Viņš nav spējīgs uz draudzes pacelšanu. Ja viņš izjustu pār sevi vai, ja nesludina evaņģēliju, kā pašuzupurīgi sludinātāji to ir izjutuši pagātnē, tad līdzīgi tiem viņš būtu bijis labprātīgs daļu sava laika pavadīt, strādājot ar rokām, lai nopelnītu līdzekļus ģimenes iztikai, lai viņi nebūtu par apgrūtinājumu draudzei, un tad viņš izietu ne tikai sludināt, bet glābt dvēseles. Pūloties tādā garā, kaut kas arī tiktu panākts. [449] Sevi viņš vērtējis pārāk augstu, pielīdzinot jebkuram citam strādniekam Vermontā, uzskatot sevi viņiem līdzīgu un ka viņiem jāprasa no viņa padoms draudzes darba jautājumos, kaut arī viņš nav iemantojis labu slavu, ne arī pierādījis savu vērtību. Kāda pašuzupurēšanās vai nodošanās draudzes labā ir redzama viņa dzīvē? Kādas briesmas vai grūtības viņš ir panesis, lai brāļiem būtu pamats paļauties uz viņu kā uz strādnieku, kuram var uzticēties, kura iespaids būs labs, lai kurp viņš ietu? Pirms viņš neiemanto pilnīgi citu garu un nesāk rīkoties saskaņā ar nesavtīgiem pamatlikumiem, viņam būtu labāk atteikties no sludināšanas darba.
Brāļi Vermontā nav ievērojuši tādu cilvēku tikumisko vērtību kā brāļi (Bourdeau), Pīrss un (Stone), kuriem ir dziļi piedzīvojumi un kuri ar savu iespaidu iemantojuši draudzes uzticību. Viņu čaklums un izturētā nevainojamā dzīve viņus ir darījusi par dzīviem un iespaidīgiem sludinātājiem. Viņu darbs ir novērsis ļoti daudz aizspriedumu, ir sakrājis un cēlis uz augšu. Tomēr brāļi nav novērtējuši šo vīru darbu, kamēr viņiem ir paticis dažu tādu cilvēku darbs, kas neizturētu pārbaudi, ja tādu izdarītu, un kuri savam darbam var uzrādīt pavisam maz augļu.
