Es redzēju, ka brāļi A un B atradās smagā stāvoklī, pakalpodami sātana nodomiem, ļaujot savu prātu ievadīt neticības gultnē tieši tā, kā sātans vēlas. Viņu lielākais grēks bija runāšana par šīm savām tumšajām šaubām, šo pusnakts neticību un citu cilvēku ievilkšana tajā pat tumšajā ceļā.
Dieva ļaudis tiks sijāti kā graudi sietā, līdz no tīrās sēklas būs atdalītas visas pelavas. Mums jāraugās uz Kristu kā uz savu priekšzīmi un jāatdarina Viņa pazemīgās dzīves paraugs. Tu nevari samierināties ar Tev vajadzīgo disciplīnu, un Tu nevingrinies un neparādi pašaizliegšanos, kādu Kristus prasa no tiem, kas ir patiesie pestīšanas mantinieki. Kas iesaistīti dvēseļu glābšanas darbā, tie ir Kristus līdzstrādnieki. Viņa darbs bija nesavtīga labdarība, pastāvīga sevis upurēšana. Tiem, kuru labā pienests tik liels upuris, dodot iespēju kļūt par debešķīgās žēlastības dalībniekiem, vajadzētu upurēt un aizliegt sevi, lai atbalstītu lielo darbu – citu cilvēku ievadīšanu patiesības atzīšanā. Savtīgas intereses vajadzētu nolikt; Dieva darbu, glābjot dvēseles, tagad nevajadzētu aizkavēt ar savtīgām tieksmēm un sevis lutināšanu. Dieva kalpi strādā Kristus vietā; tie ir Viņa sūtņi. Viņi nedrīkst domāt par bezrūpīgu dzīvi, ērtībām, savu patiku, savām tieksmēm vai savu labumu. Viņiem Kristus dēļ ir jācieš, jātiek līdz ar Viņu krustā sistiem un jāpriecājas, [432] ka var, pilnā vārda izpratnē, iepazīt sadraudzību ar Kristus ciešanām.
Es redzēju, ka sludinātājus, kas strādā ar Vārdu un mācību, gaida liels darbs; uz viņiem gulstas smaga atbildība. Savā darbā viņi nepieiet pietiekoši tuvu sirdīm. Viņu darbs ir par daudz vispārīgs, pārāk izklaidēts. Viņiem savas pūles jākoncentrē tieši pie tiem, priekš kuriem viņi strādā. Runājot no paaugstinājuma, viņi savu darbu tikai iesāk. Pēc tam viņiem pašiem sludinātā mācība jāizdzīvo, vienmēr sevi sargājot, lai neapkaunotu Dieva lietu. Ar savu priekšzīmi viņiem vajadzētu attēlot Kristus dzīvi. 1. Kor. 3:9 “Jo mēs esam Dieva darba biedri.” 2. Kor. 6:1 “Mēs kā līdzstrādnieki jūs pamācām, lai jūs Dieva žēlastību nebūtu velti saņēmuši.” Atstājot paaugstinājumu, sludinātāja darbs vēl nav padarīts. Viņam tad nevajadzētu nolikt savu rūpju nastu un nodarboties ar lasīšanu vai rakstīšanu, ja tas nav tieši nepieciešams. Savu atklāto darbu viņam vajadzētu turpināt, strādājot personīgi pie dvēselēm, kur vien paveras izdevība, sarunājoties pie ģimenes pavarda, Kristus vietā aicinot un lūdzot dvēseles samierināties ar Dievu. Drīz mūsu darbs šeit nobeigsies, “un ikviens saņems algu pēc saviem darbiem”.
Man rādīja svēto atalgojumu, nemirstīgo mantojumu. Tad es redzēju, cik daudz Dieva ļaudis bija pacietuši patiesības dēļ un ka viņiem likās, ka Debesis ir diezgan viegli sasniedzamas. Viņi uzskatīja, ka šī laika ciešanas nav salīdzināmas ar godību, kāda viņiem atklāsies Debesīs. Šinīs pēdējās dienās Dieva ļaudis tiks pārbaudīti. Drīz pienāks viņu pēdējā pārbaude, pēdējās grūtības, un viņi saņems mūžīgās dzīvības dāvanu.
Brāli Hall, Tu esi panesis negodu patiesības dēļ. Tu esi izjutis patiesības spēku un tās dzīvības spēku, kas nekad nebeigsies. Tu esi saņēmis Dieva Gara Liecību, ka Dievs Tevi ir atzinis un pieņēmis. [433] Es redzēju, ka, ja Tu no jauna ietērpsies bruņās un turpināsi stāvēt sava sarga vietā, pretojoties velnam un vīrišķīgi cīnoties Kunga karos, Tu iegūsi uzvaru un drīz noliksi savus kaujas ieročus un nesīsi uzvarētāja vainagu. Ak, vai mantojamā daļa nav pietiekoši liela? Vai tā nav dārgi pirkta ar Dieva Dēla nāves mokām un Viņa asinīm? Es Tevi Kunga vārdā aicinu atmosties. Pārvari briesmīgos maldus, ar kādiem sātans Tevi apņēmis. Satver mūžīgo dzīvību. Stāvi pretī velnam. Ap Tevi ir ļaunie eņģeļi, kuri čukst Tev ausīs, kuri nāk pie Tevis ar viltus sapņiem, un Tu klausies uz viņiem un jūties labi. Ak, Kristus dēļ, Tavas paša dvēseles dēļ izraujies no šī briesmīgā iespaida, pirms galīgi neesi apbēdinājis Dieva Garu un aizraidījis to prom no sevis uz visiem laikiem.
Sabatā, 1863. gada 6. jūnijā, es redzēju dažas lietas attiecībā uz Dieva darbu un patiesības izplatīšanos. Sludinātājiem un ļaudīm ir pārāk maz ticības, pārāk maz nodošanās un patiesas dievbijības. Ļaudis atdarina sludinātāju un tādā veidā viņam pār tiem ir ļoti liels iespaids. Brāli Hall, Dievs vēlas, lai Tu nāktu Viņam tuvāk, kur Tu varētu satvert Viņa spēku un dzīvā ticībā prasīt no Viņa pestīšanu un būt stiprs vīrs. Ja Tu uz paaugstinājuma un neatrodoties uz tā būtu svētījies un dievbijīgs vīrs, Tavu sludināšanu pavadītu varens iespaids. Tu rūpīgi nepārbaudi pats savu sirdi. Tu esi izpētījis daudzas grāmatas, lai savus priekšnesumus izveidotu pilnīgus, skaistus un patīkamus; tomēr novārtā Tu esi atstājis vislielāko un vissvarīgāko pētīšanas darbu, – sevis pārmeklēšanu un pārbaudīšanu. Pilnīgai sevis pazīšanai, nopietnām pārdomām un lūgšanām Tu esi piešķīris tikai otrās pakāpes nozīmi. Tavus sludinātāja panākumus nosaka Tavas sirds stāvoklis, cik rūpīgi Tu to sargā. Katru dienu vienu stundu pavadot pārdomās, skumstot par saviem trūkumiem un sirds samaitātību, saucot uz Dievu pēc piedodošas mīlestības un apliecinājuma, [434] ka grēki ir piedoti, Tu saņemtu vairāk spēka, nekā veltot daudzas stundas un dienas vistalantīgāko autoru darbu pētīšanai un rūpīgi iepazīstoties ar visiem iebildumiem pret mūsu ticību un visspēcīgākajiem pierādījumiem tās labā.
Iemesls mūsu sludinātāju mazajiem panākumiem ir tas, kas viņi nestaigā ar Dievu. Lielāko daļu sludinātāju no Dieva šķir vienas dienas gājums. Jo rūpīgi sargi savu sirdi, centies kļūt arvien uzmanīgāks un piesardzīgāks, lai Tavi vārdi un darbi neapkaunotu patiesību, kā arī lai nedotu nekādu iemeslu apmelotāju mēlēm un lai Tava nolaidība sevis pārbaudīšanā, savas sirds izmeklēšanā neliktu iet bojā dvēselēm. Kristus kalpu svētajam dzīves veidam vajadzētu likt kaunēties tiem, kuru ticības apliecība ir tukša un lielīga. Patiesības un svētuma stari, kas gaiši izstaros no Tavas nopietnās, jaukās valodas, pārliecinās citus cilvēkus un vadīs viņus pie patiesības, un ap Tevi esošie būs spiesti teikt – tiešām Dievs ir ar šo cilvēku. Vieglprātība un vaļīgums ir iemesli, kāpēc tā saucamo Kristus kalpu iespaids ir tik mazs. Daudz ir ticības apliecinātāju, bet maz ir lūgšanas vīru. Ja mūsu sludinātāji būtu vīri, kas vairāk lūgtu Dievu vienatnē, kas savās ģimenēs dzīvotu atbilstoši sludinātajam vārdam, kas savu namu vadītu ar cieņu un svinīgu nopietnību, tad tiešām viņu gaisma apmirdzētu ap viņiem atrodošos cilvēkus.
Br. Hall, man rādīja, ka ja Tu nodotos Dievam un cieši jo cieši ar Viņu savienotos, veltītu laiku nopietnām pārdomām, būtu modrs pret saviem trūkumiem un visdziļākajā pazemībā par tiem skumtu un raudātu Kunga priekšā, paļaujoties uz Viņa spēku, tad Tavs patreizējais darbs būtu vislabākais Tavā dzīvē, tad Tu dzertu no dzīvā ūdens Avota un varētu arī citiem dot dzert no tā Avota, kas atspirdzinājis un stiprinājis Tevi.
Mīļais brāli, ja Tavs kristīgais raksturs nemainīsies, tad Tu pazaudēsi mūžīgo dzīvību, jo mūsu čaklais ienaidnieks izliks cilpas Tavām kājām, un, neatrodoties Dieva tuvumā, Tu iekritīsi viņa tīklos. [435] Tu izjūti nemieru un satraukumu, un studijas ir Tavs elements; bet reizēm Tavu studiju viela ir nepareiza. Tad, kad Tev vajadzētu pārmeklēt pašam savu sirdi, Tu nododies grāmatu lasīšanai. Kad Tev ticībā vajadzētu vairāk tuvoties Kristum, Tu pētī grāmatas. Es redzēju, ka visas Tavas studijas būs veltīgas, ja Tu uzcītīgi nepārmeklēsi un neiepazīsi pats sevi. Tu sevi nepazīsti, un Tavs prāts pavisam maz kavējas pie Dieva. Tu esi pašpaļāvīgs un turpini savas gaitas, neizprazdams, ka, lai būtu panākumiem bagāts Kristus kalps, ir jāmirst savam es. Tad, kad Tu neatrodies uz paaugstinājuma, Tev trūkst apdomības un svinīgas nopietnības. Tas viss strādā pretī Tavam darbam no paaugstinājuma.
Pirms Tavu lietu man atklāja parādīšanā, es jau redzēju Tevī trūkumu. Tavas domas nav cēlas. Stāvot uz paaugstinājuma, Tu tiešām prasmīgi un talantīgi izskaidro vissvētākās un cēlākās patiesības, bet, runājot par vissvinīgākajiem tematiem, Tu bieži izsaki arī kaut ko komisku, lai izsauktu smaidus, un tas bieži iznīcina visa Tava priekšnesuma spēku. Tu viegli un nepiespiesti runā par svinīgām patiesībām, bet neparādi tās dzīvē, un tāpēc darbam trūkst debesu atzinības. Daudzi cilvēki, kuru ausīm patikuši Tavi vārdi, runā par skaisto priekšnesumu, par talantīgo sludinātāju, bet pēc uzrunas noklausīšanās viņos nepadziļinās izjūta par nepieciešamību paklausīt patiesībai. Tāpat kā iepriekš viņi turpina pārkāpt Dieva likumus. Viņiem bija paticis sludinātājs, bet ne viņa pasludinātā patiesība. Tu paliec tik lielā attālumā no Dieva, ka Viņa spēks neiespiež patiesību sirdī un neļauj to pilnībā aptvert. Ar reliģiju Tev vajadzētu saskaņot mājas dzīvi, un tas atstātu cēlinošu ietekmi uz Tavu ģimeni un paceltu augstāk Tavu sievu. Atrodoties mājās, Tu atbrīvojies no ierobežojumiem un izturies kā puika; patiesības lielā vērtība un darba nastas smagums Tevi nespiež. Tu neesi izvēlīgs vārdos un nerūpējies par savu priekšzīmi.
Tava vienīgā drošība ir sevis iepazīšanā, sava vājuma un trūkumu atzīšanā. Nepārtrauc modri sargāt pats sevi. Sevišķi rūpīgi sevi vēro atrodoties mājās. Uzmani un sargi sevi, esot prom no mājām. Tu nevērīgi izturies pret saviem vistiešākajiem pienākumiem, [436] nomet savas bruņas un atdodies bezrūpīgam un pārgalvīgam garam, tādā veidā aizdzenot eņģeļus no sevis un visas savas ģimenes. Nepamet novārtā savas sirds pārmeklēšanu, atrodoties mājās. Neatdod visu savu mīlestību vienīgi ģimenei. Sirds labākās jūtas saglabā Jēzum, Kas Tevi atpircis ar Savām asinīm. Visu laiku, ko pavadi mājās, izlieto lietderīgi, sagatavojoties Meistara darbam, kad būsi prom no mājas. Tā rīkojoties, Tu katru mirkli būsi apbruņojies. Tavas dvēseles visaugstākās ilgas būs pagodināt Dievu, darīt virs zemes Viņa prātu, un Tu pilnīgi uzticēsies savam Dievam. Tad Tu vairs nejutīsies tik nemierīgs, bet Tev vienmēr būs pietiekoši vielas nopietnām pārdomām, būs, kam ziedoties un svētoties. Man norādīja uz 1. Kor. 9:27 “Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūtu atmetams.” Tev jācenšas izprast pašam sevi. Lai Tev neglaimo piezīmes, kuras par Tavu darbu izsaka negudri un neapdomīgi brāļi. Ja viņi slavē Tavu sludināšanu, tad nepriecājies, nelepojies. Ja Tavu darbu pavadīs Dieva svētība, tad būs redzami augļi. Tava sludināšana ne tikai patiks, bet arī sakrās dvēseles.
