Tas ir viltīgā velna darbs. Kas mokās ar šaubām un kam ir grūtības, kuras viņi nevar atrisināt, tiem nevajadzētu to pašu neziņu sēt citu cilvēku vājajos prātos. Daži ar mājienu vai vārdu izsaka savu neticību un aiziet tālāk, maz nojauzdami par atstāto iespaidu. Dažos gadījumos neticības sēkla sāk darboties tūlīt, kamēr citos gadījumos tā ilgāku laiku paliek apslēpta, līdz cilvēks sāk iet nepareizus ceļus, dod vietu ienaidniekam un viņam tiek atņemta Dieva gaisma, un viņš krīt par upuri sātana spēcīgajām kārdināšanām. Tad uzdīgst ilgi iepriekš iesētā neticības sēkla. Sātans baro šo sēklu, un tā nes augļus. Visam, kas nāk no sludinātājiem, kuriem vajadzētu stāvēt gaismā, ir spēcīgs iespaids. Un, ja viņi nav stāvējuši skaidrajā Dieva gaismā, tad sātans viņus izlieto par saviem aģentiem un caur viņiem izšauj savas ugunīgās šautras tādu cilvēku prātā, kas nav sagatavoti turēties pretī tam, kas nāk no sludinātājiem.
Es redzēju, sludinātājiem tāpat kā ļaudīm ir jācīnās, lai pretotos sātanam. Tie, kas sevi sauc par Kristus kalpiem, [379] bet pakļaujas kārdinātāja nodomiem, klausa viņa iečukstējienus un ļauj tam savaldzināt prātu un vadīt domas, atrodas bīstamā stāvoklī. Sludinātāju vissmagākais grēks Dieva acīs ir runāšana par savu neticību, ievelkot citu prātus tai pašā tumšajā kanālā, tā atļaujot sātanam, viņu kārdinot, sasniegt divus mērķus. Sātans sajauc tā prātu, kurš ar savu rīcību ir atsaucies uz viņa kārdināšanām, un tad šo vienu vada, lai tas sajauktu prātu daudziem citiem.
Ir pienācis laiks, kad sargiem uz Ciānas mūriem ir jāizprot sava uzdevuma lielā atbildība un svētums. Viņiem vajadzētu saprast, ka, ja tie neizpilda Dieva uzticēto darbu tad pār viņiem ir izteikts vai. Ja viņi kļūst neuzticīgi, tad tie apdraud Dieva ganāmā pulka drošību, patiesības lietu, un nodod to mūsu ienaidnieka apsmieklam. Ak, kas tas par darbu! Tas noteikti saņems savu algu. Dažiem sludinātājiem, tāpat kā ļaudīm, ir vajadzīga atgriešanās. Vecais cilvēks viņos jānoplēš un jāveido jauns. Viņu darbs draudzes vidū tad ir sliktāks kā veltīgs, un Dievam labāk patiktu, ja viņi, kamēr ir vāji un nedroši, pārtrauktu savas pūles palīdzēt citiem un strādātu kādu darbu savām rokām, līdz būs atgriezušies. Tad viņi varētu stiprināt savus brāļus.
Sludinātājiem jāuzmostas. Viņi sevi sauc par Lielā Ķēniņa armijas ģenerāļiem un tanī pat laikā simpatizē lielajam dumpinieku vadonim un viņa pulkiem. Daži devuši iespēju dumpinieku pulkiem apkaunot Dieva lietu un Viņa Vārda svētās patiesības. Viņi ir noņēmuši daļu no savām bruņām, un sātana indīgās bultas viņus ir skārušas. Viņi ir stiprinājuši dumpinieku vadoņa rokas un vājinājuši paši sevi un ļāvuši sātanam un viņa ellišķajai saimei uzvaras priekā pacelt savas galvas un līksmoties par uzvaru, kuru tie ļāvuši viņam iegūt. Ak, kāds gudrības trūkums! Kāds aklums! Cik nesaprātīgi kara vadoņi, kas visuzmācīgākajam ienaidniekam atver savas visvājākās vietas! [380] Cik daudz savādāka bija Lutera rīcība! Viņš bija gatavs upurēt savu dzīvību, ja tas būtu vajadzīgs, bet patiesību – nekad! Viņa vārdi ir: “Rūpēsimies tikai lai nedotu iemeslu bezdievīgajiem apvainot evaņģēliju, un labāk liesim savas asinis, to aizstāvot, nekā ļausim tiem triumfēt. Kas var pateikt, vai mana nāve vai mana dzīve dos vairāk manu brāļu izglābšanai?”
Dievs ne no viena cilvēka nav atkarīgs Savas lietas uz priekšu virzīšanā. Viņš atmodina vīrus un dara viņus spējīgus sniegt šo vēsti pasaulei. Viņš Savu spēku var darīt pilnīgu cilvēku vājumā. Spēks nāk no Dieva. Sagatavota runa, daiļrunība, lieli talanti neatgriezīs nevienu dvēseli. Darbs, ko dara, stāvot aiz katedras, var aizkustināt prātu, pārliecinoši var būt skaidrie pierādījumi, bet augšanu dod Dievs. Dievbijīgi vīri, uzticīgi, svēti vīri, kas savā ikdienas dzīvē izpilda to, ko sludina, atstās uz citiem glābjošu iespaidu. Spēcīga svētruna, ko saka no paaugstinājuma, var iespaidot prātu; bet kāda maza pārsteidzība no sludinātāja puses tad, kad viņš neatrodas uz paaugstinājuma, vai trūkums valodas nopietnībā un patiesā dievbijībā strādās pretī viņa iespaidam un iznīcinās to labo, kas no viņa bija palicis citos cilvēkos. Atgrieztie būs piegriezti viņam: daudzos gadījumos viņi necentīsies pacelties augstāk par savu sludinātāju. Viņu sirdīs nebūs padarīts pilnīgs darbs. Viņi nav atgriezti pie Dieva. Darbs ir paviršs; un viņu iespaids nāks par ļaunu tiem, kas patiesi meklē Kungu.
Sludinātāja panākumi lielā mērā atkarīgi no viņa izturēšanās tad, kad viņš neatrodas aiz katedras. Kad viņš ir beidzis svētrunu un atstāj paaugstinājumu, tad viņa darbs ar to nav beidzies; tas tikai ir iesācies. Tad viņam jāparāda dzīvē tas, ko ir sludinājis. Viņam nevajadzētu rīkoties bezrūpīgi, bet gan uzmanīt sevi, lai neko no tā, ko viņš dara vai saka, ienaidnieks nevarētu izmantot sev par labu un lai pār Kristus lietu nenāktu negods. Sludinātāji nevar būt par daudz piesardzīgi, sevišķi jauniešu priekšā. Viņiem nevajadzētu lietot vieglas valodas toni, niekoties vai jokot, [381] bet gan atcerēties, ka viņi ir Kristus vietā, ka viņiem ar savu priekšzīmi jārāda Kristus dzīve. “Jo mēs esam Dieva līdzstrādnieki.” “Tad nu mēs kā Viņa līdzstrādnieki lūdzam arī jūs, lai jūs Dieva žēlastību nesaņemat veltīgi.”
Man rādīja, ka jaunu sludinātāju, precētu vai neprecētu, lietderību bieži iznīcina pieķeršanās, ko viņiem parāda jaunas sievietes. Tās nesaprot, ka citu acis viņas novēro un ka viņu rīcība var ļoti lielā mērā kaitēt tā sludinātāja iespaidam, kuram viņas veltī tik lielu uzmanību. Ja viņas stingri ievērotu pieklājības likumus, tad tas būtu daudz labāk kā viņām, tā arī viņu sludinātājam. Tāda rīcība nostāda viņu nepatīkamā stāvoklī un liek citiem uz viņu skatīties nepareizā gaismā. Tomēr es redzēju, ka šīs lietas izšķirīgais smagums gulstas uz pašiem sludinātājiem. Viņiem vajadzētu parādīt nepatiku un riebumu pret šīm lietām. Un, ja viņi nostāsies tā, kā Dievs grib, tad viņus ilgi neapgrūtinās. Viņiem vajadzētu parādīt nepatiku un riebumu pret šīm lietām. Un, ja viņi nostāsies tā, kā Dievs grib, tad viņus ilgi neapgrūtinās. Viņiem vajadzētu izvairīties no visa, kas liekas ļauns, un, kad jaunas sievietes ir pārāk draudzīgas, tad viņiem pienākas darīt viņām zināmu, ka tas nav patīkami. Viņiem šāda familiaritāte jāatraida, pat ja viņus tāpēc uzskatītu par rupjiem un neaudzinātiem. Šādas lietas vajadzētu norāt, lai Dieva lietu glābtu no negoda. Jaunas sievietes, kas atgriezušās pie patiesības un pie Dieva, uzklausīs rājienus un reformēsies.
Sludinātājiem atklāto darbu vajadzētu papildināt ar personīgām pūlēm, personīgi strādājot priekš dvēselēm, kur vien ir izdevība, sarunājoties pie mājas pavarda un lūdzot dvēseles meklēt lietas, kas viņām sniegtu mieru. Mūsu darbs šeit drīz nobeigsies, un ikviens saņems algu pēc saviem darbiem. Man rādīja svēto atalgojumu, nemirstīgo mantojumu un es redzēju, ka tie, kas visvairāk bija cietuši patiesības dēļ, nedomās ka viņiem bijis grūti, bet apzināsies, ka Debesis ir bijušas pietiekoši viegli sasniedzamas.
