvei nav nekādu lielu mērķu, un tā nobeidzas bezvērtīgi. Visur sastopam sievietes, kuru prātu un sirdi pilnīgi piepilda domas par tērpiem un ārējo izskatu. Sievietes dvēsele ir panīkusi un sarāvusies, un visas domas pievērstas tikai viņas pašas nožēlojamajam es. Kad kāda pēc modes tērpta sieviete gāja garām dažiem uz ielas stāvošiem vīriešiem, kāds kaut ko par viņu jautāja. Atbilde bija sekojoša: "Viņa ir skaists rotājums sava tēva mājā, bet citādi viņa nekam neder." Ļoti žēl, ka tie, kas sevi sauc par Kristus mācekļiem, šādu nekam nederīgu cilvēku tērpu un manieru atdarināšanu uzskata par kaut ko labu un skaistu.
Pēteris dod vērtīgu pamācību par kristīgas sievietes apģērbu: "Jūsu jaukums lai nav no ārienes, matu pīšanā un zelta aplikšanā vai drēbju apvilkšanā, bet apslēptais sirds cilvēks, kam neiznīcīgs jaukums lēnā, klusā garā, - tas ir dārgs priekš Dieva. Jo tāpat arī citkārt svētās sievas izgreznojās, kas cerēja uz Dievu." Viss, ko mēs uzsveram, ir saskaņā ar Dieva Vārda pavēlēm. Vai mēs lasām Bībeli un sekojam tās norādījumiem? Vai paklausīsim Dievam vai arī pie-mērosimies pasaules ieradumiem? Vai kalposim Dievam vai mantai? Vai varam sagaidīt, ka baudīsim gara mieru un Dieva labpatiku, ja rīkosimies tieši pretēji Viņa Vārda pamācībām?
Apustulis Pāvils skubina kristiešus nelīdzināties /645/ pasaulei, bet pārvērsties, prātā atjaunojoties, "lai jūs varat pārbaudīt, kas ir labais un patīkamais, un pilnīgais Dieva prāts". Tomēr daudzi, kas saucas par Dieva bērniem, neizjūt sirdsapziņas pārmetumus par saskaņošanos ar pasaules ieradumiem zelta, pērļu un dārgu tērpu nēsāšanā. Kas ir pietiekoši apzinīgi un nenēsā šādas lietas, tos uzskata par prātā aprobežotiem, māņticīgiem un pat par fanātiķiem. Bet šos norādījumus mums ir devis Dievs Savā žēlastībā, tie ir bezgalīgās gudrības izpausme, un, kas tos atstāj bez ievērības, tie paši dodas briesmās un sagādā sev zaudējumus. Tie, kas pieķeras Dieva Vārdā aizliegtajiem izrotājumiem, savā sirdī piekopj lepnumu un augstprātību. Tā viņi vēlas saistīt citu uzmanību. Viņu tērpi saka: "Skaties uz mani. Apbrīno mani." Tā cilvēka raksturā iedzimtā augstprātība (uzpūtība), iecietīgi kopta, pastāvīgi pieaug. Ja prāts aizņemts ar domām, kā patikt Dievam, tad pazūd visi nevajadzīgie izskaistinājumi.
Apustulis ārējo rotājumu stāda tieši pretstatā klusam un lēnam garam, un tad par pēdējā salīdzinoši lielāko vērtību viņš saka: "... tas ir dārgs Dieva acīs." Starp patiku uz ārējiem rotājumiem un klusa, lēna gara pazemīgo jaukumu ir noteikta pretruna. Dieva miers un prieks valdīs dvēselē vienīgi tad, kad mēs visas lietas centīsimies saskaņot ar Dieva prātu.
Mīlestība uz tērpiem apdraud tikumību un izveido no sievietes kaut ko pilnīgi pretēju kristietei. Uzkrītošas, košas, pārmodernas drēbes pārāk bieži nēsātājas sirdī pamodina iekāri un novērotāju sirdī zemas kaislības. Dievs zina, ka rakstura bojāeju bieži vien sagatavo lepnība un godkārība apģērbā. Viņš zina, ka dārgie tērpi noslāpē vēlēšanos darīt labu.
Jo vairāk cilvēki izdod drēbēm, jo mazāk viņi var pabarot izsalkušo un apģērbt kailo; un labdarības straumes, kam pastāvīgi vajadzētu plūst un plūst, pamazām izsīkst. Katru dolāru, kas ietaupīts, atsakoties no nevajadzīgiem rotājumiem, var atdot trūkumcietējiem vai nolikt Kunga mantu /646/ namā evaņģēlija atbalstīšanai, misionāru nosūtīšanai uz ārzemēm un iespieddarbu pavairošanai, lai gaismas stari sasniegtu tumsā un maldos atrodošās dvēseles. Katra nevajadzīgi izdots dolārs tā izlietotājam atņem kādu dārgu iespēju darīt labu.
Manas māsas, cik daudz laika jūs esat izlietojušas nevajadzīgiem rotājumiem, - laiku, par kuru jums jādod norēķins Dievam? Cik daudz naudas jūs esat izšķiedušas, lai apmierinātu savas tieksmes un
iemantotu citu cilvēku apbrīnošanu, kuru sirds ir tikpat tukša kā jūsējā? Šī nauda piederēja Dievam. Cik daudz laba jūs ar to būtu varējušas padarīt! Un, nedarot to, kāds zaudējums tas ir šai dzīvei un nākošajai nemirstīgajai dzīvei! Katru dvēseli tiesās saskaņā ar miesā darītajiem darbiem. Dievs zina mērķus un motīvus. Viņa visu redzošajām acīm ir atklāts katrs darbs, katra apslēpta lieta. Viņa ievērībai nepaslīd garām neviena doma, neviens vārds un neviens darbs. Viņš zina, vai mūsu mīlestība pieder lietām, kas atrodas augšā, kur Kristus sēd pie Dieva labās rokas, vai arī šīs zemes lietām, juteklīgajām un velnišķajām.
Uzvelkot nevajadzīgu vai izšķērdīgi dārgu apģērba gabalu, jūs to esat atrāvuši kailajam. Klājot galdus ar nevajadzīgu, dārgu barības dažādību, nepabarots paliek kāds izsalkušais. Kas rakstīts grāmatās par jums, kas sevi saucat par kristiešiem? Es jūs ļoti lūdzu, neizlietojiet nesaprātīgu un kaitīgu tieksmju apmierināšanai līdzekļus, kurus Dievs prasa Savam mantu namam un kurus jums vajadzētu atdot trūcīgajiem. Netērpsimies dārgos tērpos, bet gan labos darbos kā patiesi dievbijīgas sievietes. Lai atraitņu un bāreņu kliedzieni nepaceļas uz Debesīm mums par sliktu. Lai pie mūsu drēbēm nelīp dvēseļu asinis. Dārgo pārbaudes laiku ne-izšķiedīsim sirds lepnajām tieksmēm. Vai nav nabagu, kurus vajadzētu apmeklēt? Vai nav tumšu acu, kurām jūs varētu lasīt Dieva Vārdu? Vai nav neviena izmisuša, apbēdināta cilvēka, kuram būtu vajadzīgi jūsu mierinošie vārdi un jūsu lūgšanas?
Dievs ļāvis pieaugt jūsu labklājībai, bet vai tanī pašā laikā nav pastāvīgi augusi velēšanās lepoties un /647/ izcelties? Atdodot dārgo laiku modes studēšanai, iekšējais rotājums ir palicis neievērots, nav redzams pieaugums laipnībā un žēlastībā. Lai gan domām arvien vairāk vajadzētu vērsties pretī Debesīm, tās arvien vairāk ir piegriezušās šai zemei. Neprātīgas un kaitīgas iekāres, pazemojošas tieksmes aptumšo svētuma izpratni. Kāpēc gan katrs, kas sakās mīlam Jēzu, nebēg no šīs dvēseli postošās savu iegribu apmierināšanas? Pasaule kā ārprātīga dzenas pēc ārišķībām, modes un izpriecām. Izvirtība pastāvīgi un briesmīgi pieņemas. Kāpēc kristieši negrib būt uzticīgi savai augstajai atziņai?
Kristu apkauno tie, kas saucas par Viņa sekotājiem. Kādā veidā un kur mēs Viņam līdzināmies? Kur mūsu tērpi atbilst Bībeles prasībām? Es negribu, ka ļaužu grēki paliek uz manis, un tādēļ bazūnei es likšu skanēt skaidri. Gadiem ilgi šai jautājumā es skaidri un noteikti esmu liecinājusi gan presē, gan no runātāju paaugstinājuma. Es neesmu izvairījusies darīt zināmu visu Dieva prātu. Man jābūt tīrai no visu asinīm. Pasaulīguma un lepnuma visur pieaugošā vara neatvaino kristieti darīt līdzīgi citiem. Dievs ir sacījis: "Neseko pūlim, darot ļaunu.”
Manas māsas, nespēlējieties vairs ilgāk ar Dievu un pašas ar savām dvēselēm. Man rādīja, ka galvenais iemesls jūsu atkrišanai ir jūsu mīlestība uz tērpiem. Tā vada uz nevērīgu izturēšanos pret svinīgi nopietnām atbildībām, un jums savās sirdīs grūti atrast kaut vienu mīlestības dzirkstelīti uz Dievu. Bez kavēšanās atsakieties no visa, kas vada uz atkrišanu, jo tā jūs grēkojat pret savām dvēselēm un pret Dievu. Nenocietinieties caur grēka pievilšanu. Mode samaitā mūsu ļaužu prātu un atņem visu garīgumu. Septītās dienas adventistu draudzēs izplatās paļāvība modei, un tā vairāk par visu citu spēj atšķirt mūs no Dieva. Man rādīja, ka mūsu draudžu noteikumi ir ļoti nepilnīgi. Katra lepnuma un greznuma izpausmei tērpos, kas aizliegta Vārdos,
vajadzētu būt pietiekošam iemeslam draudzes pārmācību pielietošanai. Ja brīdinājumus, uzaicinājumus, lūgumus stūrgalvīgi /648/ neievēro, tad to vajadzētu uzskatīt par pierādījumu, ka sirdij nav nekā kopēja ar Kristu. Pielūgts tiek paša es un tikai paša es, un viens šāds cilvēks, saukdamies par kristieti, aizvedīs daudzus prom no Dieva.
Uz mums kā uz tautu gulstas briesmīgs grēks, ka draudzes locekļiem esam atļāvuši tērpties viņu ticībai neatbilstošā veidā. Mums nekavējoties jāuzmostas un jāaizver durvis mo-des pieviļošajai varai. Ja mēs to nedarīsim, tad draudze demoralizēsies.
