Pēteris aicina draudzes: “Esiet skaidrā prātā, esiet nomodā, jo jūsu pretinieks, velns, staigā apkārt kā rūcošs lauva un meklē, kuru tas aprītu.” “Visu lietu gals ir tuvu. Tad nu esiet prātīgi un modrīgi uz Dieva lūgšanām.” Vēl viņš saka: “Svētījiet Dievu kungu savās sirdīs. Un esiet arvien gatavi ar lēnību un bijāšanu atbildēt katram, kas atbildēšanu prasa par cerību, kas ir jūsos; un lai jums ir laba sirdsapziņa, ka, kurās lietās jūs aprunā kā ļauna darītājus, tie top kaunā, kas jūsu labo dzīvošanu (labās sarunas – pēc angļu tulk.) Kristū zaimo. Jo tas ir labāk, ka jūs, labu darīdami, ja dieva prātam patīk, ciešat, nekā ļaunu darīdami.”
Vai jaunieši var ar lēnību un bijāšanu atbildēt [508] katram, kas atbildēšanu prasa par viņos esošo cerību? Es redzēju, ka jaunieši ļoti vāji izprot mūsu stāvokli. Tieši mūsu priekšā ir briesmīgi notikumi, bēdu laiks, kas pārbaudīs rakstura vērtību. Cilvēki, kuros patiesība ņēmusi paliekušu mājvietu, tad attīstīsies un izveidosies. Kas būs izvairījušies no krusta, nebūs ņēmuši vērā Dzīvības Vārdu un būs dievinājuši savu nožēlojamo es, tiks atrasti par nederīgiem. Viņi ir savaldzināti sātana slazdos un par vēlu sapratīs, ka ir pielaiduši briesmīgu kļūdu. Meklētie prieki atklās savu nāves rūgtumu. Eņģelis sacīja: “Upurējiet visu Dievam. Paša es ir jāmirst. neatjaunotas sirds iedzimtās (dabīgās) iegribas un tieksmes ir jāapspiež. Meklējiet patvērumu pie novārtā atstātās Bībeles inspirētie vārdi ir rakstīti jums, neskatieties uz tiem pavirši. Ar katru šo vārdu jums būs jāsastopas, lai dotu norēķinu, vai esat bijuši darbu darītāji, veidodami savu dzīvi saskaņā ar Dieva Vārda svētajām mācībām. Nepieciešami vajadzīga svēta sirds un svēta dzīve. Visiem, kas pieņēmuši Kristus vārdu un iesaistījušies kalpošanā Viņam, vajadzētu būt labiem krusta kareivjiem. Viņiem vajadzētu rādīt, ka viņi miruši pasaulei un ka viņu dzīvība ir ar Kristu apslāpēta Dievā.
Pāvils raksta kolosiešu brāļiem sekojošus vārdus: “Ja tad nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad meklējiet To, Kas ir augšā, kur Kristus ir, sēdēdams pie Dieva labās rokas. Domājiet uz to (pieķerieties tam – pēc angļu tulk.), kas ir augšā, ne uz to, kas virs zemes. Jo jūs esat nomiruši, un jūsu dzīvība ir apslēpta ar Kristu Dievā. Kad nu Kristus, jūsu dzīvība, atspīdēs, tad arī jūs ar Viņu atspīdēsiet godībā.” “Un pār visu šo apvelciet mīlestību, kas ir pilnības saite. Un Dieva miers lai valda jūsu sirdīs, uz ko jūs arī esat aicināti vienā miesā un esat pateicīgi. Kristus Vārds lai mīt bagātīgi jūsu starpā visā gudrībā, ka jūs paši mācaties un paskubinājaties ar svētām dziesmām, Kungam mīlīgi dziedādami savās sirdīs. Un visu, ko jūs darāt ar vārdiem vai darbiem, [509] to visu dariet Kunga Jēzus vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viņu.”
Efeziešiem viņš raksta: “Tad nu pielūkojiet, ka jūs apdomīgi staigājat, ne kā neprātnieki, bet kā prāta ļaudis. Ņemiet vērā laiku (izpirkdami laiku – pēc angļu tulk.), jo dienas ir ļaunas. Tādēļ neesiet neprātīgi, bet saprotiet, kas ir Kunga prāts. Un nepiedzerieties ar vīnu, tas ir posts; bet topiet piepildīti ar Garu. Runādami savā starā slavas dziesmās un pateicības dziesmās, un garīgās dziesmās, dziedādami un slavu dodami Kungam savā sirdī. Pateikdami vienmēr par visu Dievam un Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā.”
Dievu pagodina slavas dziesmas, kas nāk no šķīstas, dievbijīgas, ar mīlestību pildītas sirds. Kur sapulcējušies svētojušies ticīgie, tur nerunās par citu nepilnībām un neatskanēs kurnēšana un sūdzēšanās; viņus saņems līdzjūtība un mīlestība, kas ir pilnības saite. Mīlestība uz Dievu un līdzcilvēkiem dabīgi izplūdīs laipnos vārdos, līdzjūtībā un savu brāļu cienīšanā. Dieva miers valda viņu sirdī; viņu vārdi nav neapdomāti, tukši un vieglprātīgi, bet savstarpēji iepriecinoši un pamācoši. Ja kristieši paklausīs Kristus un Viņa Gara vadīto apustuļu dotajiem norādījumiem, tad Bībeles reliģija kļūs skaista, un viņi paši sev novērsīs grūtus pārbaudījumus un daudz sarežģījumu, ko viņi uzskata par sekām, ko nes viņu ticība nepopulārajai patiesībai. Tā ir nožēlojama kļūda. Ļoti daudzas no viņu bēdām ir pašu izsauktas, novēršoties no Dieva Vārda. Viņi pakļaujas pasaulei, paši nostājas uz ienaidnieka kaujas lauka un kārdina velnu kārdināt viņus. Kas stingri turas pie Dieva Vārda norādījumiem un pamācībām, cenzdamies ar lūgšanām uzzināt Dieva prātu un to pildīt, tie neizjūt niecīgās pārestības, kas ir dienas jāpiedzīvo. Pateicības izjūta un Dieva miers, kas valda viņos, liek viņiem dziedāt Kungam savā sirdī un vārdos pieminēt pateicību un mīlestību, kādu viņi ir parādā dārgajam Glābējam, Kas viņus tā mīlējis, ka miris, lai [510] viņi varētu dzīvot. Neviens, kura sirdī mājo Pestītājs, neapkaunos Viņu citu priekšā, liekot mūzikas instrumentam atskaņot melodijas, kas prātam liktu novērsties no Dieva no Debesīm pie vieglprātīgām un nenozīmīgām lietām.
No jauniešiem tiek prasīts, lai visu, ko viņi dara, vārdos vai darbos, dara Kunga Jēzus vārdā, pateicoties caur Viņu Dievam un Tēvam. Es redzēju, ka tikai nedaudzi jaunieši saprot, ko nozīmē būt kristietim, būt Kristum līdzīgam. Pirms viņi var saskaņot savu dzīvi ar doto priekšzīmi, viņiem jāmācās Dieva Vārda patiesības. Starp divdesmit jaunajiem cilvēkiem nav viena, kas savā dzīvē būtu tā atšķīries no pasaules, kā Kungs pavēl visiem, kas grib kļūt par Viņa ģimenes locekļiem, par Debesu Ķēniņa bērniem. “Tāpēc izejiet no viņu vidus un atšķirieties, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts; tad Es jūs gribu pieņemt; un Es būšu jums par Tēvu, un jūs būsiet Man par dēliem un meitām; to Kungs saka, Visuvaldītājs.”
Kāds apsolījums te dots uz paklausības nosacījuma pamata! vai jūs esat atraisījušies no draugiem un radiniekiem, lai paklausītu augstajām Dieva Vārda patiesībām? Saņemieties, Dievs ir gādājis par mums, Viņa rokas ir atvērtas, lai jūs uzņemtu. Izejiet no viņu vidus un atšķirieties, un neaizskariet, kas ir nešķīsts, un Viņš jūs pieņems. Viņš apsola būt jūsu Tēvs. Ak, kāda radniecība ir šī! Tā ir augstāka un svētāka par visām pasaulīgajām saitēm. Ja jūs pienesīsiet upuri, ja jūs Kristus dēļ atstāsiet tēvu, māti, māsas, brāļus, sievu un bērnus, jūs nepaliksiet bez draugiem, Dievs pieņem jūs Savā ģimenē; jūs kļūstat par ķēnišķīgās saimes locekļiem, par debesu Debesīs valdošā ķēniņa dēliem un meitām. Vai varat iekārot vēl augstāku stāvokli par šeit apsolīto? Vai ar to nepietiek? Eņģelis sacīja: “Ko Dievs vēl vairāk būtu varējis darīt priekš cilvēku bērniem par to, ko Viņš jau ir darījis? Ja nevērtē tādu mīlestību, tādu augstu stāvokli, vai Viņš varētu izgudrot vēl kaut ko augstāku, kaut [511] ko lielāku un cēlāku? Viss, ko Dievs varēja darīt, ir darīts, lai glābtu cilvēku, tomēr cilvēku bērnu sirdis ir nocietinātas. Lielā svētību daudzuma dēļ, ar ko Dievs cilvēkus ir apņēmis, viņi tās uzskata par parastām lietām un aizmirst savu žēlastības pilno Labdari.”
Es redzēju, ka sātans ir vērīgs un darbīgs ienaidnieks, kas apņēmies sasniegt savu mērķi – vadīt jauniešus uz tādu rīcību, kas ir pilnīgā pretrunā Dieva gribai. Viņš labi zina, ka tik daudz laba, cik spēj paveikt Dievam nodevušies jaunekļu un jaunavas, nevar neviens cits. Jaunatne, rīkojoties pareizi, var atstāt varenu iespaidu. Sludinātāji un gados esošie vienkāršie draudzes locekļi nevar atstāt uz jaunatni pusi no tā iespaida, kādu uz saviem biedriem var atstāt jaunieši, kas nodevušies Dievam. Viņiem vajadzētu saprast, ka uz viņiem gulstas atbildība darīt visu viņu spēkos esošo, lai glābtu savus mirstīgos biedrus, upurējot pat savus priekus un darbīgās vēlēšanās. Laiku, pat līdzekļus, ja tos prasa, vajadzētu veltīt Dievam. Visiem, kas sevi atzīst par dievbijīgiem, vajadzētu izprast briesmas, kas draud ārpus Kristus esošiem cilvēkiem. Drīz noslēgsies viņu pārbaudes laiks. Kas, pieņemdami Dieva padomu, būtu varējuši izplatīt labu iespaidu, lai glābtu grēciniekus, bet savtības vai kūtruma dēļ, vai arī kaunoties no Kristus krusta, tomēr savu pienākumu nav pildījuši, pazaudēs ne tikai savas dvēseles, bet uz viņu drēbēm atradīs arī nabaga grēcinieku asinis. No tādiem prasīs norēķinu par labajiem darbiem, kurus viņi, svētījušies Dievam, būtu varējuši veikt, bet kas ne uzticības dēļ palikuši nedarīti. Kas patiesi baudījuši glābjošās mīlestības jaukos pieskārienus, tie nepaliks un nevar palikt mierīgi, līdz ar pestīšanas plānu ir iepazīstinājuši visus, ar kuriem viņi saietas. Jauniešiem vajadzētu jautāt: “Kungs, ko Tu gribi, lai es daru? Kā lai es pagodinu un slavēju Tavu vārdu virs zemes?” Visapkārt mums iet bojā dvēseles, bet kādu nastu nes jaunieši, [512] lai iegūtu dvēseles Kristum? Kas mācās skolās, var atstāt iespaidu par labu Glābējam; bet kas piemin Kristus vārdu? Kas redzami, maigā nopietnībā lūdzot un aicinot savus biedrus atstāt grēka ceļus un izvēlēties svētuma teku?
Es redzēju, ka jauniešiem vajadzētu iet šo ceļu, bet tā nenotiek; viņiem daudz tuvāka un patīkamāka ir pievienošanās grēciniekiem sportā un izpriecās. Jauniešiem ir plašas iespējas būt derīgiem, bet viņi tās nesaskata. Ak, kaut viņi tagad gribētu izlietot savas gara spējas, meklējot ceļus, kā tuvoties bojā ejošiem grēciniekiem, lai tos iepazīstinātu ar svētuma teku un ar lūgšanām un nopietniem aicinājumiem mantotu Kristum kaut tikai vienu dvēseli! Kāds cēls pasākums (pienākums)! Viena dvēsele, kas slavēs Dievu visā mūžībā! Viena dvēsele, kas baudīs laimi un mūžīgo dzīvību! Viens dārgakmens viņu vainagā, kas mirdzēs kā zvaigznes mūžīgi un vienmēr! Bet ir iespējams pat vairāk kā vienu dvēseli vadīt no maldiem pie patiesības, no grēka pie svētuma. Kungs saka caur pravieti: “Kas daudzus veduši uz taisnību, spīdēs kā zvaigznes mūžīgi mūžam.” Tā tie, kas kopā ar kristu un eņģeļiem iesaistās pazudušo dvēseļu glābšanas darbā, Debesu valstībā saņems bagātīgu atalgojumu.
