Kad 1933. gadā Vispasaules Savienības vadība plānoja uzsākt spēcīgu evaņģelizācijas darbu Ziemeļamerikā, viņi saprata, ka lielu mērķu sasniegšanai sludinātājiem, kas izies ļaužu priekšā, jāizvairās no mazāk svarīgiem jautājumiem, bet to vietā plaši un vispusīgi jāizskaidro trešā eņģeļa vēsts. Atsaucoties uz Vispasaules Savienības lūgumu, tika publicēta sešpadsmit lappušu biezā brošūra Pasludini Vārdu, kas saturēja Elenas G. Vaitas padomus. Tās izplatīšana daudzos tūkstošos eksemplāru deva lielu labumu, jo sludinātāji no jauna uzņēmās svinīgo atbildību nest pasaulei pēdējās tiesas stundas vēsti. Atsevišķas šīs brošūras nodaļas, kuras nav atrodamas citās E.G Vaitas grāmatās, paliekošu vietu sev atradušas šajā izdevumā. Iespiestie paskaidrojumi tomēr nav izsmeļošs visu Elenas Vaitas rakstīto padomu sakopojums par šo jautājumu. Papildus informāciju vēl var atrast grāmatās Evaņģelizācija, Evaņģēlija kalpi, Liecības sludinātājiem un Kristīgā kalpošana.
Kopā ar šīs brošūras atsevišķajām nodaļām, tiek izdoti vēl citi
radniecīgi raksti. Nodaļa Galēju uzskatu radītas briesmas ir vēsts kādam
mūsu sludinātājam, un tajā ietvertas lielam kalpošanas darbam domātas
pamācības, kas līdz šim bija pieejamas vienīgi Piezīmju lapās. Visai
piemērota ir vēsts nodaļā Laika noteikšana. Visa daļa beidzas ar
padomiem no Sevišķajām liecībām Sēr. B, Nr.2, kas uzrakstīti 1903. un
1904. gadu krīzes laikā, kad konfesijai centās uzspiest panteisma
uzskatus, nosaucot tos par jaunu gaismu, kas, kā tika apgalvots,
atnesīšot draudzei lielas svētības. Lielākais ieguvums, ko deva šī
krīze, ir cīnošajai draudzei no Kunga vēstneses sniegtās patiesības
mācības, kuras galvenokārt atrodamas Liecību 8. sējumā un grāmatā
Dziednieciskā kalpošana.
Pilnvaroto padome [155]
