(Raksts publicēts The Review and Herald, 1899. gada 8. augustā)
“Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgu dzīvību.” (Jāņa 3:16) Viņš ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Kristus taisnībai kā skaidrai baltai pērlei nav nekādas vainas, traipa vai trūkuma. Un šī taisnība var būt mūsu. Ar nenovērtējamo bagātību, Kristus asinīm, sagādātā pestīšana ir ļoti dārga pērle, kuru meklējot ir iespējams atrast. Tomēr visi, kas to tiešām atradīs, no savas puses atdos visu, lai to iegūtu. Viņu dzīve liecinās, ka tie ir viens ar Kristu, kā Kristus ir viens ar Tēvu. Līdzībā tiek runāts par tirgotāju, kurš pārdod visu, lai tikai iegūtu šo vienu ļoti dārgo pēli. Tas skaisti raksturo cilvēkus, kas patiesību vērtē tik augstu, ka tās dēļ atsakās no visa pārējā. Tie ticībā satver Dieva vienpiedzimušā Dēla upurī sagādāto pestīšanu.
Ir ļaudis, kas arvien meklē un meklē šo skaisto pērli, tomēr tie pilnībā neatstāj savus sliktos ieradumus. Tie nenomirst sev, lai viņos varētu dzīvot Kristus, tāpēc arī šo dārgo pēli [400] neatrod. Tie nav uzvarējuši nesvētu godkāri un mīlestību uz pasaulīgiem vilinājumiem. Viņi neuzņem krustu un neseko Kristum pašaizliedzības un uzupurēšanās takā. Tie nemaz nezina, ko nozīmē miers un dvēseles saskaņa, jo bez pilnīgas nodošanās nav ne miera, ne prieka. Būdami gandrīz kristieši, tomēr ne pilnīgi kristieši, tie atrodas stāvokli, kad viņiem šķiet, ka ir tuvu Dieva valstībai, tomēr tie tajā neieiet. Gandrīz, bet ne pilnīgi glābts – nozīmē nevis gandrīz, bet pilnīgi pazudis.
Ikdienas nodošanās Dievam sniedz mieru un prieku. Tirgotājs pārdeva visu, kas tam bija, lai tikai savā īpašumā iegūtu pērli. Kad tie, kas meklē glābšanu, atteiksies no mazdūšības un no domas, ka varētu kļūdīties, viņi Kristū iegūs patiesu mieru. Kristus tos ietērps savā taisnībā. Viņš tiem dos tīru sirdi un atjaunotu prātu. Šīs svētības maksāja Dieva Dēla dzīvību, bet tagad bez maksas tiek piedāvātas visiem, kuru labā pienests šis upuris. Bet kā daudzi izturas pret šo draudzīgi piedāvāto dāvanu? – Viņi novēršas, labāk izvēloties šīs dzīves priekus. Kristus par viņiem saka: “Jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību.” (Jāņa 5:40)
Grēcinieki atrodas briesmīgu maldu varā. Viņi nicina un atmet savu Glābēju. Viņi neaptver tiem piedāvātās pērles vērtību un no tās atsakās, veltījot Jēzum vienīgi apvainojumus un izsmieklu. Daudzas sievietes izgreznojas ar gredzeniem un aprocēm, cerot iemantot apbrīnu, bet atsakās pieņemt visdārgāko pērli, kas tām nodrošinātu svētumu, godu un mūžīgas bagātības. Cik gan apmāti ir daudzu prāti! Viņus vairāk valdzina zemes greznuma lietiņas, kas mirdz un vizuļo, nekā nemirstīgas dzīvības kronis – Dieva atalgojums uzticīgajiem. “Vai tad jaunava aizmirst savu rotu un līgava savu grezno jostu? Bet Mana tauta ir Mani aizmirsusi jau kopš senām dienām.” (Jer. 2:32) [401]
