Nekādu kompromisu
Man mūsu brāļiem jāsniedz skaidra liecība. Neielaidieties nekādā kompromisā ar ļauno! Drosmīgi stājieties pretī visiem bīstamajiem iespaidiem! Pretojieties ienaidnieka spēkiem, nebīstoties no sekām!
Šajās dienās daudzi maldi tiek pasniegti kā patiesība. Daži mūsu brāļi ir pauduši uzskatus, ko mēs nevaram atzīt. Parādās dīvainas idejas, izkropļoti īpatnēji Rakstu izskaidrojumi. Dažas no šīm mācībām tagad var likties pavisam nenozīmīgas, bet tās pieaugs spēkā un nepieredzējušiem cilvēkiem kļūs par slazdiem.
Mums darāms noteikts darbs. Nepieļausim, ka, pievēršot uzmanību dīvainām idejām, ienaidnieks mūs novirza no šim laikam dotās skaidrās patiesības.
Ja mēs katrs personīgi pilnībā neatmodīsimies, lai izprastu Svētā Gara darbību, tad noteikti paklupsim un iekritīsim sātana izliktajos neticības slazdos. Es aicinu mūsu brāļus kā ganus un sargus modri rūpēties par nepiedzīvojušajiem cilvēkiem, kas pakļauti pavedinošu iespaidu pieviļošajai varai. Ar nepārtrauktu modrību vērojiet klintis un sēkļus, kas draud iznīcināt ticību vēstīm, ko Dievs mums devis šim laikam. Esiet nomodā par dvēselēm kā tādi, kuriem par tām būs jāatbild. (..) [170]
Mums ik dienas jāpēta Raksti, lai mēs varētu pazīt Kunga ceļu un mūs nepieviltu reliģiskie maldi. Pasauli piepilda viltus teorijas, pavedinošas spiritisma mācības, kas tiecas aptumšot garīgo uztveri un vada prom no patiesības un svētuma. Šajā laikā mums sevišķi nepieciešams ievērot brīdinājumu: “Neviens lai jūs nepieviļ ar tukšām runām.” (Efez. 5:6)
Mums jābūt uzmanīgiem, lai Rakstus neiztulkotu nepareizi. Dieva Vārda skaidrās mācības nedrīkst pārveidot par tik garīgām, ka pazūd to realitāte. Nepārspīlējiet Bībeles izteicienu nozīmi, cenšoties izgudrot kaut ko neparastu, kas patiktu iztēlei. Ņemiet Rakstus tādus, kādi tie ir. Izvairieties no nepamatotiem minējumiem par to, kas mūs sagaida Debesu valstībā. [Manuscript 30, 1904.]
Dzīvības un nāves jautājums
Man ir pienākušas vēstules, kur tiek jautāts par mācībām, ka nedrīkstot nonāvēt neko, kam ir dzīvība, pat ne kukaiņus, lai cik ļoti tie mūs apgrūtinātu un mocītu. Vai tiešām kāds grib apgalvot, ka Dievs viņam uzticējis tādas vēsts izplatīšanu pasaulē? Kungs nekad nevienai cilvēcīgai būtnei nav devis tamlīdzīgus norādījumus. Dievs nevienam nav teicis, ka ir grēks nonāvēt kukaiņus, kas traucē mūsu mieru un atpūtu. Visā savas kalpošanas laikā Kristus nekad nepieminēja tāda rakstura mācību, un viņa mācekļiem jāsludina tikai tas, ko Viņš tiem pavēlējis.
Ir cilvēki, kas vienmēr cenšas izraisīt strīdu. Tā ir viņu reliģijas būtība. Viņi kāro izdomāt kaut ko jaunu un nebijušu. Viņi kavējas pie vismazsvarīgākajiem jautājumiem, vingrinot tur savas asprātības un diskutēšanas spējas.
Tukši pieņēmumi tiek pasniegti kā svarīgas patiesības, un daži tos pat izvirza par ticības pārbaudes kritēriju. Tā izraisās strīds un prāts tiek novērsts no mūsu laika patiesības. Sātans labi zina, ka, ja viņam izdosies ļaudis nodarbināt ar nenozīmīgiem sīkumiem, tad lielākus jautājumus tie atstās neievērotus. Tāpēc viņš sagādā pietiekoši daudz materiāla to uzmanībai, kas gatavi pievērsties nenozīmīgiem un mazsvarīgiem tematiem. [171] Tieši tādi nenozīmīgi jautājumi savā laikā aizņēma farizeju prātu. Viņi pagāja garām Dieva Vārda dārgajām patiesībām, lai apspriestu tradicionālās, no paaudzes uz paaudzi pārmantotās mācības, kas nekādā veidā nebija saistītas ar viņu atpestīšanu. Un tāpat arī šodien, dārgajiem acumirkļiem aizejot mūžībā, dažu tukšu izdomājumu dēļ netiek pamanīti lielie pestīšanas jautājumi.
Es saviem brāļiem un māsām vēlos sacīt: turieties stingri pie Dieva Vārdā atrodamajām mācībām. Runājiet par varenajām Rakstu patiesībām, jo tikai tādā veidā jūs varat kļūt vienoti ar Kristu. Jums nav laika, lai piedalītos strīdos par kukaiņu nonāvēšanu. Šo nastu Jēzus jums nav uzlicis, un “kāda daļa pelavām ar graudiem”? (Jer. 23:28) Šie dažreiz radušies jautājumi, salīdzinot ar pēdējām dienām doto patiesību, ir kā siens, koks un rugāji. Tie, kas atstāj Dieva Vārda lielās patiesības, lai runātu par tādām lietām, nesludina evaņģēliju. Viņi nodarbojas ar tukšiem maldiem, kurus izvirzījis ienaidnieks, lai cilvēku prātu novērstu no patiesībām, kas saistās ar viņu mūžīgo labklājību. Tiem nav no Kristus dotu vārdu savu pieņēmumu aizstāvēšanai.
Neizšķiediet laiku tādu jautājumu apspriešanā! Ja jums nav skaidrs, ko vajadzētu mācīt un kādus tematus apskatīt, tad lasiet Lielā Skolotāja uzrunas un sekojiet Viņa norādījumiem. (..)
Nepieļaujiet, ka kaut kas cits atrautu jūsu uzmanību no jautājuma: “Kas man jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvi?” (Lūkas 10:25) Tas ir dzīvības un nāves jautājums, kas mums katram jāizšķir, domājot par mūžību. Lai prātu noslogo mums pieejamo svinīgo patiesību lielā vērtība! Tiem, kas atļauj savām domām klejot, pētot lētas, nenozīmīgas teorijas, nepieciešams atgriezties. (..)
Neprātīgas teorijas, kam nav Dieva Vārda autoritātes, nāks no labās un kreisās puses, un vājajiem šīs mācības šķitīs kā patiesība, kas tos dara gudrākus, kaut gan īstenībā tās nedod neko. Bet daudzi draudzes locekļi ir tik ļoti apmierināti ar lētu barību, ka viņu reliģija kļuvusi pavisam nevarīga. Kāpēc gan cilvēki [172] grib izniekot savu dzīvi, uzlasot tukšus izdomājumus un liekot tos priekšā kā ievērības cienīgas atziņas? Dieva ļaudīm nav laika kavēties pie neskaidriem un nenozīmīgiem jautājumiem, kam nav nekāda sakara ar Kunga prasībām.
Dievs vēlas, lai cilvēki savās domās būtu skaidri un godīgi. Viņiem jātiecas arvien augstāk un augstāk, tad tiem pavērsies vēl plašāki apvāršņi. Raugoties uz Jēzu, tiem jātiek pārvērstiem Viņa līdzībā. Tiem savs laiks jāizlieto, meklējot dziļās un mūžīgās Debesu patiesības. Tad viņu reliģiskajā pieredzē nebūs nekā mazvērtīga. Pētot Dieva Vārda cildenās patiesības, viņi pastāvīgi raudzīsies uz To, kurš ir neredzams. Tie sapratīs, ka visvairāk paaugstinošās un izdaiļojošās atziņas ir tieši tās, kas visciešāk saistītas ar visas patiesības Avotu. Un, mācoties no Viņa, arī to mīlestība un motīvi kļūs stipri un nesvārstīgi. Iespaidi, ko atstāj Būtne, kurai pieder visa gudrība, tiešām ir vērtīgi un paliekoši. Dzīvais ūdens, ko piedāvā Kristus, nelīdzinās seklai urdziņai, kas burbuļo īsu laiku un pēc tam izžūst. Dzīvais ūdens verd uz mūžīgu dzīvību.
Sekosim Dieva atklātajai gribai, tad sapratīsim, ka gaisma, kuru saņemam, nāk no visas patiesās gaismas dievišķā Avota. Tie, kas sadarbojas ar Kristu, atrodas uz droša pamata. Ja tie savu enerģiju ziedo pasaules glābšanai no samaitātības, Kungs tos bagātīgi svētī. Kristus ir mūsu piemērs. Uzlūkojot Viņu, mēs tiekam pārvērsti Viņa līdzībā, no godības uz godību, no slavas uz slavu. Tas ir mūsu darbs. Lai Dievs mums palīdz savu Pestītāju pareizi pārstāvēt pasaules priekšā! [The Review and Herald, Aug. 13, 1901.]
Minējumi par nākamo dzīvi
Atrodas cilvēki, kas izsaka pārliecību, ka Jaunajā Zemē notiks laulības un dzims bērni, bet tie, kas tic Rakstiem, tādas mācības nevar pieņemt. Pieņēmumam, ka Jaunajā Zemē dzims bērni, nav “stiprā praviešu vārda” (1. Pēt. 1:19) pamata. Kristus teiktais ir pārāk skaidrs, lai to varētu pārprast. [173] Un tam uz visiem laikiem jāatrisina jautājums par laulībām un bērnu dzimstību Jaunajā Zemē. Neviens no tiem, kurus uzmodinās no nāves, ne arī tie, kurus pārvērtīs, nāvi neredzējušus, vairs neprecēsies. Tie būs kā Dieva eņģeļi un ķēnišķīgās ģimenes locekļi.
Ļaudīm, kuru uzskati nesaskan ar šo Kristus nepārprotamo paskaidrojumu, vēlos sacīt: šādos jautājumos klusēšana ir zelts. Nodoties pieņēmumiem un teorijām, ko Dievs savā Vārdā nav atklājis, ir augstprātīga iedomība. Mums nevajag ielaisties minējumos par stāvokli nākotnē.
Saviem brāļiem sludinātājiem es vēlos atgādināt Rakstos teikto: “Pasludini Dieva vārdus, uzstājies laikā, nelaikā!” (2.Tim. 4:2) Nelieciet pamatā kokus, sienu un rugājus – savus pieņēmumus un minējumus, kas nevienam nevar palīdzēt.
Kristus nav noklusējis nevienu patiesību, kas nepieciešama mūsu glābšanai. Tās atziņas, kas ir atklātas, ir priekš mums un mūsu bērniem, bet mēs nedrīkstam savai iztēlei atļaut veidot mācības par to, kas nav atklāts.
Mūsu laimei nākamajā dzīvē Kungs tiešām visu ir sagādājis, bet Viņš par šiem plāniem nav devis atklāsmes, tāpēc mums par to nevajadzētu prātot. Mums arī nevajag nākamās dzīves apstākļus pielīdzināt šīs dzīves apstākļiem.
Vitāli svarīgie jautājumi ir skaidri atklāti Dieva Vārdā. Šie temati ir mūsu visdziļāko pārdomu vērti, bet mums nav jānododas meklējumiem lietās, par kurām Dievs klusē. Daži izplata minējumus, ka atpestītajiem nebūs sirmu matu, un kā ļoti svarīgas atziņas tiek uzsvērti arī vēl citi neprātīgi pieņēmumi. Kaut Dievs palīdzētu saviem ļaudīm domāt saprātīgi! Rodoties jautājumiem, par kuriem mums nav drošu zināšanu, vajadzētu meklēt, “ko saka Raksti”.
Lai tie, kas kāro pēc kaut kā jauna, cenšas to atrast atjaunotā dzīvē, ko piedāvā piedzimšana no jauna. Lai viņi šķīsta savu dvēseli, paklausot patiesībai, un rīkojas atbilstoši norādījumam, kuru Kristus deva bauslības mācītājam, kad tas jautāja, kas viņam jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvi. [174]
“Dievu, savu Kungu, mīli no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu; un savu tuvāko kā sevi pašu. (..) Dari to, un tu dzīvosi.” (Lūkas 10: 27,28) Visi, kas savu dzīvi veidos, vadoties no Dieva Vārda skaidrajiem norādījumiem, iemantos mūžību. [Manuscript 28, 1904]
Grūti izprotami temati
Šai darbā draud briesmas ļaudīm piedāvāt teorijas, kuras, iespējams, ir pilnīgi patiesas, tomēr izraisīs strīdus un nevadīs klausītājus pie tiem sagatavotā lielā mielasta. Mums nepieciešama Dieva mīlestība, kas klusinātu un mīkstinātu mūsu cilvēcisko dabu un novestu mūs saskaņā ar Viņa svēto raksturu. Tad mēs Kristus neizdibināmās bagātības ļaudīm varēsim pasniegt visā to pārpilnībā. Ielūgumu uz mielastu ir izteicis pats Kungs, un visiem viņa sekotājiem tikai jāpievērš cilvēku uzmanība šim bagātīgi klātajam galdam, kas ikvienam pieejams. Tāpēc sākumā nekad neiztirzājiet grūti saprotamus tematus. Kristus cilvēkus ir aicinājis uz mielastu, un lai nāk visi, kas vien vēlas. [Letter 89, 1898.]
