[496] Jaunieši – Sabata ievērotāji – ir nodevušies izpriecu meklēšanai. Es redzēju, ka starp divdesmitiem nav viena, kas zinātu, ko nozīmē praktiska reliģija. Viņi pastāvīgi kaut ko meklē, lai apmierinātu savas ilgas pēc pārmaiņām un izpriecām, un, ja viņiem neatvērs acis un viņi neatmodīsies, lai no sirds varētu teikt: “Es visu turu par zaudējumu pret mana Kunga, Jēzus Kristus atzīšanas augsto mantu,” tad viņi nebūs Viņa cienīgi un neiegūs mūžīgo dzīvību. Jaunieši visā visumā atrodas briesmīgos maldos, tomēr sevi atzīst par dievbijīgiem. Viņiem ir Dieva Vārds, tomēr šī Vārda brīdinājumus, pamācības, rājienus un aizrādījumus viņi neņem vērā un tāpat izturas pret pamudinājumiem un apsolījumiem, kas doti paklausīgajiem un uzticīgajiem. Visu Dieva apsolījumu piepildīšanās nosacījums ir pazemīga paklausība. Jauniešiem dots tikai viens Paraugs, bet kāda līdzība ir viņu dzīvei ar Kristus dzīvi? Es jūtos satraukta, visur redzot vieglprātīgus jauniešus, kas saka, ka tic patiesībai. Nekas neliecina, ka viņi domātu par Dievu. Viņu prāts ir piepildīts ar niekiem. Viņu sarunas ir tukšas, kas neko nedod. [497] Viņi kāri pievēršas mūzikai, un sātans zina, kādus orgānus uzbudināt, lai iejūsmotu, saistītu un apburtu prātu, ka viņi neilgotos pēc Kristus. Trūkst garīgu dvēseles ilgu pēc dievišķām zināšanām, pēc pieaugšanas žēlastībā.
Man rādīja, ka jauniešiem jāieņem augstāks stāvoklis, ka viņu padomdevējam un vadonim jābūt Dieva Vārdam. Uz jauniešiem gulstas svinīgas atbildības, kuras viņi uzlūko nenopietni. Mūzikas ieviešana viņu mājās, kas aizvietojusi pamudinājumus uz svētumu un garīgumu, ir kalpojusi prāta novēršanai no patiesības. Vieglprātīgas dziesmas un laikmetīgā vieglā mūzika, liekas, saskan ar viņu gaumi. Mūzikas instrumenti paņēmuši laiku, ko vajadzētu veltīt lūgšanām. Pareizi pielietota, mūzika ir liela svētība, bet, nepareizi izlietota, tā ir briesmīgs lāsts. Tā uzbudina, bet nedod spēku un drosmi, ko kristietis var atrast vienīgi pie žēlastības torņa, pazemībā atklājot savus trūkumus, savas vajadzības un ar stipru kliegšanu un asarām lūdzot pēc spēka no Debesīm pretoties ļaunā spēcīgajām kārdināšanām. Sātans jauniešus ved pilnīgā gūstā. Ak, ko lai es saku, lai viņus ierosinātu salauzt viņa valdzinošo varu! Viņš ir prasmīgs burvis un vilina viņus pretī bojāejai. Uzklausiet inspirētās Dieva grāmatas pamācības. Es redzēju, ka sātans tā notrulinājis jauniešu prātus, ka viņi nespēj saprast Dieva Vārta patiesības. Viņu iejūtība kļuvusi tik vāja, ka viņi neņem vērā svētā apustuļa doto priekšrakstu:
“Bērni, klausait saviem vecākiem, jo tā pienākas. Godā savu tēvu un māti, – tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.” Efez. 6:1–3 “Bērni, klausait saviem vecākiem visās lietās, jo tas patīk Tam Kungam.” Kol. 3:20 Bērniem, kas savus vecākus negodā, viņiem nepaklausa un neņem vērā viņu padomus un norādījumus, nav daļas uz atjaunotās zemes. [498] Uz šķīstītās Jaunās zemes nebūs vietas nedisciplinētiem, nepaklausīgiem, nepateicīgiem dēliem un meitām. Ja tādi bērni neiemācīsies paklausību un padevību šeit, tad to viņi nekad neiemācīsies; atpestīto mieru neaptraipīs nepaklausīgi, nesavaldāmi un nepadevīgi bērni. Neviens bauslības pārkāpējs nevar iemantot Debesu valstību. Vai visi jaunieši var priecīgi lasīt piekto bausli Kunga likumos, kuru Jehova pasludināja uz Sinaja un ar Savu pirkstu iegravēja uz akmens galdiņiem? “Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.” 2. Mozus 20:12
Man norādīja uz daudzām Rakstu vietām, kas jauniešiem skaidri atklāj, ko Dievs no viņiem sagaida. Ar šīm skaidrajām mācībām viņiem būs jāsastopas lielajā tiesas dienā. Tomēr starp divdesmit jauniešiem vai jaunavām, kuri atzīst tagadējo patiesību, nav viena vai vienas, kas ņemtu vērā šīs Bībeles mācības. Jaunieši pietiekoši daudz nelasa Dieva Vārdu, lai uzzinātu, ko Dievs no viņiem prasa šinī Vārdā; tomēr šīs patiesības viņu tiesās lielajā Dieva dienā, kad jauni un veci saņems miesās darītiem darbiem atbilstoši atalgojumu.
Jānis saka: “Es jums esmu rakstījis, jaunekļi, jo jūs esat spēcīgi un Dieva Vārds paliek jūsos, un jūs ļauno esat uzvarējuši. Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē; jo, kas pasauli mīl, tajā nav Tēva mīlestības. Jo viss, kas ir pasaulē: miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība – tas nav no Tēva, bet no pasaules. Un pasaule paiet un tās kārība; bet, kas Dieva prātu dara, tas paliek mūžīgi.”
Šīs jaunekļiem dotās pamācības attiecas arī uz jaunavām. Jaunība viņu neatbrīvo no atbildībām, kas gulstas uz viņiem visiem. Viņi ir spēcīgi, un rūpes un gadu svars viņus nav nogurdinājuši; viņu jūtas ir dedzīgas, un, ja viņi tās atraus no pasaules un pievērsīs Kristum un Debesīm, darot Dieva prātu, tad viņiem būs cerība uz labāku dzīvi, kas nebeigsies, un viņi dzīvos vienmēr, vainagoti ar slavu, godu, [499] nemirstību, mūžīgu dzīvi. Ja jaunieši dzīvo, lai apmierinātu miesas kārības, acu kārības un dzīves lepnumu, tad viņi tiecas uz šīs pasaules lietām, izpatīkot savam lielajam pretiniekam un šķirot sevi no Tēva. Un kad vēlāk šīs meklētās lietas izgaist, tad izirst arī viņu cerības un bojā iet visas viņu izredzes. Šķirti no Dieva, viņi rūgti nožēlos savu neprātīgo izvēli kalpot savam priekam, apmierināt savas iegribas un par nedaudziem vieglprātīgiem priekiem pārdot svētlaimības dzīvi, kurā viņi būtu varējuši priecāties mūžīgi.
Svētā Gara inspirētais apustulis saka: “Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē.” Un tad brīdinot viņš piebilst: “Jo, kas pasauli mīl, tajā nav Tēva mīlestības.” Tā ir satraucoša patiesība, ka jauniešu prātā uzvar mīlestība uz pasauli. Viņi neapšaubāmi mīl pasauli un lietas, kas ir pasaulē, un tieši šī iemesla dēļ viņu sirdīs nav vietas Dieva mīlestībai. Viņi prieku atrod pasaulē un pasaules lietās un ir svešinieki Tēvam un Viņa Gara jaukumam. Vieglprātība un mode, tukšas, nevajadzīgas sarunas un smiešanās, kas visā visumā raksturo jauniešu dzīvi, apkauno Dievu. Pāvils mudina jauniešus būt atturīgiem un apdomīgiem: “Jaunus vīrus pamāci tāpat, lai viņi ir prātīgi. Parādies pats visās lietās kā priekšzīme labos darbos, savā mācībā skaidrs un cienīgs, ar veselīgiem, nevainojamiem vārdiem, lai pretinieks top kaunā un lai viņam nav ļauna ko par jums runāt.”
Es ļoti lūdzu jauniešus savu dvēseļu labā ņemt vērā Svētā Gara vadītā apustuļa apmācību. Visi šie žēlastības pilnie norādījumi, brīdinājumi un rājieni būs vai nu dzīvības smarža uz dzīvību vai nāves smarža uz nāvi. Daudzi jaunieši sarunās ir bezrūpīgi un neapdomīgi. Viņi gatavi aizmirst, ka pēc viņu vārdiem viņus attaisnos vai arī notiesās. Visiem vajadzētu ņemt vērā Glābēja vārdus: [500] “Labs cilvēks no labas sirds mantas izdod labu, un ļauns cilvēks no ļaunas mantas izdod ļaunu. Bet Es jums saku, ka par katru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, viņiem būs jāatbild soda dienā. Jo pēc saviem vārdiem tu tapsi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tapsi pazudināts.” Cik maz ņem vērā pat Debesu Skolotāja pamācības. Daudzi vai nu nepētī Dieva Vārdu vai arī nepiegriež vērību šī Vārda svinīgajām patiesībām, un šīs vienkāršās patiesības lielajā tiesas dienā celsies un viņus notiesās.
Vārdi un darbi skaidri liecina, kas ir sirdī. Ja sirdi pilda visādi nieki, uzpūtība un lepnums, mīlestība uz sevi un mīlestība uz drēbēm, tad sarunas risināsies par paradumiem, modi, tērpiem un ārējo izskatu, bet ne par Kristu un Debesu valstību. Ja sirdī mājo skaudība un nenovīdība, tad šīs jūtas parādīsies vārdos un darbos. Kas sevi mēro pie citiem, kas rīkojas tāpat kā citi un, attaisnojoties ar citu cilvēku kļūdām un nepareizībām, neaizsniedz par viņiem augstāku stāvokli, tie pārtiek no sēnalām un paliks garīgi neattīstīti kropļi tik ilgi, cik ilgi viņi turpinās izpatikt sātanam, nododoties savām nesvētajām jūtām. Daži runā par to, ko viņi ēdīs un dzers un ar ko viņi ģērbsies. Šīs domas izplūst no sirds pilnības, it kā laicīgās lietas būtu viņu lielais dzīves mērķis, viņu augstākais sasniegums. Šie cilvēki aizmirst Kristus vārdus: “Dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.”
Jaunatne savu sirdi ir pildījusi ar pašmīlību. To atklāj viņu ilgas redzēt savu seju mākslinieka atdarinājumā; viņi neapmierinās ar vienu attēlu, bet sava portreta dēļ sēd atkal un atkal,, katru reizi cerēdami, ka pēdējais zīmējums pārspēs iepriekšējos un īstenībā būs daudz skaistāks par oriģinālu. Šādā veidā tiek izšķiesta Kunga nauda, un kas ir iegūts? Tikai nožēlojams viņu atēnojums [501] uz papīra. Stundas, kuras vajadzētu veltīt lūgšanām, paņem viņu pašu nožēlojamais es; tā velti paiet dārgas pārbaudes laika stundas.
Sātans ir apmierināts, ja viņam izdodas savaldzināt jauniešu uzmanību un šķirt viņu domas no Dieva, tad viltnieks var nemanot viņiem pielavīties un, nesagatavotus triecienam, sapīt viņus savos valgos. Viņi nezina, ka Lielais Debesu Mākslinieks ievēro katru viņu rīcību, katru vārdu un ka viņu uzvešanās un pat viņu domas un sirds apslēptākās vēlēšanās ir uzticīgi atzīmētas. Katrs trūkums viņu morālajā raksturā ir atklāts eņģeļu skatam, un tiesas sprieduma izpildīšanas dienā viņi ieraudzīs uzticīgi zīmētu neizskaistinātu ainu. Visi viņu tukšie, vieglprātīgie vārdi ir ierakstīti grāmatā. Viņu nepatiesie vārdi arī ir pierakstīti. Viņu maldinošie darbi, kuru nolūki bija apslēpti cilvēku acīm, bet ne visu redzošā Jehovas acīm, visi ir uzrakstīti dzīvā ainojumā. Atklāts ir katrs savtīgs darbs.
Jaunieši vispārīgi izturas tā, it kā dārgas pārbaudes laika stundas, kamēr vēl ir žēlastības laiks, būtu vieni vienīgi lieli svētki un viņiem šai pasaulē vajadzētu baudīt tikai izpriecas, gūstot sev apmierinājumu nepārtrauktā satraukuma virknējumā. Sātans sevišķi pūlas panākt, lai viņi pasaulīgajās izpriecās justos laimīgi un sevi attaisnotu, cenšoties pierādīt šo izpriecu nekaitīgumu, nevainīgumu un pat derīgumu, kādu tās sniedz veselībai. Daži ārsti ir radījuši iespaidu, it kā garīgums un nodošanās Dievam kaitētu veselībai. Tas patīk dvēseļu ienaidniekam. Atrodas cilvēki ar slimīgu fantāziju, kas nepareizi attēlo Kristus reliģiju; tīro Bībeles reliģiju viņi nepazīst. Daži visā savas dzīves laikā sevi moka, pastāvīgi domājot par saviem grēkiem, un viss, ko viņi redz, ir tikai apvainotais Taisnais Dievs. Kristu un Viņa atpērkošo spēku caur Viņa asins nopelnu viņi nesaskata. Tādi cilvēki nezina, kas ir ticība. Šie cilvēki parasti ir tādi, kuru prāts nav pareizi līdzsvarots. Slimību dēļ, kas mantotas no vecākiem, un kļūdainas audzināšanas dēļ jaunībā viņi ir piesavinājušies [502] nepareizus ieradumus, kas kaitē miesai un garam rada slimīgu morālo izpratni un dara viņus nespējīgus pareizi domāt un rīkoties visos gadījumos. Viņu prāts nav pareizi līdzsvarots. Dievbijība un taisnība veselību neposta, bet tieši ir veselība miesai un stiprums dvēselei. Pēteris saka: “Jo kas grib dzīvību mīlēt un labas dienas redzēt,... lai tas novēršas no ļauna un dara labu; lai tas meklē mieru un tam dzenas pakaļ. Jo Kunga acis ir pār taisniem un Viņa ausis uz viņu lūgšanām, bet Kunga vaigs ir pret tiem, kas ļaunu dara.” “Bet, ja jums arī jācieš taisnības dēļ, tad jūs esat svētīgi; un nebīstieties par viņu biedināšanu, nedz iztrūcinieties.”
