[456] Mīļie brāļi un māsas! Es atvainojos, ka no jauna aicinu jūs pievērst uzmanību tērpu jautājumam, jo daži, liekas, nav sapratuši, ko es iepriekš jau esmu rakstījusi, un cilvēki, varbūt tie, kas maniem rakstiem nevēlas ticēt, šai svarīgajā jautājumā ir centušies mūsu draudzēs radīt apjukumu. Man rakstītas daudzas vēstules, kas stāsta par grūtībām, uz kurām man nav bijis laika atbildēt, un tagad, lai atbildētu uz daudzajiem jautājumiem, es sniedzu šo paziņojumu, kurš, cerams, uz visiem laikiem nokārtos šo lietu, cik tālu tas attiecas uz manām liecībām.
Daži apgalvo, ka tas, ko es esmu rakstījusi Liecības draudzei Nr. 10, nesaskanot ar manām liecībām darbā, kas izdotas ar virsrakstu “Kā dzīvot”. Tās rakstītas no tā paša redzes viedokļa, un tur nav divējādu, savstarpēji pretrunīgu uzskatu, kā daži varbūt iedomājas; ja ir kāda starpība, tad tā ir tikai izteiksmes veidā. Liecības draudzei Nr. 10 es rakstīju sekojošo:
“Neticīgajiem nevajadzētu dot nevienu iemeslu nopelt mūsu ticību. Mūs uzskata par savādniekiem un īpatnējiem cilvēkiem, un mūsu rīcībai nevajadzētu būt tādai, kas neticīgos pamudinātu par mums tā domāt vairāk, nekā mūsu ticība no mums to prasa. Daži ticīgie var iedomāties, ka mūsu māsām veselīgāk būtu pieņemt amerikāņu tērpu veidu, bet, ja šis apģērbs bojā mūsu iespaidu uz neticīgajiem, apgrūtinot pieeju viņiem, [457] tad nekādā gadījumā mums nevajadzētu pieņemt šo modi, kaut arī rezultātā mums daudz būtu jācieš. Domādami, ka šis tērps dod tik daudz labuma, daži paši sevi ir pievīluši. Kas dažiem ir labs, tas citiem var kaitēt.
Es redzēju, ka tie, kuri pieņem amerikānisko ģērbšanās veidu, ir sagrozījuši Dieva noteikto kārtību un nav ņēmuši vērā Viņa sevišķos noteikumus. Man norādīja uz 5. Mozus 22:5 “Vīriešu drēbes nebūs sievietei valkāt, nedz vīrietim apvilkt sieviešu drēbes, bet visi, kas to dara, dara tā Kunga, sava Dieva, acīs negantību.” Dievs negrib, lai Viņa ļaudis pieņemtu tā saukto reformēto tērpu. Tas ir nepieklājīgs apģērbs, pilnīgi nederīgs vienkāršajiem un pazemīgajiem Kristus sekotājiem.
Sieviešu vidū pieaug tendence apģērbā un izskatā, cik iespējams, arvien vairāk piemēroties pretējam dzimumam un gatavot savus tērpus ļoti līdzīgus vīriešu tērpiem, bet Dievs tos nosauc par negantību. “Tāpat lai arī sievas pieklājīgās drēbēs kaunīgi un godīgi ģērbjas.”(1. Tim. 2:9 Glika tulk.)
Kas jutušies aicināti pievienoties kustībai par labu sievietes tiesībām un tā saucamajai tērpu reformai, tik pat labi būtu varējuši pārraut visas saistības ar trešo eņģeļa vēsti. Gars, kas vada vienu kustību nevar būt saskaņā ar citu kustību. Raksti skaidri nosaka vīriešu un sieviešu attiecības un tiesības. Spiritisti diezgan lielos apmēros ir pieņēmuši šo īpatnējo tērpu modi. Septītās dienas adventisti, kas tic Gara dāvanu atjaunošanai, bieži apkaunojošā veidā tiek pielīdzināti spiritistiem. Pieņemot šo ietērpu, viņu iespaids būs miris. Ļaudis viņus nostādīs vienā līmenī ar spiritistiem un atteiksies viņus uzklausīt.
Ar tā saucamo tērpu reformu roku rokā iet vieglprātības un pārdrošības gars. [458] Pieņemot šo tērpu veidu, daudzi, šķiet, pazaudē kautrību un atturību. Man rādīja, kā Dievs grib, lai mūsu nostāja būtu skaidra un nepārprotama. Lai mūsu māsas pieņem amerikānisko ģērbšanās stilu, un viņas iznīcinās pašas savu un arī savu vīru iespaidu. Viņas kļūs par sakāmvārdu un apsmiekla priekšmetu. Mūsu Pestītājs saka: “Jūs esat pasaules gaišums. (..) Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir Debesīs.” (Mat. 5:14–16) Mums pasaulē darāms liels darbs, un Dievs nevēlas, ka mūsu rīcība būtu tāda, kas mazinātu vai iznīcinātu mūsu iespaidu pasaulē.”
Šīs iepriekšējās liecības man deva, norājot tos, kas tiecas pieņemt tādu sieviešu tērpu veidu, kas atgādina vīriešu drēbes, bet tajā pat laikā man arī atklāja ļauno, kas ir sieviešu vispārpieņemtajā ģērbšanās veidā, un sniedza norādījumus tā uzlabošanai, arī tālākais atrodams Liecības draudzei Nr. 10
“Mēs nedomājam, ka amerikāniskā tērpa vai stīpoto svārku nēsāšana, kā arī pārspīlēti garu kleitu valkāšana, kas slauka ietves un ielas, saskanētu ar mūsu ticību. Ja sievietes nēsātu tērpus vienu vai divus sprīžus īsākus par tiem, kas uzslauka ielas netīrumus, tad viņu drēbes būtu vienkāršas un tās varētu daudz vieglāk uzturēt tīras un valkāt ilgāk. Šāds tērps saskanētu ar mūsu ticību.”
Tagad es sniegšu izvilkumu no tā, ko es par šo jautājumu esmu teikusi citur.
“Kristiešiem nevajadzētu censties pievērst sev uzmanību, ģērbjoties savādāk kā pasaule. Bet, ja, sekojot savai pārliecībai, kādam ir pieklājīgs un veselīgs apģērbs, tie redz, ka ir atpalikuši no modes, tad viņiem nevajadzētu mainīt savu tērpu, lai saskaņotos ar pasauli. Viņiem vajadzētu parādīt cēlu neatkarības garu un morālu drosmi, nostājoties par pareizo, ja arī visa pasaule no viņiem atšķirtos. Ja pasaule ieved pieklājīgu, ērtu un veselīgu tērpu modi, kas saskan ar Bībeli, [459] tad šāda tērpu veida pieņemšana neizmainīs mūsu attiecības ar Dievu vai pasauli. Kristiešiem vajadzētu sekot Kristum un savu apģērbu darināt saskaņā ar Dieva Vārdā dotajiem padomiem. Viņiem vajadzētu izvairīties no galējībām. Viņiem pazemīgi vajadzētu iet atklātu un godīgu ceļu, neņemot vērā ne aplausus, ne pelšanu, un pieķerties pareizajam, tāpēc ka tas ir pareizs.
Sievietēm savus locekļus vajadzētu ietērpt, ņemot vērā veselību un ērtību. Viņu kājām un citiem locekļiem jābūt tikpat silti ģērbtiem kā vīriešiem. Modes tērpu garums ir nevēlams vairāku iemeslu dēļ:
1. Nēsāt tik garus tērpus, kas uzslaucītu ielas bruģi un ietves, ir nevajadzīgi un neprātīgi.
2. Tik garš tērps uzņem zāles rasu un uzslauka ielas dubļus, un tāpēc tas ir netīrs.
3. Notraipīts tas saskaras ar jūtīgajām potītēm, kas nav pietiekoši aizsargātas, liekot tām ātri izjust aukstumu un tā apdraudot veselību un dzīvību. Tas ir viens no galvenajiem kataru un skrofulozes iemesliem.
4. Nevajadzīgais garums ir lieks svars gurniem un slogs attiecīgiem iekšējiem orgāniem.
5. Tas traucē iešanu un bieži vien ir šķērslis citu cilvēku ceļā.
Ir vēl cits tērpu veids, kuru pieņēmuši tā saucamie tērpu reformētāji. Viņi, cik vien iespējams, atdarina pretējo dzimumu. Sievietes nēsā vīriešu cepuri, bikses, vesti, svārkus un zābakus, pie kam pēdējie šai apģērbā ir vissaprātīgākie. Kas pieņem un aizstāv šo tērpu veidu, tie tā saucamo tērpu reformas jēdzienu nostādījuši pavisam apšaubāmā gaismā. Rezultātā radies apjukums. Dažiem, kas aizstāv šo tērpu, var būt taisnība, spriežot no veselības viedokļa, bet viņi panāktu daudz vairāk laba, ja neaizietu līdz tādām galējībām.
Ar šo apģērbu cilvēki atceļ Dieva pavēli un neņem vērā Viņa sevišķos norādījumus. 5. Mozus 22:5 “Vīriešu drēbes nebūs sievietei valkāt, [460] nedz vīrietim apvilkt sieviešu drēbes, bet visi, kas to dara, dara tā Kunga, sava Dieva, acīs negantību.” Dievs negrib, ka Viņa meitas pieņem vīriešu ģērbšanās veidu. Tas izaicinošs apģērbs nepavisam nav piemērots vienkāršai, kautrīgai un pazemīgai sievietei, kas sevi apliecina par Kristus sekotāju. Kas aizstāv atšķirības iznīcināšanu starp vīriešu un sieviešu tērpiem, tie vieglprātīgi skatās uz Dieva aizliegumu. Dažu tērpu reformētāju galējā nostāja šinī jautājumā sakropļo viņu iespaidu.
Dievs ir paredzējis, ka starp vīriešu un sieviešu drēbēm vajadzētu būt skaidri izteiktai atšķirībai; un šo jautājumu Viņš ir uzskatījis par pietiekoši svarīgu, lai dotu tajā nepārprotamus norādījumus; ja abi dzimumi nēsās vienādas drēbes, tad radīsies sajukums un ļoti pieaugs noziegumi. Ja apustulis Pāvils vēl dzīvotu un redzētu sievietes, kas sevi sauc par dievbijīgām, nēsājam šādus tērpus, viņš izteiktu rājienu: “Tāpat lai arī sievas pieklājīgās drēbēs kaunīgi un godīgi ģērbjas, ne ar sapītām bizēm, nedz ar zeltu, ne ar pērlēm, ne ar dārgām drēbēm. Bet ar labiem darbiem, (kā tas sievām klājas, kas pie Dieva kalpošanas turas).”(1. Tim. 2:9,10 Glika tulk.) Lielais vairums, kas sevi sauc par kristiešiem, pilnīgi neņem vērā apustuļa pamācības un nēsā zeltu, pērles un dārgas drēbes.
Dievam uzticīgie ļaudis ir pasaules gaisma un zemes sāls, un viņiem vienmēr vajadzētu atcerēties, ka viņu iespaidam ir paliekoša nozīme. Ja kristietes izmainītu pārmērīgi garos tērpus pret pārmērīgi īsiem, tad tās lielā mērā iznīcinātu viņu iespaidu. Neticīgiem, kuriem viņas ir aicinātas palīdzēt un kuri jācenšas vadīt pie Dieva Jēra, tas riebtos. Raugoties no veselības viedokļa, sieviešu apģērbu var stipri uzlabot, pilnīgi izvairoties no tik lielām izmaiņām, kas citos izsauktu riebumu.
Augumu nevajadzētu saspiest ar korsetēm vai ko citu tamlīdzīgu. Drēbēm vajadzētu būt [461] pilnīgi brīvām un ērtām, lai sirds un plaušas varētu netraucēti strādāt. Tērpam vajadzētu mazliet nosegt zābaka virsdaļu, tomēr būt arī pietiekoši īsam, lai bez pacelšanas ar roku palīdzību tas neuzslaucītu ielas un ietvju netīrumus. Mājas darbos un sevišķi sievietēm, kas spiestas vairāk vai mazāk veikt darbus ārpus telpām, pieklājīgs, ērts un veselīgs būtu vēl mazliet īsāks tērps. Viss, kas vajadzīgs šai apģērbā, ir vieni viegli svārki, augstākais divi, un tos vajadzētu piepogāt jostas vietā vai arī darināt ar lencēm. Gurni nav piemēroti smaga svara nešanai. Smagie svārki, ko dažas sievietes valkā, ļaujot tiem spiest uz gurniem, ir bijuši cēlonis dažādām slimībām, kas nav viegli ārstējamas. Cietējas, šķiet, neizprot savu ciešanu iemeslu un turpina pārkāpt savas būtnes likumus, apjožot vidukli un nēsājot smagus svārkus, līdz viņas uz visu dzīvi ir kļuvušas invalīdes. Ja viņām norādītu uz pielaisto kļūdu, tad daudzas tūlīt izsauktos: “Bet tāds tērps taču būtu vecmodīgs!” Un kas par to? Es vēlētos, kaut mēs daudzējādā ziņā būtu vecmodīgi. Ja mums varētu būt vecmodīgais spēks, kas raksturoja pagājušo paaudžu vecmodīgās sievietes, tad tas būtu ļoti vēlami. Es nerunāju neapdomīgi, kad saku, ka veids, kādā sievietes ģērbjas, līdz ar nodošanos ēstkārei ir galvenais iemesls sieviešu tagadējam vājumam un slimīgumam. Starp tūkstoš sievietēm ir tikai viena, kas pareizi apģērbj savus locekļus. Lai arī kāds būtu tērpa garums, sievietes locekļiem vajadzētu būt tikpat labi apģērbtiem, kā vīriešiem. To varētu panākt, nēsājot audekla apakšbikses, ko ar saitītes palīdzību nostiprinātu pie potītēm, vai arī darinot tās pilnīgas ar sašaurinātiem galiem. Tām vajadzētu būt pietiekoši garām, lai sniegtos līdz pat kurpēm. Tādā veidā tērpti locekļi un potītes būs aizsargāti pret vēja plūsmām. Ja kājas un citi locekļi būs ģērbti silti un ērti, tad asinis ritēs normāli un netraucēti, būs tīras un veselīgas, jo tās neatdzisīs un to dabīgo gaitu organismā nekas nekavēs.”
