Man rādīja, ka Dr. B ir piesardzīgs, uzmanīgs un ļoti apzinīgs cilvēks, cilvēks, kuru Dievs mīl. Viņš ir pārdzīvojis daudz grūtību, kas viņam nākušas par labu, kaut gan, tām klāt esot, viņš ne vienmēr varēja saprast, kādu labumu tās varētu nest. Dr. B nav tāds cilvēks, kas, ticot patiesībai un ejot pa tās ceļu, kļūst iedomīgs un paaugstināsies. Viņš nav cilvēks, kas varētu kļūt despotisks un valdonīgs. Viņš pārāk bijīgi pieņem godu, kuru viņam sniedz viņa stāvoklis. Viņš labprāt apspriedīsies ar citiem un būs viegli pieejams lūgumiem; viņam draud briesmas uzņemties nastas, kuras viņam nevajadzētu nest. Viņš redz un saprot, kas ir darāms, un atradīsies briesmās strādāt par daudz. Viņš ir ļoti jūtīgs un līdzjūtīgs un dziļi jutīs līdzi visiem slimniekiem; un, ja viņam to atļaus, tad viņš nesīs tik smagas atbildības nastas, ka beidzot zem to svara sabruks.
Autoritatīviem vīriem un sievām vajadzētu palīdzēt Dr. B ar savām lūgšanām, līdzjūtību, sirsnīgu sadarbību, priecīgiem cerības pilniem vārdiem un norādījumiem un padomiem, – visu to viņš pratīs novērtēt. Viņa stāvoklis nevar būt apskaužams. Ja viņš uzņemas lielas atbildības, tad ne dzenoties pēc tām, ne lai iegūtu līdzekļus dzīvei, jo tos viņš var sagādāt daudz vieglākā veidā, izvairoties no rūpēm, grūtībām un sarežģījumiem, kas viņu sagaida šai vietā. Viņu vadīs vienīgi pienākums; pārliecinājies par to, kurp viņu sauc pienākums, viņš ies pa šo ceļu un stāvēs savā sargpostenī, lai arī kādas būtu sekas. Viņam vajadzētu parādīt līdzjūtību un ar viņu vajadzētu sadarboties cilvēkiem, kuriem ir iespaids, kurus Dievs vēlas redzēt viņam blakus, atbalstot viņu grūtajā darbā.
Pasaulē Dr. B varēja atrast labāku darbu par vietu, ko viņš tagad ieņem. [492] Man rādīja, ka šis postenis būtu visgrūtākais. Daudzi maz piedzīvojuši cilvēki nespēs izprast šī uzņēmuma lielumu un vēlēsies, lai viss kārtotos pēc viņu ieskatiem. Daži brīnīsies, kāpēc trūcīgos nevar dziedināt par velti, un viņi tiks kārdināti domāt, ka galu galā šis uzņēmums ir tikai naudas pelnīšana. viens otrs vēlēsies kaut ko teikt un atradīs pietiekoši daudz kļūdu, lai arī kāds būtu stāvoklis. Es redzēju, ka daži par tikumu uzskatīs skaudību, nostāšanos malā un pretošanos. Viņi lepojas, ka nepieņem visu, līdzko tas parādās. Līdzīgi Tomam viņi lielās ar savu neticību. Bet vai Jēzus uzslavēja neticīgo Tomu? Sniedzot iepriekš prasītos pierādījumus ticībai, Jēzus viņam sacīja: “Tāpēc ka tu Mani esi redzējis, Tom, tu tici. Svētīgi tie, kas neredz, tomēr tic.”
Es redzētu, ka Sabata ievērojošiem adventistiem netrūkst līdzekļu. Pašlaik viņiem vislielākās briesmas draud pavairot īpašumus. Daži pastāvīgi palielina savas rūpes un darbu; viņi ir pārslogoti. Rezultātā viņi gandrīz pilnīgi aizmirst Dievu un Viņa darba vajadzības; viņi ir garīgi miruši. Viņi tiek aicināti pienest Dievam upuri, ziedojumu. Upuru gars nepieaug, bet gan samazinās un panīkst. Es redzēju, ka šis pasākums ir cienīgs, lai Dieva tauta tajā iesaistītos ar saviem līdzekļiem, lai viņi tajā ieguldītu līdzekļus Dievam par godu un Viņa darba uz priekšu virzīšanai. Daudz līdzekļu, kas atrodas mūsu ļaužu rokās, ir to īpašniekiem tikai par ļaunu.
Mūsu ļaudīm vajadzētu būt pašu vadītai iestādei, kur varētu saņemt palīdzību slimnieki un cietēji, kas vēlas būt veseli un stipri, lai varētu pagodināt Dievu savā miesā un garā, kas pieder Viņam. Šāda iestāde, pareizi vadīta, [493] būtu līdzeklis mūsu uzskatu atklāšanai tiem cilvēkiem kurus mums nav iespējams aizsniegt, sludinot un aizstāvot patiesību parastā veidā. Neticīgie, uzturoties iestādē, kas būs iekārtota sekmīgai slimību dziedināšanai un kuru vadīs Sabatu ievērojoši ārsti, līdz ar to nonāks tiešā patiesības iespaidā. Iepazīstoties ar mūsu ļaudīm un mūsu patieso ticību, tiks pārvarēti viņu aizspriedumi un viņi būs labvēlīgi iespaidoti. Nonākot patiesības iespaidā, daži ne tikai iegūs atvieglojumu miesīgām vainām, bet atradīs arī dziedinošu balzamu savām grēkiem slimajām dvēselēm.
Kad saprātīgas ārstēšanas rezultātā veselība uzlabosies un slimniekiem atgriezīsies dzīves prieks, tad tiem, kas būs bijuši par darba rīkiem viņu veselības atjaunošanā, piederēs viņu uzticība. Slimnieku sirdis pildīs pateicība, un daudz vieglāk tur sev mājvietu atradīs labā patiesības sēkla; dažos gadījumos tā tiks kopta, uzdīgs un nesīs augļus Dievam par godu. Viena šādā veidā izglābta dvēsele būs vairāk vērta par visiem līdzekļiem, kas vajadzīgi šīs iestādes dibināšanai. Dažiem nepietiks morālas drosmes paklausīt savai pārliecībai. Viņi var būt pārliecināti, ka Sabata ievērotājiem ir patiesība, bet tās pieņemšanai ceļā stāv pasaule un neticīgie radi. Viņi nespēj izprast, ka Kristus dēļ jāupurē viss. Tomēr daži no šiem tikko pieminētajiem ļaudīm aizies, atbrīvojušies no aizspriedumiem, un turpmāk būs septītās dienas adventistu ticības aizstāvji. Daži, kas aizies izārstēti vai saņēmuši lielu palīdzību, kļūs par līdzekļiem mūsu ticības atklāšanai jaunās vietās, un patiesības karogs pacelsies tur, kur nebūtu bijis iespējams atrast pieeju, ja cilvēki veselības atgūšanas labad uzturoties mūsu ļaužu vidū, nebūtu atbrīvojušies no aizspriedumiem.
Citi, aizejot uz savām mājām, kļūs par lielu grūtību radītājiem. Tomēr tam nevajadzētu nevienu padarīt mazdūšīgu vai novērst viņu no šī labā darba. Sātans un viņa aģenti darīs visu iespējamo, [494] lai traucētu un sarežģītu stāvokli un apgrūtinātu tos, kas no sirds nododas šī reformas darba veicināšanai.
Mūsu ļaudīm ir bagātīgs līdzekļu krājums, un, ja visi izpratīs šī darba svarīgumu, tad šis lielais pasākums nesagādās grūtības. Visiem vajadzētu justies sevišķi ieinteresētiem tā atbalstīšanā un uzturēšanā. Sevišķi tas attiecas uz tiem, kam ir līdzekļi, ko var ieguldīt šajā uzņēmumā. Vajadzētu iekārtot piemērotu mājvietu slimnieku uzņemšanai, lai, pareizi izlietojot līdzekļus un Dieva piešķirtās svētības, remdētu viņu ciešanas un pamācītu, kā viņi paši var par sevi rūpēties un novērst saslimšanas iespējas.
Daudzi, kas sevi sauc par patiesības piekritējiem, kļūst skopi un mantkārīgi. Viņiem jāatmostas, lai izprastu savu stāvokli. Viņiem virs zemes pieder tik daudz mantas, ka viņu sirds ir piesieta šīm bagātībām. Pārāk liela daļa viņu mantas atrodas šinī pasaulē un tikai mazliet Debesīs; tāpēc viņi pieķērušies laicīgajiem īpašumiem un ne debešķīgajam mantojumam. Tagad viņiem paveras laba iespēja izlietot savus līdzekļus cietušās cilvēces vajadzībām un arī patiesības uz priekšu virzīšanai. Šim uzņēmumam nekad nevajadzētu atļaut ciest līdzekļu trūkuma dēļ. Namturiem, kam Dievs uzticējis līdzekļus, tagad vajadzētu atsaukties un izlietot tos Dievam par godu. Kas mantkārīgi savus līdzekļus aizturēs, tiem tie izrādīsies drīzāk par lāstu, un ne par svētību.
Cilvēkiem, kuriem Dievs uzticējis līdzekļus, vajadzētu nodibināt fondu par labu cienīgajiem trūkumcietējiem, kas ir slimi un nav spējīgi segt ārstēšanās izdevumus šajā iestādē. Ir tādi ievērojami un cienīgi trūkumcietēji, kuru iespaids nācis par labu Dieva darbam. Fonda nodibināšanas mērķim vajadzētu būt dziedināt trūcīgos, kurus par tādas palīdzības cienīgiem atzīst vietējā draudze. [495] Ja ļaudis, kuriem ir līdzekļu pārpilnība, nedos šim mērķim, neprasot attiecīgo līdzekļu atdošanu, tad trūcīgie nebūs spējīgi saņemt labumu, kādu sniedz ārstēšanās šinī iestādē, kur izvērstais darbs prasa tika daudz līdzekļu. Šādu iestādi darbības sākuma periodā, kad norisinās cīņa par tās pastāvēšanu, nevajadzētu apgrūtināt ar pastāvīgu līdzekļu izdošanu, neko nesaņemot atpakaļ.
