Lai ticošais cilvēks varētu izsargāties no grēka, ir gādāts par bagātīgiem žēlastības līdzekļiem; mūsu rīcībā atrodas visas Debesis ar to neierobežotajām iespējām. Mums tikai jāsmeļ no pestīšanas Avota. Kristus ir bauslības gals par taisnību ikvienam, kas tic. Paši par sevi mēs esam grēcinieki, bet Kristū kļūstam taisni. Pieskaitot Kristus taisnību, Dievs mūs dara taisnus, pasludina mūs par taisniem un izturas kā pret taisniem. Viņš mūs uzlūko kā savus dārgos bērnus. Kristus darbojas pretī grēka varai, un, kur grēks ir vairojies, žēlastība vairojas vēl vairāk. “Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību.” (Rom. 5:1,2)
“Bet Dievs savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū. Viņu Dievs tiem, kas tic, nolicis par grēka izpircēju Viņa asinīs, tā parādīdams savu taisnību; jo Viņš piedod visus agrāk, dievišķās pacietības laikā, nodarītos grēkus, lai tagadējā laikmetā parādītu savu taisnību, pats taisns būdams un taisnodams to, kas tic Jēzum.” (Rom. 3:24-26) “Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana.” (Efez. 2:8; citēts arī Jāņa 1:14-16)
Apsolīts Svētais Gars
Kungs vēlas, lai Viņa ļaudis būtu veseli ticībā un nepaliktu neziņā par tik bagātīgi sagādāto lielo pestīšanu. Tiem vairs nav jāskatās uz priekšu, cerot, [395] ka kaut kad nākotnē viņu labā tiks veikts šis darbs, jo tas ir pilnībā pabeigts jau tagad. Ticīgais nav aicināts salīgt mieru ar Dievu, viņš to nav spējis un nekad arī nespēs. Viņam par savu mieru jāpieņem Kristus, jo ar Kristu ir Dievs un arī miers. Kristus ir darījis galu grēkam, uznesot tā smago lāstu savā miesā pie koka un līdz ar to noņemot lāstu visiem, kas uzticas Viņam kā personīgajam Pestītājam. Viņš izbeidz grēka pārvaldošo varu sirdī, un ticīgā cilvēka dzīve un raksturs sniedz liecību par Kristus žēlastības patieso būtību. Tiem, kas Viņu lūdz, Jēzus piešķir Svēto Garu, jo Tas ir nepieciešams, lai ikviens varētu kļūt brīvs no visas grēka netīrības, kā arī no bauslības lāsta un soda. Pateicoties Gara darbam un patiesības svētojošajam iespaidam, ticīgais kļūst derīgs Debesu pagalmiem; jo Kristus darbojas mūsos, un Viņa taisnība mūs apsedz. Bez tās nevienai dvēselei nebūs tiesības ieiet Debesīs, un tā tur arī neizjustu prieku, ja Gara iespaids un Kristus taisnība to jau iepriekš nesagatavotu šai svētajai atmosfērai.
Lai mēs varētu kandidēt uz Debesīm, mums vispirms jāapmierina bauslības prasība: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” (Lūk. 10:27) Mēs to spējam vienīgi tad, ja ticībā satveram Kristus taisnību. Uzlūkojot Kristu, mēs sirdī uzņemam dzīvu, darbīgu spēku, un Svētais Gars šo darbu turpina tā, ka mēs varam iet uz priekšu no žēlastības uz žēlastību, no spēka uz spēku, arvien vairāk attīstot pareizās rakstura īpašības. Tā mēs ar katru dienu kļūstam līdzīgāki Jēzum, līdz garīgā izaugsme sasniedz Viņa pilnības mēru. Tā Kristus iznīcina grēka lāstu un ticīgo dvēseli atbrīvo no tā varas un sekām.
To spēj vienīgi Jēzus, jo “tāpēc Viņam visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam, lai par tiem varētu iežēloties un būt uzticams augsts priesteris Dieva priekšā salīdzināt tautas grēkus. Jo, tāpēc, ka Viņš pats kārdināts un [396] cietis, Viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.” (Ebr. 2:17,18) Salīdzināšana nozīmē, ka visi šķēršļi, kas dvēseli šķir no Dieva, ir noņemti un ka grēcinieks saprot, ko nozīmē Dieva piedodošā mīlestība. Pamatojoties uz upuri, ko Kristus pienesa kritušo cilvēku labā, Dievs ar pilnām tiesībām drīkst piedot pārkāpējam, kas pieņem Kristus nopelnu. Viņš kļuva par kanālu, pa kuru no Dieva sirds uz grēcinieka sirdi varēja plūst žēlastība, mīlestība un taisnība. “Viņš ir uzticams un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (1. Jāņa 1:9)
Daniēla pravietojumā par Kristu bija paredzēts, ka Viņš “salīdzinās noziegumu un atvedīs mūžīgu taisnību”. (Dan. 9:24) Tāpēc ikviena dvēsele tagad drīkst sacīt: “Ar savu pilnīgo paklausību Viņš ir apmierinājis bauslības prasības, un mana vienīgā cerība ir atrodama Viņā, manā Aizvietotājā un Galvotājā, kurš manis labā izpildīja bauslību. Ticot Viņa nopelnam, es tagad esmu brīvs no bauslības soda. Viņš mani ietērpj savā taisnībā, kas atbilst visām bauslības prasībām. Es esmu pilnīgs Viņā, kurš mani atgrieza mūžīgā taisnībā. Dieva priekšā Viņš mani nostāda tīrā apģērbā, kurā nav neviena cilvēcisku būtņu austa pavediena. Viss ir no Kristus, un visa slava un gods pienākas Dieva Jēram, kas atņem pasaules grēku.”
Daudzi domā, ka tiem jāgaida īpašs pamudinājums, lai varētu nākt pie Kristus, bet vienīgais, kas nepieciešams, ir godīgs un atklāts nolūks, izvēloties pieņemt žēlastības un labvēlības piedāvājumu. Mums jāsaka: “Kristus mira, lai mani glābtu. Viņš vēlas redzēt mani izglābtu, tāpēc es nekavējoties gribu iet pie Jēzus tieši tāds, kāds esmu. Es gribu paļauties uz apsolījumu. Kad Kristus mani velk, es gribu atsaukties.” Apustulis par to raksta tā: “Ar sirds ticību panākama taisnība.” (Rom. 10:10) Neviens nevar ar sirdi ticēt uz taisnību un saņemt taisnošanu, tajā pašā laikā darot to, ko Dieva Vārds aizliedz, vai pametot novārtā kādu noteiktu pienākumu. [397]
Labie darbi ir ticības auglis
Īsta ticība atklāsies labos darbos, jo labie darbi ir ticības augļi. Kad Dievs strādā sirdī un cilvēks savu gribu nodod Dievam un sadarbojas ar Dievu, tad viņš izved dzīvē to, ko Dievs ar Svēto Garu viņā rada, un starp sirds nodomiem un dzīvi valda saskaņa. No katra grēka ir jāatsakās kā no ļaunuma, kas dzīvības un godības Kungu pienagloja pie krusta, un ticīgajam savā garīgajā dzīvē ir jāiet uz priekšu, nepārtraukti darot Kristus darbus. Taisnošanas svētību var saglabāt ar pastāvīgu gribas nodošanu un paklausību.
Tiem, kas taisnoti ticībā, nepieciešama sirds, kas sargā Kunga ceļu. Darbu neatbilstība vārdos izteiktajai apliecībai pierāda, ka cilvēks nav taisnots ticībā. Jēkabs saka: “Tu redzi, ka ticība ir līdzi darbojusies viņa darbiem, tā darbos ticība ir tapusi pilnīga.” (Jēk. 2:22)
Ticība, kas neizpaužas labos darbos, nevienu dvēseli nevar attaisnot. “Redziet, ka no darbiem cilvēks top taisnots un ne no ticības vien.” (Jēk. 2:24) “Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību.” (Rom. 4:3)
Kristus taisnības pieskaitīšana notiek ar taisnošanu ticībā. Tā ir taisnošana, par kuru tik dedzīgi cīnījās Pāvils, sakot: “Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisns Viņa priekšā, jo bauslība dod grēka atziņu. Bet tagad neatkarīgi no bauslības atklājusies Dieva taisnība, ko jau apliecina bauslība un pravieši. Šī Dieva taisnība dota ticībā uz Jēzu Kristu visiem, kas tic. Jo tur nav nekādas starpības, jo visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības. Bet Dievs savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū. Viņu Dievs tiem, kas tic, nolicis par grēku izpircēju Viņa asinīs, tā parādīdams savu taisnību; jo Viņš piedod visus agrāk, dievišķās pacietības laikā, darītos grēkus.(..) Vai bauslību iznīcinām caur ticību? [398] Nekādā ziņā ne, mēs bauslību nostiprinām.” (Rom. 3:20-31)
Žēlastība ir nepelnīta labvēlība, kad ticīgais tiek taisnots bez jebkāda paša nopelna, bez mazākās prasības kaut ko ziedot Dievam. Viņš tiek taisnots, pateicoties atpestīšanai Kristū Jēzū, kurš Debesu pagalmos kalpo par grēcinieku aizvietotāju un galvotāju. Bet, lai gan viņš Kristus nopelna dēļ ir attaisnots, tam nav atļauts darīt netaisnību. Ticība darbojas mīlestībā un skaidro dvēseli. Ticība uzplaukst, zied un nes dārgu augļu pļauju. Kur ir ticība, tur parādās arī labi darbi. Slimais tiek apmeklēts, nelaimīgajam parādīta uzmanība, bāriņi un atraitnes nav pamesti novārtā, kailais ir apģērbts un trūcīgais pabarots. Kristus gāja apkārt, labu darīdams, un, kad cilvēki ir savienojušies ar Viņu, tie mīl citus Dieva bērnus, un viņu soļus vada lēnprātība un patiesība. Sejas izteiksme atklāj piedzīvoto, un citi redz, ka tie bijuši ar Jēzu un mācījušies no Viņa. Kristus un ticīgais kļūst viens, un, kam ir dzīva savienība ar šo spēka un mīlestības Avotu, tajos atklājas Kunga rakstura skaistums. Kristus ir taisnojošās taisnības un svētojošās žēlastības bagātību krātuve.
Visi drīkst nākt pie Viņa un ņemt no Viņa pilnības. Jēzus aicina: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt!” (Mat. 11:28) Tad kāpēc gan nenolikt visu neticību un Viņam nepaklausīt? Ja tev vajadzīgs miers, pēc kā tu ilgojies, tad saki no sirds: “Kungs Jēzu, es nāku, jo Tu taču mani aicini!” Uzticies Viņam visā pilnībā, un Viņš tevi izglābs. Vai tu jau esi uzlūkojis Jēzu, savas ticības iesācēju un pabeidzēju? Vai tu esi pieķēries Tam, kurš ir tik bagāts žēlastībā un patiesībā? Vai tu esi ieguvis mieru, ko vienīgi Kristus var dot? Ja tu to vēl neesi izdarījis, tad nododies Viņam un Viņa žēlastības spēkā centies iegūt labāku un cēlāku raksturu! Tiecies pēc nelokāma, apņēmības pilna un priecīga gara! Lai tava barība ir Kristus, Dzīvības Maize, tad arī tu atklāsi Viņa rakstura un gara skaistumu! [399]
