Nezināšana un pašapmierinātība iet roku rokā. Dieva baušļi ir doti mūsu uzvedības regulēšanai, un savos principos tie sniedzas ļoti tālu. Nav tāda grēka, tāda netaisna darba, ko bauslība nenosodītu. Lielais likumu krājums ir patiesība un tikai patiesība, kas ar nekļūdīgu precizitāti liecina par sātana krāpšanas vēsturi un tā sekotāju bojā eju. Sātans apgalvoja, ka spēj izveidot likumus, kas labāki par Dieva bauslību un tiesām, tāpēc viņš tika izraidīts no Debesīm. Līdzīgu eksperimentu tas ir centies veikt uz Zemes. Visu laiku, kopš krišanas, viņš ir pūlējies krāpt pasauli, vadot cilvēkus pretī iznīcībai, lai tā atriebtos Dievam par sakāvi Debesīs. Visnekaunīgākajā un neatlaidīgākajā veidā tas sevi un savus plānus ir centies nolikt Dieva nodomu vietā. Viņš pasauli sagūstījis savos valgos, un daudzi, pat starp Dieva ļaudīm, neizprot viņa viltības un atvēl tam visas iespējas dvēseles pazudināšanai. Tādu cilvēku dzīvē neatklājas dedzība paaugstināt Jēzu un paust bojā ejošajiem glābšanas vēsti: “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.” (Jāņa 1:29)
Tie, kas nav iepazinušies ar Dieva [317] pārvaldes likumiem, kā tie tika izklāstīti uz kalna, nepazīst Jēzū atklāto patiesību. Kristus runāja par baušļu tālu sniedzošajām prasībām; Viņš izskaidroja katru priekšrakstu un ar savu piemēru uzskatāmi parādīja šo principu būtību. Kas pazīst bauslībā atklāto patiesību, pazīst arī Jēzū atklāto patiesību, un, ja, ticot Kristum, viņš paklausa Dieva baušļiem, tad viņa dzīve ar Kristu ir apslēpta Dievā.
Ja cilvēkam nebūtu Glābēja, tad zināšanas par bauslības prasībām izdzēstu pēdējo cerības staru dvēselē, bet Jēzū atklātā patiesība ir dzīvības smarža uz dzīvību. Dieva mīļotais Dēls gāja nāvē, lai cilvēkam varētu pieskaitīt savu taisnību, bet ne jau tādēļ, lai cilvēks pēc tam varētu brīvi pārkāpt Dieva svētos likumus, kā par to cenšas pārliecināt sātans. Ticot Kristum, cilvēks var iegūt morālu spēku pretoties ļaunumam.
Svētošanās ilgst visu dzīvi
Svētošanās ir darbs, kas ilgst visu dzīvi; to nekad nedrīkst pārtraukt, bet, ja gaisma par kādu patiesības atziņu tiek noraidīta vai atstāta novārtā, tad šim darbam nav iespējams virzīties uz priekšu. Svētojusies dvēsele neapmierināsies ar nezināšanu, bet vēlēsies staigāt gaismā un meklēs arvien lielāku gaismu. Kā kalnracis meklē zeltu un sudrabu, tā Kristus sekotājs centīsies iegūt patiesību līdzīgi apslēptai mantai un nežēlos spēkus, lai ietu no gaismas uz arvien lielāku gaismu, pastāvīgi pavairojot savas zināšanas. Viņš nepārtraukti pieaugs žēlastībā un patiesības atziņā. Paša “es” ir jāuzvar. Dieva lielajā spogulī jāsaskata katrs rakstura trūkums, lai redzētu, vai dievišķais standarts mūs notiesā vai ne.
Ja uzzināt, ka esat notiesāti, tad ir atlicis tikai viens ceļš: jums Dieva priekšā jānožēlo Viņa likumu pārkāpšana un ticībā jāgriežas pie mūsu Kunga Jēzus Kristus kā Vienīgā, kurš spēj atbrīvot no grēka. Ja vēlamies iegūt Debesis, mums ir jāpaklausa Dieva svētajām prasībām. Tie, kas cīnās pareizi, necīnīsies veltīgi. Tikai ticiet Jēzū atklātajai patiesībai, un jūs iegūsiet spēku cīņai ar tumsības [318] varām! Cīkstoņi senatnē sacentās par iznīcīgu vainagu; vai tad mums nevajadzētu pielikt visus spēkus, lai iegūtu nekad nevīstošu balvu?
Sātans izlietos visu savu mākslu un viltību, lai mūs pazudinātu. Ja jūs biedrojaties ar ērtības mīlošiem ļaudīm, paļaujoties uz vārdiem “Es esmu glābts”, un neņemat vērā Dieva likumus, jūs būsiet mūžīgi pazuduši. Vieglas dzīves tīkotājiem un nekā nedarītājiem Jēzū atrodamā patiesība ir briesmīga, bet paklausīgajiem tā sniedz daudz mierinoša prieka. Tas ir Svētā Gara prieks. Tāpēc ļaujiet, lai patiesība jūs pārliecina, un atveriet tai prātu un sirdi, lai spētu uztvert katru no Dieva troņa nākošo gaismas staru.
Tagad nav laiks nodoties vienaldzībai, bezrūpībai un izpriecām. Kristus nāk ar spēku un lielu godību. Vai jūs esat gatavi? Vai esat atteikušies no grēka? Vai, saskaņā ar Kristus lūgšanu, jūs esat svētoti patiesībā? Viņš par saviem mācekļiem lūdza: “Svētī tos patiesībā, Tavs Vārds ir patiesība.” (Jāņa 17:17)
Vecākiem būtu jārosina bērnos ilgas meklēt izpratni un pamācības no Kunga, ieaudzinot viņos mīlestību darīt Dieva prātu. Novērtēt par augstu jaunībā iegūtu dievbijību vienkārši nav iespējams. Agrīnajos gados saņemtie iespaidi daudziem ir tikpat pastāvīgi kā mūžība. Dieva likumus un pavēles sirdī un prātā ierakstīt visvieglāk ir tieši jaunībā, bet bērnu apmācība lielā mērā ir pamesta novārtā. Kristus taisnība tiem nav atklāta tā, kā to vajadzēja darīt.
Pārbaudes laiks mums dots tālab, lai izkoptu mūžībai derīgu raksturu. Vecāki, vai tā nav ārkārtīgi nopietna doma, ka bērni nodoti jūsu aprūpei un audzināšanai, lai tie varētu izveidot vai nu Dievam pieņemamu raksturu, vai raksturu, ar kuru sātans un tā eņģeļi varētu spēlēties pēc savas patikas? Kad Jēzus runāja no padebeša un uguns staba, Viņš saviem ļaudīm pavēlēja, lai tie bērnus uzcītīgi iepazīstina ar visiem Dieva likumiem. Kurš paklausa šim norādījumam? Kurš savus [319] bērnus cenšas audzināt tā, lai Kungs tos varētu atzīt par labiem? Kurš atceras, ka visi bērnu talanti un dāvanas pieder Dievam, un ir jāvelta kalpošanā Viņam?
Anna Samuēlu nodeva Kungam, un Dievs viņam atklājās jau bērnībā un jaunībā. Mums daudz vairāk jādarbojas mūsu bērnu un jauniešu labā, jo Dievs tiem uzticēs lielu darbu, lai tie Viņa vārdā mācītu patiesību svešās zemēs – ļaudīm, kas atrodas maldu un māņticības tumsā. Ja jūs saviem bērniem izdabājat, apmierinot viņu savtīgās intereses, ja jūs viņos atbalstāt patiku uz tērpiem un attīstāt iedomību un lepnību, tad jūs darāt darbu, kas sagādās vilšanos Jēzum, kurš tik dārgi maksājis, lai tos izglābtu. Kristus vēlas, lai bērni Viņam kalpotu ar nedalītu mīlestību.
Vecāki, jums jāpaveic liels darbs priekš Jēzus, kurš jūsu labā ir izdarījis visu! Pieņemiet Viņu par savu vadoni un palīgu! Dievs jūsu dēļ nav žēlojis vislabāko dāvanu, ko Viņš varēja dot – savu vienpiedzimušo Dēlu. Bērnus un jauniešus nevajadzētu kavēt nākt pie Jēzus. Sātans tos cenšas piesaistīt sev kā ar tērauda važām, un, vadot viņus pie Jēzus, jūs varat gūt sekmes vienīgi ar neatlaidīgām personīgām pūlēm. Bērnu un jauniešu labā vajadzētu darboties daudz dedzīgāk, jo tie ir draudzes cerība. Jāzeps, Daniēls un viņa biedri, Samuēls, Dāvids, Jānis un Timotejs ir spoži piemēri, kas apliecina patiesību, ka “gudrības sākums ir Kunga bijāšana”. (Sal.pam. 9:10)
Ja mēs vēlamies, lai Kungs Jēzus ir ar mums kā padomdevējs un palīgs, tad mūsu pūlēm jābūt daudz dedzīgākām un noteiktākām. Gaisma, kas spīd no Golgātā paaugstinātā Dieva Dēla, spēj aizvest līdz mājām katru ceļinieku. Viņā ir spēks šķīstīt sirdi un pārveidot raksturu. Lai katrs patiess kristietis darbojas bērnu un jauniešu labā, iepazīstinot tos ar nesalīdzināmo Jēzus piemīlību. Tā aizēnos pasaules vilinājumus un piedāvājumus, un viņi sapratīs, ka nepaklausības ceļā nav iegūstams nekāds labums. [320]
