Cilvēku sirdis, kas sakās izgājuši no pasaules un atšķīrušies no tās, bija kopušas un attīstījušas lepnumu. Inspirētais Vārds paskaidro, ka pasaules draudzība ir ienaidība ar Dievu; tomēr ļaudis, kas apliecina Dievu, uz modes altāra ir izšķērdējuši Viņa doto laiku un līdzekļus.
Reformas darbā mūsu ļaudis pastāvīgi ir gājuši atpakaļ; gudrība un saprašana, šķiet, ir paralizētas. Savtīgums un izrādīšanās kāre ir samaitājuši sirdi un sabojājuši raksturu. Pastāvīgi pieaug tieksme upurēt veselību un Dieva labpatiku uz vienmēr mainīgās un nekad neapmierināmās modes altāra.
Nēsāšanai sanatorijā neviens cits tērps nav piemērotāks par reformēto. Daži kļūdās, domājot, ka šis tērps samazinās iestādes cieņu un lietderību. Tieši tādu tērpu ikviens tur cer ieraudzīt, un to nevajadzētu atmest. Šajā tērpā kopēju personāls savu darbu varēs paveikt daudz vieglāk nekā tagad. Šāds tērps pats par sevi sludinās modes cienītājiem. Ļoti pamācoša būs lielā atšķirība starp viņu pašu neveselīgajiem, sakrokotajiem pa zemi velkošiem tērpiem un reformēto tērpu, pareizi pašūtu, piemērotu un ērtu locekļu kustībām. Daudzi pacienti vēl vairāk būtu uzlabojuši savu veselību, ja būtu pieņēmuši tērpu reformu.
Mēs nožēlojam, ka radies iespaids, kas cīnās pret šo glīto, pieklājīgo un veselīgo tērpu. Dabīga sirds vienmēr /639/ aizstāv pasaulīgos ieradumus, un katram nepareizā virzienā vērstam iespaidam ir desmitkārt lielāks spēks.
Kaut arī nevienu nespieda pieņemt reformēto tērpu, tad tomēr mūsu ļaudis varēja un viņiem
vajadzēja novērtēt tā priekšrocības un pieņemt to kā svētību. Pretējās rīcības ļaunās sekas mēs tagad varam redzēt. Ārsti un kalpotāji sanatorijā lielā mērā ir atkāpušies no Kunga norādījumiem attiecībā uz tērpiem. vienkāršība tagad ir retums. Inspirētās spalvas aprakstītā glītā, neizgreznotā tērpa vietā redzami gandrīz visi moderno tērpu veidi. Šeit, kā nekur citur, tieši tie, kas sūdzējās par reformētā tērpa pagatavošanai vajadzīgo darbu, ir nogājuši lielās galējībās, lieki izrotājot savus tērpus. Viss tas prasa tik daudz laika un darba, ka daudzi ir spiesti par darbu samaksāt divreiz vairāk kā par vienkāršu dievbijīgai sievietei piemērotu tērpu. Šo moderno tērpu izgatavošana bieži vien maksā vairāk kā pati drēbe. Un par izrotājumiem bieži izdod divreiz vairāk kā par materiālu. Tas liecina par lepnumu un uzpūtību un lielu patiesu pamatlikumu trūkumu. Ja apmierinātos ar gludām (nekrokotām), vienkāršām drēbēm, tad daudzas, kuras atkarīgas no savas iknedēļas peļņas, lielāko daļu darba, kas vaja-dzīgs tērpu pagatavošanai, varētu paveikt pašas. Bet tagad tas nav iespējams, un šuvēja paņem sev ievērojamu daļu no viņu mazās algas.
Dievs reformēto tērpu bija paredzējis kā barjeru, lai mūsu māsu sirdis neatsvešinātos no Viņa, sekojot pasaulīgajai modei. Tie, kas atmeta šo barjeru, nejuta pienākumu stāvēt pretī draudošajām briesmām. Daži, atrazdamies atbildīgās vietās, ir izplatījuši iespaidu par labu pasaulīgajiem ieradumiem, pilnīgi pretēju Bībelē dotajam paraugam. Daļa viņu darba ir ieguldīta patlaban valdošajā pasaulīgumā un atkrišanā.
Dievs pārbauda Savus ļaudis. Viņš pieļāva apklust liecībām attiecībā uz tērpiem, lai mūsu māsas varētu paklausīt pašas savām tieksmēm un tā parādīt sirdī mītošo lepnumu. /640/ Reformēto tērpu ieteica, lai aizkavētu tagadējo pasaulīguma izplatīšanos. Daudzi smējās, neticēdami, ka šis tērps viņiem nepieciešams, lai pasargātu viņus no sekošanas modei; bet Kungs viņiem atļāva ieraudzīt sirdī kopto lepnumu un ka tieši to viņi izdarīja. Tagad redzams, ka viņiem bija vajadzīgi ierobežojumi, ko uzliek reformētais tērps.
Ja visas mūsu māsas pieņemtu pieklājīga garuma, vienkāršu, neizrotātu tērpu, tad tādā veidā nopamatotā vienveidība Dievam būtu daudz patīkamāka un atstātu vēl veselīgāku iespaidu uz pasauli nekā četrus gadus atpakaļ priekšā stādīta dažādība. Tā ka mūsu māsas vispārīgi negribēja pieņemt reformēto tērpu, kādu to vajadzēja valkāt, tad tagad tiek piedāvāta cits veids, kas mazāk kritizējams un apstrīdams. Tas ir brīvs no nevajadzīgiem izrotājumiem, brīvs no uzspraušanas, atpakaļ atsietiem virssvārkiem. Tas ir vienkāršs un pietiekoši īss, lai neskārtu ielas dubļus un netīrumus. (It consist of a plain sacque at loose - fitting basque, and skirt, the latter short enough to avoid the mud and filth of the streets.) Materiālam vajadzētu būtu bez lielām rūtīm un zīmējumiem un vienkāršam krāsas ziņā. tādu pašu vērību vajadzētu piegriezt locekļu apsegšanai kā pie īsā tērpa.
Vai manas māsas pieņems šo tērpa veidu un atteiksies atdarināt modi, kuru izgudrojis sātans un kas pastāvīgi mainās? Neviens nevar pateikt, kāds būs nākošais modes untums.
Pasaules cilvēki, kuru vienīgās rūpes ir: "Ko ēdīsim un ar ko ģērbsimies?" nedrīkst mums būt par priekšzīmi.
Daži sacījuši: "Kad nonēsāšu šīs drēbes, tad nākošās darināšu vienkāršas." Ja saskaņošanās ar pasaules modi ir pareiza un Dievam patīkama, kāpēc tad vispār vajadzīga izmaiņa? Bet ja tā ir nepareiza, vai tad labākais ceļš ir turpināt šo nepareizību ilgāk par tieši nepieciešamo laiku pārmaiņas izvešanai? Tieši šai sakarībā gribu atgādināt jums centību, nopietnību, lietpratību un neatlaidību, kādu jūs parādījāt, pagatavojot savas drēbes saskaņā ar modi. Vai nebūtu ieteicams parādīt vismaz tādu pašu centību un neatlaidību, lai saskaņotu tās ar Bībeles standartu? Šo tērpu pagatavošanai tika izlietots dārgais Dieva dotais laiks un līdzekļi; un tagad ko jūs esat gatavi upurēt, lai izlabotu, nepareizo iespaidu, kādu esat atstājuši uz /641/ citiem?
Mūsu māsām jākaunas, ka viņas tik ļoti aizmirsušas savu svēto raksturu un pienākumus pret Dievu, ka atdarinājušas pasaules modi. Nav mums nekāda cita atvainojuma kā vien mūsu pašu sirds stūrgalvība. Ar šādu rīcību mūsu iespaids neies plašumā. Tā tik ļoti nesaskan ar mūsu ticības apliecību, ka pasaules cilvēku acīs mēs tādā veidā kļūstam smieklīgi.
Daudzas dvēseles, kuras patiesība bija pārliecinājusi, ir nostājušās pret to, pateicoties mūsu māsu parādītajai mīlestībai uz pasauli. Pasludinātās mācības likās skaidras un saskanīgas, un klausītāji saprata, ka, pieņemot patiesību, viņiem ir jāpaceļ smags krusts. Bet, kad šie cilvēki redzēja, ka mūsu
māsas tik ļoti greznojas savos tērpos, tad viņi sacīja: "Šie ļaudis tērpjas pilnīgi tāpat kā mēs. Viņi tiešām netic tam, ko apliecina; un beidzot viņi droši vien ir piekrāpti. Ja viņi patiesi domātu, ka drīz nāks Kristus un tagad izšķiras katras dvēseles liktenis vai nu uz mūžīgu dzīvi vai nāvi, tad viņi nevarētu ziedot laiku un naudu, lai tikai tērptos saskaņā ar pastāvošo modi." Cik maz šīs ticīgās māsas, kas sevi tā sauc, izprot savu tērpu runāto svētrunu.
Mūsu vārdi, darbi un drēbes ir pastāvīgi iespaidīgi sludinātāji, kas ar Kristu sakrāji vai arī izkaisa. Tas nav nenozīmīgs jautājums, kam jokojot var paiet garām. Par savu apģērbu vajag nopietni pārdomāt un daudz lūgt. Daudzi neticīgie saprot, ka rīkojas nepareizi, ļaudami sevi pārvērst par modes vergiem; bet, redzot, ka daži, kas vārdos liekas ļoti dievbijīgi, ģērbjas kā pasaules cilvēki un priecājas viņu vieglprātīgajā sabiedrībā, viņi nolemj, ka šādā rīcībā jau nav nekā slikta.
Svētā Gara vadītais apustulis sacīja: "Mēs esam skatu spēle pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem." Visas Debesis vēro ikdienas iespaidu, kādu pasaulē izplata tie, kas sevi atzīst par Kristus sekotājiem. Manas māsas, jūsu tērpi runā vai nu par labu Kristum un svētajai patiesībai vai arī par labu pasaulei. Kā tad tas ir? Atcerieties, par atstāto iespaidu mēs esam atbildīgi Dieva priekšā. /6
Mēs nekādā veidā negribam atbalstīt bezrūpību un paviršību apģērbā. Tērps lai ir piemērots un labi piegulošs. Kaut arī tas būtu desmit centu katūns, tomēr to vajadzētu uzturēt glītu un tīru. Ja tērpam nav ne kroku, ne rišu, tad nēsātāja var kaut ko ietaupīt, ne tikai pati sev to pašujot, bet arī pati to mazgājot un gludinot. Ģērbjot bērnus saskaņā ar modi, ģimenes pašas sev uzkrauj smagas nastas. Kas par laika izšķiešanu? Mazulis izskatīsies pavisam jauks arī nesakrokotā un neizrotātā apģērbā, ja tikai to uzturēs tīru un glītu. Šāda veida tērpu mazgāšana un gludināšana ir tīrais nieks, ko nevar uzskatīt par nastu.
Kāpēc mūsu māsas, kalpojot šī laikmeta modei, grib laupīt Dievam pienākošos kalpošanu un līdzekļus Viņa mantu namam, kurus vajadzētu dot Viņa darbam? Pirmās un labākās domas tiek atdotas tērpiem; nelietīgi ir iztērēts laiks un izšķiesti līdzekļi. Novārtā paliek sirds un prāta attīstība. Tērpu vērtē vairāk par raksturu. Klusa un lēna gara rotājumam ir bezgalīga vērtība; un izšķiest iespējas iegūt šo dārgo dvēseles rotu, nododoties vieglprātībai, nozīmē vis-briesmīgāko neprātu.
Māsas, mēs varam priekš Kunga darīt cēlu darbu, ja vien to gribam. Sieviete neapzinās savus spēkus. Dievs nevēlas, lai viņas spējas aprobežotos tikai ar jautājumiem: Ko ēdīsim? Ko dzersim? Ar ko ģērbšos? Sievietei sprausti augstāki mērķi, viņas dzīves darbs ir lielāks. Savus spēkus viņai vajadzētu attīstīt un izveidot, lai Dievs viņu var izlietot lielajā darbā, glābjot dvēseles no mūžīgās bojāejās.
Svētdienās vispārpazīstamās baznīcas līdzinās vairāk teātrim nekā vietai, kur pielūdz Dievu. Tur var redzēt visāda veida modernos tērpus. Trūcīgajiem nepietiek drosmes, lai ieietu šajos lūgšanas namos. Sekojošās piezīmes uztvēra mana dzirde, apmeklējot kādu no šīm modernajām baznīcām: "Tā piedāvā tik jauku izdevību modes studijām. Es varu redzēt dažādo tērpu iespaidu, un vai jūs zināt, vērodams visdažādākajās formas un ansambļos šūto tērpu
iespaidu, es gūstu lielu labumu savam uzņēmumam. Vai jūs ievērojāt šo lielo šlepi un šo te jauko cepuri? Es zinu, kā tā ir taisīta./643/ Es visu dienu esmu mācījies un izlietošu šis zināšanas savā praksē.”
Par Kristu vai noturēto svētrunu neminēja ne vārda. Es domāju, kā gan Jēzus var skatīties uz šo sabiedrību ar tur redzamajiem rotājumiem un ekstravagantajiem tērpiem? Kāds negods parādīts Dieva namam! Ja Kristus atrastos virs zemes un apmeklētu šādas baznīcas, vai Viņš neizdzītu ārā Viņa Tēva nama apgānītājus?
