[482] Es brīdinu vīrus un sievas, kas sevi uzskata par dievbijīgiem un cer, nāvi neredzot, tikt pārcelti Debesīs, neesiet tik kāri uz peļņu un mazāk rūpējieties par sevi. Ar skaistiem, nesavtīgiem labdarības darbiem atgūstiet dievišķo vīrišķību un savu cēlo sievišķību. No visas sirds nīstiet savu agrāko mantrausīgo, skopo garu un sasniedziet patiesu dvēseles cēlumu. Dievs man ir rādījis, ka, ja jūs dedzīgi nenožēlosiet savus grēkus un neatgriezīsities, tad Kristus jūs izspļaus no Savas mutes. Sabatu turošie adventisti apliecina, ka seko Kristum, bet daudzu darbi runā pretī viņu ticības apliecībai. “No viņu augļiem jums tos būs pazīt. (..) Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.” (Mat. 7:16,21)
Es uzaicinu visus, kas saka, ka tic patiesībai, ņemt vērā Dieva Dēla raksturu un dzīvi. Viņš ir mūsu piemērs. Viņa dzīve iezīmējas ar nesavtīgu labdarību. Viņš vienmēr ir jutis līdzi cilvēcīgajām bēdām un sāpēm. Viņš gāja apkārt, labu darīdams. Viņa dzīvē nebija neviena vienīga savtīga darba. Viņa mīlestība uz kritušo cilvēci, vēlēšanās to glābt bija tik liela, ka Viņš uzņēmās uz Sevis Tēva taisnās dusmas un bija ar mieru izciest to pārkāpumu sodu, kas vainīgo cilvēku iegrūda degradācijā. Viņš cilvēka grēkus nesa pats savās miesās. “To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība.” (2. Kor. 5:21)
Labklājība un bagātība pārāk bieži iznīcina patiesu augstsirdību un devību. Vīri un sievas, atrodoties nelaimē vai nospiedošā, pazemojošā nabadzībā, reizēm apliecina ļoti lielu mīlestību uz patiesību, parāda sevišķu interesi par Dieva darba attīstību un līdzcilvēku glābšanu un runā par to, ko viņi darītu, ja tikai viņiem būtu līdzekļi. Bieži vien Dievs šos cilvēkus pārbauda; Viņš piešķir viņiem veiksmi; svētī viņu kurvi un krājumu, pāri par to, ko viņi ir gaidījuši. Bet viņu sirdis ir viltīgas. Viņu labie nodomi un solījumi līdzinās irstošai smiltij. Jo vairāk viņiem ir, jo vairāk viņi iekāro. [483] Jo vairāk viņiem veicas, jo dedzīgāk viņi dzenas pēc peļņas. Daži, kas, ciešot trūkumu, bija pat devīgi, kļūst skopi un ar augstām prasībām. Nauda kļūst par viņu dievu. Viņi priecājas par varu, kādu viņiem dod nauda, par godu, kuru saņem naudas dēļ. Eņģelis sacīja: “Ņemiet vērā, kā viņi iztur pārbaudi. Redziet, kāds raksturs attīstās bagātības iespaidā.” Daži apspieda trūcīgos un gribēja nopirkt par viszemāko cenu viņu darbu. Viņi bija valdonīgi, pavēlnieciski; nauda bija viņu vara. Es redzēju, ka Dievs acs bija pār viņiem. Viņi bija piekrāpti. “Redzi, Es nāku drīz un Mana alga līdz ar Mani atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem.” Atkl. 22:12
Daži bagātie neatturas no kalpošanas darba. Viņi stingri ievēro sistemātisku labdarību un, slavējot sevi par savu noteiktību un augstsirdību, domā, ka ar to viņu pienākums beidzas. Šis darbs ir labs, tomēr ar to vēl viņu pienākums neizbeidzas. Dievam pret viņiem ir prasības, kuras viņi neizprot. Sabiedrībai ir prasības pret viņiem; līdzcilvēkiem ir pret viņiem prasības. Katram viņu ģimenes loceklim ir prasības pret viņiem. Vajadzētu ievērot visas šīs prasības, nevienu no tām neaizmirstot un neizturoties pret tām nevērīgi. Daži cilvēki dod sludinātājiem un liek kaut ko arī mantu namā ar tādu apmierinātības sajūtu, it kā līdz ar to viņi iegūtu tiesības ieiet Debesīs. Daži domā, ka, ja viņiem pastāvīgi nav lielu ienākumu, tad viņi nekā nevar darīt Dieva darba atbalstīšanai. Viņi domā, ka pamatkapitālu nedrīkst aizskart nekādā gadījumā. Ja mūsu Glābējs viņiem teiktu tos pašus vārdus, ko savā laikā dzirdēja bagātais jauneklis: “Tad noej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod to nabagiem; tad tev būs manta Debesīs; un tad nāc un staigā Man pakaļ.” Mat 19:21, tad viņi bēdīgi aizietu prom, izvēloties labāk riskēt palikt pie saviem elkiem, savas bagātības, nekā no tās atteikties, lai nodrošinātu sev mantu Debesīs. Bagātais jauneklis apliecināja, ka no savas jaunības ir turējis visus Dieva baušļus, nešaubījās par savu godīgumu un taisnīgumu, un, domādams, ka ir pilnīgs, [484] viņš jautā: “Kā man vēl trūkst?” 20. p. Jēzus tūlīt iznīcina viņa drošības sajūtu, norādot uz viņa elkiem, viņa īpašumu. Viņam bija citi dievi, kurus viņš vērtēja augstāk par Kungu un kas viņam bija dārgāki par mūžīgo dzīvību. Dievs nesaņēma viņa visaugstāko un lielāko mīlestību. Tāds stāvoklis ir arī dažiem cilvēkiem, kas saka, ka tic patiesībai. Viņi domā, ka ir pilnīgi, ka viņiem nekā netrūkst, kad patiesībā viņi ir tālu no pilnības un nododas elkiem, kas viņus izslēgs no Debesīm.
Daudzi žēlo Dienvidu štatu vergus, tāpēc ka viņi saistīti pie darba, kamēr verdzība pastāv viņu pašu ģimenēs. Mātei un bērniem ļauj strādāt no rīta līdz nakts tumsai, viņiem nav atpūtas. Viņus apņem nepārtraukts darba loks, un rūpes smagi gulstas uz viņu pleciem. Viņi sevi sauc par Kristus sekotājiem, bet kur ir laiks pārdomām un lūgšanām? Vai viņiem ir laiks uzņemt barību prāta attīstībai, lai gars, ar kuru viņi kalpo Dievam, netiktu aizkavēts augšanā? Dievs uzaicina katru atsevišķu cilvēku izlietot Viņa pagodināšanai podus, kurus Viņš viņam uzticējis, un, šos podus attīstot un papildinot, iegūt sev vēl citus. Dievs mums uzlicis pienākumu darītu labu citiem. Mūsu darbs priekš citiem šai pasaulē nemitēsies, līdz kristus Debesīs teiks: “Ir padarīts. “Netaisnais lai dara vēl netaisnību, nešķistais lai grimst vēl nešķīstībā, bet taisnais lai dara arī turpmāk taisnību, svētais lai pastāv arī turpmāk svētumā.” Atkl. 22:11
Daudziem, šķiet, nav patiesas izpratnes par savu atbildību Dieva priekšā. Viņiem jācīnās, lai ieietu pa šaurajiem vārtiem, un daudzi centīsies ieiet un nespēs. Debesis prasa, lai viņi censtos arī citus pamudināt un pārliecināt cīnīties ieiet pa šaurajiem vārtiem. Jaunus un vecus gaida nopietns darbs ne tikai savu dvēseļu glābšanā, bet arī citu dvēseļu glābšanā. Nav neviena spriest spējīga cilvēka, kurš neatstātu kādu iespaidu. Viņu vienaldzība iespaido citas dvēseles, kavējot tās cīnīties ieiet pa šaurajiem vārtiem, vai nopietni, neatlaidīgi un nenogurstoši pūloties, viņi arī citus pārliecina par nepieciešamību ieiet pa šiem vārtiem. [485] Neviens neieņem neitrālu stāvokli, neatstājot uz citiem ne pamudinošu, ne kavējošu iespaidu. Kristus saka: “Kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa.” Lūkas 11: 23 Uzmanieties, kā gados jaunie, tā vecie; jūs darāt vai nu Kristus darbu, glābjot dvēseles, vai arī sātana darbu, vedot tās uz pazušanu. “Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir Debesīs.” Mat. 5:16
Jaunieši var atstāt spēcīgu iespaidu, ja viņu atteiksies no lepnuma un savtīguma un nodosies Dievam; tomēr vispārīgi viņi negrib nest nastas citu labā. Nākas rūpēties par viņiem pašiem. Ir pienācis laiks, kad Dievs prasa šai ziņā pārmaiņu. Viņš uzaicina jauniešus un pieaugušos būt dedzīgiem un atgriezties. Ja viņi turpinās palikt savā remdenajā stāvoklī, tad Viņš viņus izspļaus no Savas mutes. Uzticīgais Liecinieks saka: “Es zinu tavus darbus.” Jaunieti, jauniete, tavi darbi ir zināmi, kā labie, tā ļaunie. Vai tu esi bagāts labos darbos? Jēzus nāk pie tevis kā padomdevējs: “Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos un tava kailuma kauns neatklātos, un acu zāles tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs.” Atkl. 3:18
