Apziņa, ka esi rīkojies pareizi, ir vislabākās zāles slimai miesai un slimam garam. Sevišķās Dieva svētības, ko cilvēks saņem, ir veselība un spēks. Cilvēks, kurš ir mierīgs un apmierināts Dievā, atrodas uz ceļa, kas ved pretī veselībai. Apziņa, ka Kunga acs ir pār mums un Viņa auss ir atvērta mūsu lūgšanām, tiešām ir liels apmierinājums. Zināt, ka mums ir Draugs, Kurš nekad nevar kļūdīties un Kam mēs varam uzticēt visus dvēseles noslēpumus, ir vārdos neizsakāma priekštiesība. Cilvēki, kuriem slimība aptumšojusi morālo izpratni, nav tie, kas var sniegt skaistumu. Pārāk bieži viņi atrodas fanātisma ugunīs vai aukstas vienaldzības ūdeņos, vai arī bezdarbīgā drūmumā. Kristus vārdi ir vērtīgāki par visu Universa ārstu domām: “Dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” Šis ir pats pirmais lielais mērķis – Debesu valstība un Kristus taisnība. Visiem citiem mērķiem, kas mums jāsasniedz, vajadzētu stāvēt otrā vietā.
Sātans rādīs, ka svētuma ceļš ir grūti ejams, bet pasaulīgo prieku tekas nokaisītas ziediem. Pasauli un tās [503] priekus sātans jums attēlos nepareizās un glaimojošās krāsās. Iedomība ir viena no stiprākajām mūsu samaitātā rakstura īpašībām, un sātans zina, ka to viņš ar panākumiem var izlietot savā labā. Viņš glaimos jums caur saviem darba rīkiem (aģentiem). Jūs varat saņemt uzslavas, kas apmierinās jūsu iedomību un stiprinās lepnumu un savas vērtības apziņu, un varat sākt domāt, ka, ja jums ir tādas priekšrocības un pievilcīgums, tad iziet no pasaules, atšķirties un kļūt par kristieti, atsakoties no biedriem, nomirstot viņu uzslavām un nopēlumiem, ir pārāk nožēlojami. Sātans jums saka, ka ar tādām priekšrocībām, kādas jums ir, jūs varētu baudīt ļoti daudz pasaules prieku. Tomēr ņemiet vērā, ka zemes priekiem pienāks gals un ka tas, ko jūs sējat, jums būs arī jāpļauj. Vai cilvēka pievilcīgums (skaistums), spējas un talanti ir par vērtīgiem, lai tos veltītu Dievam, jūsu Radītājam, Tam, Kurš jūs sargā katru mirkli? Vai jūsu sagatavotība kādam darbam ir par vērtīgu, lai to veltītu Dievam?
Jaunieši pastāv uz to, ka viņiem nepieciešams kaut kas prāta uzmundrināšanai un izklaidēšanai. Es redzēju, ka prieks atrodams čaklā darbā un apmierinājums lietderīgā dzīvē. Daži tomēr apgalvo, ka viņiem vajadzīgs kaut kas interesants darba pārtraukuma brīžos, kāda garīga nodarbošanās vai izklaidēšanās, kas sniegtu patīkamu pārmaiņu un atspirdzinājumu rūpēs un nogurdinošajā darbā. Tieši to mums dod kristieša cerība. Reliģija ticīgajam būs ieprieca un mierinājums un drošs vadonis uz patiesas laimes Avotu. Jauniešiem vajadzētu pētīt Dieva Vārdu un nodoties pārdomām un lūgšanām, un viņi atradīs, ka nav iespējams labāk izlietot brīvos brīžus. Jaunie draugi, jums vajadzētu ņemt laiku sevis pārbaudīšanai, vai jūs atrodaties Dieva mīlestībā. Esiet čakli, lai jūs būtu droši par savu aicināšanu un izredzēšanu. Jūsu rīcības veids izšķir, vai jūs sev nodrošināsiet labāku dzīvi.
“Gudrības ceļi ir jauki ceļi, un visas tās tekas [504] ir miers.” Taisno dzīve nākotnē un viņu mūžīgais atalgojums ir augsti un cēli temati jauniešu domām. Pārrunājiet brīnišķo pestīšanas plānu, lielo upuri, kuru pienesa Godības Kungs, lai jūs Viņa asins nopelnā varētu tikt pacelti augstāk, līdz beidzot paklausot tiktu paaugstināti līdz Kristus tronim. Šim tematam vajadzētu izraisīt viscēlākās pārdomas. Mantot Dieva draudzību, – kas tā par priekštiesību! Sarunāšanās un satikšanās ar Dievu – kas gan vēl varētu mūs vairāk izdaiļot un pacelt pāri vieglprātīgajiem zemes priekiem? Mūsu samaitātās dabas atjaunošana caur žēlastību, mūsu iekārojošās apetītes un dzīvniecisko tieksmju pakļaušana, tālākā dzīve cēlā, tikumiskā pastāvībā un jaunu uzvaru panākšana ik dienas dos miera pilnu apziņu, ko sniedz vienīgi pareiza rīcība.
Jaunie draugi, es redzēju, ka tāda nodarbošanās un izklaidēšanās jūs varētu darīt laimīgus. iemesls jūsu nemieram ir negriešanās pie vienīgā patiesā laimes Avota. Prieku, kas atrodams vienīgi Kristū, jūs pastāvīgi meklējat ārpus Viņa. Kristū nav pieviltu cerību. Lūgšana – ak, kā šī dārgā priekštiesība ir atstāta novārtā! Dieva Vārda lasīšana sagatavo garu lūgšanai. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jūs tik maz vēlaties iet tuvāk Dievam lūgšanās, ir aizraujošu stāstījumu lasīšana, kas satraukusi jūsu fantāziju un pamodinājusi nesvētas kaislības, tā padarot jūs šim svētajam darbam nederīgus. Dieva Vārds kļūst nepatīkams, nebaudāms un lūgšanu stundas aizmirstas. Lūgšana ir kristieša stiprums. Būdams viens, viņš nav viens; viņš jūt Tā tuvumu, Kas ir sacījis: “Redzi, Es esmu pie jums ik dienas.”
Jauniešiem vajadzīgs tieši tas, kā viņiem nav, t.i., reliģija. Nekas nevar to aizvietot. Ticības apliecināšana vien neko nenozīmē. Vārdi tiek ierakstīti draudzes grāmatās virs zemes, bet ne dzīvības grāmatā. Es redzēju, ka starp divdesmit jauniešiem nav viena, kas zinātu, ko nozīmē dzīvē [505] atklāta praktiska reliģija. Viņi kalpo paši sev, tomēr saucas par Kristus kalpiem; bet, ja tā apmātība, kas viņus pārņēmusi, netiks salauzta, tad viņi drīz redzēs ka viņiem piešķirs pārkāpējiem pienākošos algu. Viņi ir atraduši ceļu, kas vieglāk ejams par sevis aizliegšanu un uzupurēšanos patiesības labā. Viņi atzinuši, ka nopietnas lūgšanas ar asarām un stipra kliegšana uz Dievu pēc Viņa piedodošās žēlastības un pēc spēka pretoties sātana kārdināšanām nav nepieciešams; tik nopietniem un dedzīgiem nevajag būt; bez visa tā viņi pavisam labi var iztikt. Kristus, Godības Ķēniņš, bieži viens devās uz kalniem un vientuļām vietām, lai izteiktu Tēvam visas savas dvēseles vajadzības, bet grēcīgais cilvēks, kam pašam spēka nav, domā, ka viņš var dzīvot, tik daudz nelūdzot.
Kristus ir mūsu priekšzīme, Viņa dzīve bija piemērs labiem darbiem. Viņš bija skumju (sāpju) Vīrs, Kas pazina bēdas. Viņš raudāja par Jeruzalemi, tāpēc ka tā nevēlējās tikt izglābta, pieņemot Viņa piedāvāto pestīšanu. Viņi negribēja nākt pie Viņa, lai viņiem būtu dzīvība. Savu dzīves veidu salīdziniet ar sava Kunga dzīvi, Kas, lai varētu jūs glābt, pienesa tik lielu upuri. Viņš bieži visu nakti pavadīja uz mitras zemes, cīnoties lūgšanās. Jūs meklējat to, kas jums patīk. Ieklausieties tukšajās, vieglprātīgajās sarunās, dzirdiet smieklus, niekošanos, jokus. Vai tā ir dotās priekšzīmes atdarināšana? Paklausieties vēl – vai Jēzus tiek pieminēts? Vai sarunas risinās par patiesību? Vai runātāji slavē Kristus krustu? Mode, sieviešu cepures, tērpi ir jaunekļu un jaunavu sarunu temati vai arī tiek plānota kāda izprieca vai izklaidēšanās. Kāda līksmība! Vai eņģeļi jūtas pievilkti un pulcējas ap viņiem, lai dzītu prom tumsu, kādā sātans cenšas viņus ietīt? Ak, nē. Skatiet, eņģeļi skumji novēršas. Es redzu asaras uz šo eņģeļu vaigiem. Vai tas var būt, ka Dieva eņģeļiem jāraud? Tiešām tā tas ir.
Mūžīgās lietas jauniešiem šķiet pavisam mazsvarīgas. [506] Dieva eņģeļi raud, ierakstot ruļļos tā saucamo kristiešu vārdus un darbus. Eņģeļi lidinās kādā dzīvokļa tuvumā. Tur sapulcējušies jaunieši; dzirdamas dziesmas un mūzikas instrumenta skaņas. Te sapulcējušies kristieši, bet ko jūs dzirdat? Kādu vieglprātīgu dziesmiņu, kas piemērota dejas zālei. Šķīstie eņģeļi savu gaismu atņem pie sevis, un dzīvoklī atrodošos ietin tumsa. Eņģeļi novēršas no šī skata. Viņu sejas ir skumjas. Redzi, tie raud. To es esmu redzējusi daudz reižu atkārtojamies visās vietās Sabata ievērotāju rindās un sevišķi –. Mūzika aizņem stundas, ko vajadzētu veltīt lūgšanām. Mūzika ir elks, kuram kalpo daudzi, kas sevi sauc par Sabata ievērotājiem. Sātanam pret mūziku nav nekādu iebildumu, jo viņš to var izlietot par līdzekli piekļūšanai jauniešiem. Viss atbilst sātana nodomiem, kas tikai šķir domas no Dieva un aizņem laiku, ko vajadzētu izlietot, kalpojot Viņam. Sātans izlieto līdzekļus, kam vislielākais spēks iespējami lielāku cilvēku skaitu turēt patīkamā savaldzinājumā, līdz viņa vara viņus paralizē. pareizi izmantota, mūzika ir svētība, bet tā bieži kļūst par vienu no sātana vispievilcīgākajiem līdzekļiem dvēseļu ievilināšanai valgos. Nepareizi izmantota, tā vada nesvētījušos cilvēkus uz lepnumu, iedomību un neprātu. Ja tai atļauj ieņemt dievkalpojumu un lūgšanu vietu, tad tā ir briesmīgs lāsts. Jaunieši, kas sapulcējas uz dziedāšanu, kaut arī saucas par kristiešiem, ar vieglprātīgām sarunām un mūzikas izvēli bieži vien apkauno Dievu un savu ticību. Svēta mūzika neatbilstu viņu gaumei. Man norādīja uz skaidrajām Dieva Vārda mācībām, kas atstātas neievērotas. Lielajā tiesas dienā visi šie inspirētie vārdi notiesās tos, kas viņus nav ņēmuši vērā.
Apustulis Pāvils pamāca Timoteju: “Pēc Dieva, mūsu Pestītāja un Kunga Jēzus Kristus pavēles: Tad nu es gribu, lai [507] vīri Dievu pielūdz visās vietās, paceldami svētas rokas bez dusmības un šaubīšanās. Tāpat lai arī sievas pieklājīgās drēbēs kaunīgi un godīgi ģērbjas, ne ar sapītām bizēm, nedz ar zeltu, nedz ar pērlēm, nedz ar dārgām drēbēm, bet ar labiem darbiem (kā tas sievām klājas, kas pie Dieva kalpošanas turas).”
Pēteris raksta draudzei: “Tāpēc apjoziet savas sirds gurnus un skaidrā prātā ceriet pilnīgi uz žēlastību, kas jums taps atnesta, kad Jēzus Kristus parādīsies. Kā paklausīgi bērni neturieties pēc tām iekārošanām, kurām jūs līdz šim savā nezināšanā klausījāt; bet kā jūsu Aicinātājs ir svēts, tāpat arī jūs topiet svēti visā dzīvošanā. Jo ir rakstīts: esiet svēti, jo Es esmu svēts.”
Svētā Gara vadīts, Pāvils pavēl Titam dot Kristus draudzei sevišķas pamācības, “ka tie Dieva, mūsu Pestītāja, mācību visās lietās godā”. Viņš saka: “Mūs pamāca, lai mēs, bezdievību un pasaulīgas kārības aizliegdami, šķīsi un taisni, un dievbijīgi dzīvojam šinī pasaulē; gaidīdami mūžīgo cerības labumu un Lielā Dieva un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus godības atspīdēšanu; Tas pats par mums ir nodevies, ka mūs atpirktu no visas netaisnības un šķīstību Sev pašam īpašus ļaudis, kas čakli dzītos uz labiem darbiem.”
