[Ģenerālkonferences padome gribētu šeit izteikt savu atzinību par šīs liecības publicēšanu. Sevišķi mēs gribētu ieteikt to vēstuļu publicēšanu, kas adresētas vec. Hallam un viņam nodotas tieši tajos datumos, kad uzrakstītas. Mēs aicinām lasītāju piegriezt vērību norādījumiem, kas uzrakstīti 422. lpp. Tur teikts, ka vecākais Halls bija jāvada kā aklu vīru, kurš redzes ziņā atkarīgs no citiem. Ģenerālkonferencē Batl-Krīkā 1863. gada maijā vec. Halls atzina teiktā patiesīgumu, tomēr pret to ir protestējis. Padome tagad uzskata, ka viņa rīcība īsajos pēdējos četros mēnešos, atmetot visus ticības punktus, kas pie mums kā tautai dārgi, ir visskaidrākais pierādījums par iepriekšminētā norādījuma pareizību, ka viņam vajadzēja paklausīt sava brāļa padomam. Generālkonf. padome.]
1862. gada 5. nov. man rādīja br. Halla stāvokli. Viņš bija ļoti nemierīgs. Svētošanās un dzīvas dievbijības trūkums darīja viņu par sātana iedvesmojumu uztvērēju. Viņš bija paļāvies uz sava paša stiprumu, bet ne uz stipro Kunga roku, un šī varenā roka daļēji tika atrauta.
Es redzēju, ka vissatraucošākais br. Halla stāvoklī ir draudošo briesmu neapzināšanās. Viņš nemaz nejūtas satraukts, bet gan pilnīgi drošs un mierīgs, liekot sātanam un viņa eņģeļiem gavilēt par savu izcīnīto uzvaru. [427] Kamēr br. Halls cīnījās, tikmēr viņa prāts tika turēts grožos un viņš mocījās pretrunās. Tagad viņš beidzis cīnīties un mitējies arī gara nemiers. Viņš ir mierīgs, un sātans viņa mieru netraucē. Ak, cik bīstams bija stāvoklis, kādā viņu man rādīja! Viņa lieta ir gandrīz bezcerīga, jo viņš nemaz necenšas pretoties sātanam un necenšas atbrīvoties no viņa briesmīgajiem valgiem.
Citi pret br. Hallu ir izturējušies godīgi un pareizi. Bet viņš ir juties pārāk ierobežots, jo viņam nav atļauts rīkoties pēc sava prāta. Kamēr patiesības spēks visā savā varenībā viņu iespaidoja, tikmēr viņš zināmā mērā atradās drošībā, bet, ja, uz prātu izbeigs iedarboties patiesības spēka varenais iespaids, tad izbeigsies arī savaldīšanās, un vadošo lomu sāks spēlēt dabīgās tieksmes, un vairs nebūtu nekādas tieksmes apstāties. Cīņa viņu ir nogurdinājusi, un reizēm viņš ir ilgojies pēc brīvākas rīcības, uzskatot, ka brāļu rājieni ir aizvainojoši. Man viņu rādīja stāvam briesmīga bezdibeņa malā, sagatavojušos lēcienam. Ja viņš lēks, tad būs beigas, viņa mūžīgais liktenis ar to būs izšķirts. Viņš darbojas un izlemj mūžībai. Dieva darbs nav atkarīgs no br. Halla. Ja viņš atstās to cilvēku rindas, kas nes asinīm slacīto Imanuela karogu, un pievienosies sabiedrībai, kas nes melno karogu, tad tas būs viņa paša zaudējums, viņa paša mūžīgā bojāeja.
Es redzēju, ka cilvēkiem, kas vēlas apšaubīt Dieva vārda inspirāciju, priekš tam ir pietiekoši iespēju Dievs nevienu nepiespiež ticēt. Viņš var izvēlēties – uzticēties pierādījumiem, kurus Dievam labpaticis dot, vai arī tos apšaubīt un iet bojā. Brāli Hall, Tavā priekšā ir dzīvība un nāve. Es jau redzēju Tevi, ļauno eņģeļu mākoņu apņemtu, un viņu vidū Tu juties pilnīgi mierīgs. Sātans Tev stāsta patīkamu pasaku par kādu vieglāku ceļu, kas neprasa patstāvīgu cīņu pret uzbrūkošajiem gariem; bet, izvēloties šo ceļu, Tu beidzot redzēsi, ka Tev jāmaksā liela un briesmīga nodeva.
[428] Es redzēju, ka Tu jūties drošs, ka Tu domāji, ka Tev ir pierādījumi, kuriem nevar runāt pretī, un Tu neesi paļāvies uz Kunga spēku. Tu pārāk bieži esi steidzies nostāties uz sātana zemes, lai satiktos ar kādu no pretiniekiem. Tu negaidīji, lai uzzinātu, ka patiesība jeb Dieva darbs prasa šāda veida diskusijas, bet esi ielaidies strīdā ar pretiniekiem tad, kad, mazliet padomājot, Tu būtu sapratis, ka tādā veidā patiesība uz priekšu neies un Dieva darbs negūs nekādu labumu. Tā ir izšķiests dārgais laiks.
Sātans bija liecinieks smagajam triecienam, kādu brālis Halls deva spiritistam Batl-Krīkā. Spiritisti izprata viņa raksturu un jutās pārliecināti, ka izšķirošu pūļu pielikšana cīņā pret brāli Hallu, kas viņu lietai nodarījis tādu ļaunumu, nebūs veltīga. Runājot ar spiritistiem, Tu nesastapies tikai ar cilvēkiem un cilvēcīgiem pierādījumiem, bet ar sātanu un viņa eņģeļiem. Cīņā ar spiritistiem nekad nevajadzētu sūtīt vienu cilvēku. Ja Dieva darbs prasa mūsu nostāšanos pretī sātanam un viņa pulkam, kuru pārstāv spiritistu medijs, ja ir pietiekoši iemesli, kāpēc mums šādā diskusijā jāiesaistās, tad cīņā vajadzētu iet vairākiem kopā, lai ar lūgšanām un ticību spiestu atkāpties tumsības pulkiem un runātāju sargātu visstiprākie eņģeļi.
Brāli Hall, Tevi man rādīja atrodamies nomierinošas burvības iespaidā, kura, ja to nesalauzīs, izrādīsies Tev liktenīga. Tu esi ielaidies sarunās ar sātanu, prātojis kopā ar viņu un uzturējies uz aizliegtas zemes, kā arī nodarbinājis savu prātu ar lietām, kas Tev ir par lielām, un, atļaudamies šaubām un neticībai, esi sasaucis ap sevi ļaunos eņģeļus un aizdzinis skaidros, svētos Dieva eņģeļus. Noteikti pretojoties sātana iečukstējumiem un neatlaidīgi meklējot spēku no Dieva, Tu būtu sarāvis visas važas, padzinis savu garīgo ienaidnieku, nācis tuvāk Dievam un Viņa Vārdā sasniedzis uzvaru. Es redzēju, ka laikā, kad Tevi pašu apņēma un mulsināja neticības mākoņi, sastapšanās ar spiritistu no Tavas puses bija [429] pārdrošība. Tu izgāji cīņā pret sātanu un viņa pulku neietērpies bruņās, un Tu tiki smagi ievainots un to neapzinies. Es ļoti baidos, ka arī Sinaja pērkoni un zibeņi vairs nespēs Tevi modināt. Tu esi iesēdies sātana ērtajā atpūtas krēslā, neredzi savu briesmīgo stāvokli un nemaz nepūlies no tā izrauties. Ja Tu neuzmodīsies un neatbrīvosies no sātana valgiem, tad iesi bojā. Brāļi un māsas gribēja Tevi izglābt, bet es redzēju, ka viņi to nespēja. Tev kaut kas ir jādara, Tev izmisīgā cīņā jāpūlas visiem spēkiem, vai arī Tu esi pazudis. Es redzēju, ka tie cilvēki, kuri atrodas spiritisma apburošajā iespaidā, paši to nemaz neapzinās. Tu esi bijis savaldzināts un hipnotizēts, tomēr Tu to neapzinies un tāpēc nemaz nepūlies nākt pie gaismas.
Es redzēju, ka mēs tagad dzīvojam sijāšanas laikā. Sātans strādā ar visiem spēkiem, lai izrautu dvēseles no Kristus rokas un liktu tām Dieva Dēlu mīt kājām. Kāds eņģelis lēnām un izteiksmīgi atkārtoja šos vārdus: “Cik gan smagāku sodu, jūs domājat, pelnīs tas, kas Dieva Dēlu minis kājām un derības asinis, ar ko viņš svētīts, turējis par nesvētām un žēlastības Garu nievājis.” Ebr. 10:29 Raksturs attīstās un veidojas. Dieva eņģeļi sver cilvēka tikumisko vērtību. Dievs pārbauda savu ļaudis. Eņģelis man norādīja uz vārdiem: “Pielūkojiet, brāļi, ka kādā no jums nebūtu neticības ļaunā sirds, atkāpjoties no dzīvā Dieva, bet pamāciet cits citu katru dienu, kamēr vēl saka “šodien, lai kādam no jums sirds netiktu apcietināta ar grēka viltību. Jo mēs esam tapuši Kristus līdzdalībnieki, ja tikai paļaušanos paturēsim no sākuma līdz galam stipru.” Ebr. 3:12–14 Dievam nepatīk, ja kāds no Viņa ļaudīm, kas pazinis žēlastības spēku, izsaka savas šaubas un tā dara sevi par sātana kanālu, pārvadot citu cilvēku prātā sātana ierosinājumus. Neticības sēkla un ļaunā sēja nav viegli izsakņojama. [430] Sātans to baro katru stundu, un tā zeļ un pieaug spēkā. Iesētā labā sēkla jākopj, jālaista un maigi par to jārūpējas, jo viens gādā, lai to visapkārt apņemtu indīgi iespaidi, kas aizkavētu tās augšanu, lai tā beidzot iznīktu.
Tagad sātans strādā spēcīgāk kā jebkad agrāk, jo viņš zina, ka viņa krāpšanas laiks ir īss. Brāli Hall, es redzēju ka Tu esi nodarījis sev lielu ļaunumu, parādot sātana darba rīkiem savu vājumu un runājot ar viņiem par savām šaubām. Tevi ir pievīluši maigi vārdi un skaistas runas, un visneapdomīgākajā veidā Tu sevi esi atklājis sātana uzbrukumiem. Kā gan Tu varēji sevi tā ievainot un apkaunot Dieva vārdu? Pārsteidzīgi Tu esi nostājies uz sātana kaujas lauka, un nav nekāds brīnums, ka Tavs prāts ir tik truls un nejūtīgs. Sātans caur saviem darba rīkiem jau ir saindējis atmosfēru, kuru Tu elpo, ļaunie eņģeļi jau ir signalizējuši saviem darba rīkiem virs zemes, kā pret Tevi jāizturas. Un tas viss pret cilvēku, kuru Dievs aicinājis stāvēt starp mirušiem, kam vajadzēja būt sargam, kas nolikts uz Ciānas mūriem, lai stāstītu ļaudīm, cik gara nakts. Uz Tevis gulstas smaga atbildība. Ja Tu nekritīsi viens, sātans izmantos Tevi par savu darba rīku, lai aizrautu nāvē dvēseles.
Es redzēju, ka Dieva eņģeļi nobēdājušies raudzījās uz Tevi. Viņi Tevi atstājuši un ar skumjām novērsušies, kamēr sātana eņģeļi uzvaras priekā par Tevi ņirdz. Ja Tu viens pats būtu cīnījies ar savām šaubām un nebūtu velnu pamudinājis Tevi kārdināt, runājot par savu neuzticību un ar patiku pie tās kavējoties, tad Tu nebūtu pieaicinājis tik lielu skaitu kritušo eņģeļu. Bet Tu izvēlējies runāt par savu tumsu; Tu izvēlējies pie tās kavēties un, jo vairāk Tu par to runāji un domāji, jo tumšāks un tumšāks Tu kļuvi. Tu sev nepielaidi nevienu Debesu gaismas staru, un starp Tevi un vienīgo Būtni, [431] kas Tev var palīdzēt, ir izveidojies liels bezdibenis. Ja Tu paliksi uz tā ceļa, pa kuru Tu esi iesācis iet, tad Tevi gaida posts un bēdas. Dieva roka Tevi apstādinās tādā veidā, kas nebūs Tev patīkams. Viņa karstās dusmas nesnaudīs. Bet tagad Viņš Tevi aicina. Tagad, tieši tagad Viņš aicina Tevi bez kavēšanās atgriezties pie Viņa, un Viņš laipni piedos Tev un dziedinās visas Tavas atkāpšanās. Dievs izved no pasaules ļaudis, kas ir īpaši. Viņš tos tīrīs un šķīstīs un sagatavos pārvēršanai. No Dieva sevišķās mantības tiks atšķirts viss miesīgais, līdz tie līdzināsies zeltam, kas septiņkārt šķīstīts.
