Ja patiesību apliecina Dieva spēks, tad šī patiesība paliek patiesība mūžīgi. Nav jāievēro nekādi Dieva sniegtajai gaismai pretēji pieņēmumi. Celsies vīri ar Rakstu izskaidrojumiem, ko viņi uzskata par patiesību, bet kas tāda nav. Kā pamatu mūsu ticībai Dievs ir devis šim laikam domāto patiesību. Viņš pats ir pamācījis, kas ir patiesība. Nāks atsevišķi cilvēki un pēc tam vēl citi ar jaunu gaismu, kas runās pretī iepriekš dotajai, kuru, atklājoties Svētajam Garam, ir sniedzis pats Dievs. Vēl ir dzīvi daži, kas paši pieredzējuši šīs patiesības nopamatošanas apstākļus. Kungs savā žēlastībā ir saudzējis viņu dzīvību, lai tie līdz pat dzīves pēdējām dienām stāstītu un stāstītu par saviem piedzīvojumiem, kā to savā laikā darīja apustulis Jānis. Šiem nāvē aizmigušajiem karognesējiem ar viņu rakstu atkārtotu iespiešanu jārunā atkal no jauna. Es esmu pamācīta, ka tādā veidā atkal jākļūst dzirdamām viņu balsīm. Tiem jānodod liecība par to, kāda ir šim laikam domātā patiesība.
Mums nav jāpieņem to uzskati, kas nāk ar mūsu ticības īpašajām mācībām pretēju vēsti. Tie sakopo lielu daudzumu Rakstu vietu un tās sakrauj kā pierādījumus pašu aizstāvētajām teorijām. Tas atkal un atkal tā ir noticis pagājušajos piecdesmit gados. Un, lai gan Raksti ir Dieva Vārds un kā tādi būtu jāgodā un jālieto, maldās tie, kuri tos izmanto tādu pamatpatiesību apšaubīšanai, kuras visus šos pagājušos gadus ir atbalstījis Dievs. Tie, kas pieļauj tādu Rakstu interpretāciju, ar to apliecina, ka neko nezina par Svētā Gara brīnišķo atklāšanos, kas deva spēku un varu Dieva ļaudīm pagātnē sniegtajām vēstīm.
Vecākā sludinātāja G pierādījumi nav ticami. Ja tos pieņemtu, tie iznīcinātu Dieva ļaužu pārliecību par patiesību, kas mūs padarījusi tādus, kādi mēs esam.
Šajā jautājumā mums jābūt noteiktiem, jo atziņas, kuras viņš mēģina pierādīt ar Rakstiem, nav saprātīgas. Tās nebūt nepierāda, ka Dieva tautas piedzīvojumi pagātnē būtu bijuši maldīgi. Mums bija patiesība, un mūs vadīja Dieva eņģeļi. Mācības izskaidrojums par svētnīcu [162] tapa Svētā Gara vadībā. Klusēšana par mūsu ticības īpatnībām ir daiļrunība no ikviena, kas pats ar tām nav iepazinies. Kungs nekad nerunā sev pretī. Cenšoties ar Rakstiem apstiprināt to, kas nav patiesība, Rakstu pierādījumi tiek lietoti nepareizi. Atkal un atkal celsies vīri, nesdami šķietami lielu gaismu. Tie izteiks savus apgalvojumus, bet mēs paliekam pie vecajām robežzīmēm. (Citēts 1. Jāņa 1: 1-10)
Es esmu pamācīta sacīt, ka šos vārdus mēs varam lietot kā šim laikam atbilstošus, jo ir pienācis brīdis, kad grēks jānosauc tā īstajā vārdā. Mūs darbā ir aizkavējuši neatgriezušies cilvēki, kas meklēja paši savu godu. Viņi vēlējās, lai tos uzskatītu par jaunu teoriju autoriem, apgalvojot, ka tās ir patiesība. Bet, ja šīs teorijas tiktu pieņemtas, tās novestu pie tādu patiesību aizliegšanas, kuras pagājušajos piecdesmit gados Dievs devis saviem ļaudīm, apstiprinot tās ar Svētā Gara atklāsmēm. [Letter 329, 1905.]
Jau atklātās patiesības
“Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu.” Mācieties izlietot jau atklātās patiesības un pasniegt tās tā, lai Dieva ganāmpulkam būtu barība.
Mēs sastapsim cilvēkus, kas savam prātam ļauj novirzīties tukšos minējumos pie lietām, par kurām Dieva Vārdā nekas nav sacīts. Par ikvienu jautājumu, kas skar dvēseles pestīšanu, Kungs ir runājis tik skaidri, cik vien iespējams, un Viņš vēlas, lai mēs izvairītos no jebkādas sapņošanas ar vaļējām acīm, tāpēc saka: Ejiet šodien strādāt Manā vīna dārzā. Nāk nakts, kad neviens cilvēks nevarēs strādāt. Atstājiet visu nevajadzīgo ziņkāri; esiet nomodā, strādājiet un lūdziet. Pētiet patiesības, kas jau ir atklātas. Kristus vēlas, lai mēs izbeigtu visu tukšo sapņošanu, tāpēc viņš mums norāda uz pļaujai nobriedušajiem laukiem. Ja mēs nedarbosimies nopietni un dedzīgi, mūs pārsteigs mūžība ar savu prasību pēc atbildības. (..)
Arī apustuļu dienās kā patiesību pasniedza pat visneprātīgākos maldus. Vēsture ir atkārtojusies [163] un vēl atkārtosies. Vienmēr būs tādi, kas, izlikdamies šķietami apzinīgi, pieķersies ēnai, izceļot to pāri lietas būtībai. Patiesības vietā viņi pieņems maldus, tāpēc ka maldi ir ietērpti jaunā apģērbā, kas pēc viņu izpratnes slēpj kaut ko brīnišķīgu. Bet lai tikai tie noņem apsegu, tad pāri nepaliks vairs nekas. [The Review and Herald, Feb. 5,1901.]
Jautājumi ar mūžīgu nozīmi
Palieciet pie mācībām, par kurām runāja Kristus. Sniedziet tās ļaudīm, kā Viņš tās pasniedza. Kavējieties pie jautājumiem, kas attiecas uz mūsu mūžīgo labklājību. Visu, ko vien ienaidnieks var izgudrot, lai prātu novērstu no Dieva Vārda, visu jauno un svešo, ko tas var izdomāt, lai izraisītu domstarpības, viņš ieteiks kā kaut ko apbrīnojamu un ļoti svarīgu. Bet lietām, kuras mēs nespējam pienācīgi uztvert, nav pat desmitās daļas no tās vērtības, kas ir Dieva Vārda patiesībām, kuras varam skaidri saprast un ieaust savā ikdienas dzīvē. Mums jāsniedz ļaudīm mācības, kuras no Vecās Derības Rakstiem savā sludināšanas darbā izlietoja Kristus. Dievišķo patiesību atklājošā valoda ir ārkārtīgi skaidra. [Letter 16, 1903.]
Ticībai nevajadzīgie jautājumi
Tiek runāts par daudz ko tādu, kas nav nepieciešams, lai pilnveidotu ticību. Tādu jautājumu pētīšanai mums vienkārši nav laika. Daudzas lietas sniedzas pāri mūsu ierobežotajām uztveres spējām. Ir atziņas, līdz kurām mūsu prāts nespēj pacelties, kuras mēs nevaram izskaidrot. Vienīgi atklāsme mums tās var darīt zināmas, lai mēs šīs patiesības pieņemtu vienīgi kā bezgalīgā Dieva vārdus. Lai gan katram domājošam pētniekam jātiecas pēc patiesības, kāda tā ir Jēzū, ir lietas, kas vēl nav vienkāršotas, ziņojumi, kurus cilvēka prāts nespēj aptvert un nevar par tiem spriest, neķeroties pie cilvēciskiem apsvērumiem un izskaidrojumiem, kas nebūs dzīvības smarža uz dzīvību.
Bet katra patiesība, kas ir būtiski svarīga, lai to īstenotu mūsu praktiskajā dzīvē, kas attiecas uz dvēseles pestīšanu, ir izteikta ļoti skaidri un noteikti. [Letter 8, 1895.] [164]
