Daudzi, kas sevi sauc par patiesības piekritējiem, kļūst skopi un mantkārīgi. Viņiem jāatmostas, lai izprastu savu stāvokli. Viņiem virs zemes pieder tik daudz mantas, ka viņu sirdis ir piesietas šīm bagātībām. Pārāk liela daļa viņu mantas atrodas šinī pasaulē un tikai mazliet Debesīs; tāpēc viņi pieķērušies laicīgajiem īpašumiem un ne debešķīgajam mantojumam. Tagad viņiem paveras laba iespēja izlietot savus līdzekļus cietošās cilvēces vajadzībām un arī patiesības virzīšanai uz priekšu. Šim pasākumam nekad nevajadzētu atļaut ciest līdzekļu trūkuma dēļ. Namturiem, kam Dievs uzticējis līdzekļus, tagad vajadzētu atsaukties un izlietot tos Dievam par godu. Kas mantkārīgi savus līdzekļus aizturēs, tiem tie izrādīsies drīzāk par lāstu, bet ne par svētību.”
Par to, kas man rādīts un ko esmu sacījusi, citu gaismu neesmu saņēmusi un nevēlos dot savādākus norādījumus, kas atšķirtos no pamācības pamatkapitālu šai darba nozarei savākt uz labprātīgas devības pamatiem, tādā pašā ceļā, kā uztur citas lielas darba nozares. Un kaut arī pāreja no pašreizējā plāna uz tādu, kuru pilnīgi var atzīt Kungs, [639] būs grūta un prasīs laiku un pūles, tomēr domāju, ka to var panākt, zaudējot nedaudz no jau izlaistajām akcijām, kā rezultātā noteikti pieaugs labprātīgi dāvātie līdzekļi, ko tad varēs pareizi izlietot cilvēces ciešanu atvieglošanai.
Daudzi, kas iegādājušies akcijas, nav spējīgi tās atdot kā ziedojumu. Dažiem no viņiem jāizjūt tieši šīs naudas trūkums, ko viņi ieguldījuši akcijās. Ceļojot no štata uz štatu, es sastapos ar slimniekiem, kas atradās jau pašā kapa malā un kam uz laiku vajadzētu iet uz institūtu, bet viņiem trūkst līdzekļu, jo tie ieguldīti institūta akcijās. Viņiem šādā veidā nevajadzēja ieguldīt nevienu dolāru. Es pieminēšu vienu gadījumu Vermontā. Tikai 1850. gadā šis brālis sāka ievērot Sabatu, un no tā laika viņš bagātīgi ir ziedojis dažādiem pasākumiem, kas sekmēja patiesības izplatīšanos, līdz viņa īpašumi ļoti samazinājās. Tomēr, kad atskanēja spiedošais, kaut arī nepareizi izteiktais aicinājums institūta labā, viņš nopirka akcijas par simt dolāriem. Sanāksmē, ko noturēja …, viņš pastāstīja, ka viņa sieva ir ļoti nespēcīga, ka viņai var palīdzēt, bet palīdzība nepieciešama ātri. Viņš ātri atklāja savus apstākļus un teica, ka, ja viņam būtu tie simt dolāri, ko viņš ieguldījis institūtā, tad varētu sūtīt sievu ārstēties šai iestādē; bet patreizējos apstākļos tas ir neiespējami. Mēs atbildējām, ka nevajadzēja viņam ieguldīt institūtā nevienu dolāru, ka ir sperts nepareizs solis un mēs nevaram palīdzēt. Es nevilcinos teikt, ka šai māsai vajadzētu vismaz dažas nedēļas saņemt ārstēšanu institūtā par brīvu. Viņas vīrs spēj segt ceļa izdevumus uz Batl-Krīku un no tās un gandrīz neko vairāk.
Cilvēcības, patiesības un svētuma draugiem attiecībās ar institūtu vajadzētu ievērot uzupurēšanās un labprātīgas devības plānu. Man institūta akcijās ieguldīti pieci simti dolāru, kurus es vēlos tam dāvināt, un mans vīrs dos vēl piecus simtus dolāru, ja panākumus gūs izdošanai paredzētā viņa grāmata. Kas atzīst šo plānu, [640] tos mēs lūdzam rakstīt mums uz Greenville, Montcalm Co., Mich. un nosaukt summu, kādu viņi vēlas ziedot vai ieguldīt akcijās, kas paturamas līdzīgi izdevniecības savienības akcijām. Pēc šī darba veikšanas lai ziedojumus dod atbilstoši vajadzībām; lai ienākumos ieplūst mazas un lielas summas. Lai līdzekļus izlieto gudri un apdomīgi. lai maksa par ārstēšanos ir, cik vien iespējams, mērena. Lai brāļi ziedo līdzekļus, ar ko daļēji varētu segt institūta izdevumus par mūsu vidū esošo trūcīgo cietēju ārstēšanu, kas ir cienīgi saņemt palīdzību. Lai slimos atbilstoši viņu spēkiem nodarbina institūtam piederošās skaistās apkārtnes kopšanā, tādā veidā liekot viņiem uzturēties laukā. Lai viņi to nedara, vadoties no šaurās domas par atlīdzību, bet labprātīgi, saprotot, ka šie lauki pirkti viņu labā, labdarības kārtībā. Lai viņu darbs ir daļa no ārstnieciskajiem priekšrakstiem, tāpat kā vannas. Lai labdarība, mīlestība, cilvēcība un uzupurēšanās citu labā ir ārstu, vadītāju, palīgpersonāla, slimnieku un visu tuvu un tālu esošo Jēzus draugu vadmotīvi, liekot aizmirst domas par algu, labu noguldījumu, ienesīgumu, akcijām, kas atmaksāsies. Lai Kristus mīlestība, mīlestība uz dvēselēm un līdzjūtība pret ciešošo cilvēci valda visās mūsu attiecībās ar Veselības institūtu, gan vārdos, gan darbos.
Kāpēc kristīgam ārstam, kas tic, cer un ilgojas pēc Kristus atnākšanas un Viņa valstības, kur slimībām un nāvei vairs nebūs varas pār Viņa svētajiem, vajadzētu gaidīt par saviem pakalpojumiem lielāku atmaksu nekā kristīgu rakstu izdevējam vai kristīgam sludinātājam? Varbūt viņš teiks, ka viņa darbs ir nogurdinošāks. Bet tas vēl ir jāpārbauda. Lai ārsts strādā tik, cik viņš spēj, un nepārkāpj dzīvības likumus, kurus viņš māca saviem slimniekiem. Nav nopietnu iemeslu, kāpēc viņam vajadzētu pārpūlēties un saņemt par savu darbu lielāku samaksu, vairāk par sludinātāju un rakstu izdevēju. Lai visi, kas strādā institūtā un saņem par savu kalpošanu atlīdzību, vadās no tā paša labprātības gara. Institūtā nevajadzētu ciest nevienu palīgdarbinieku, kas strādā tikai algas dēļ. [641] Ir atrodami spējīgi cilvēki, kas, mīlot Kristu, Viņa lietu un sava Kunga cietošos, slimos sekotājus, uzticīgi, priecīgi un uzupurīgi izpildīs katru vietu institūtā. Kam šī gara nav, tiem vajadzētu iet prom un dot vietu tiem, kuriem ir.
Cik es spēju saprast, puse no cietējiem mūsu ļaužu vidū, kam vajadzētu pavadīt nedēļas vai mēnešus institūtā, nav spējīgi samaksāt visus ceļa un ārstēšanās izdevumus. Vai trūkums lai šķir mūsu Kunga draugus no svētībām, kurus Viņš tik bagātīgi mums dāvinājis? Vai viņi atstājami vieni tālākai cīņai ar dubulto slimības un nabadzības nastu? Bagātie slimnieki, kam ir visas dzīves ērtības un kas spēj atalgot nepieciešamā smagā darba darītājus, var saņemt norādījumus un ārstēties mājās, un, ievērojot atpūtu, rūpējoties par sevi, arī neejot uz institūtu, sagādāt sev pavisam labus apstākļus un ātri atspirgt. Bet ko veselības atgūšanai var darīt mūsu nabadzīgie slimnieki? Kaut ko arī viņi var darīt; tomēr trūkums viņus spiedīs strādāt pāri viņu spēkiem. Viņiem pat trūkst visu dzīvei nepieciešamo ērtību; viņiem nav piemērotu telpu un mēbeļu, kā arī nav iespējams iekārtot vannas un labi izvēdināt telpas. Varbūt viņu vienīgajā istabā atrodas plīts ēdienu gatavošanai kā ziemā, tā vasarā; un varbūt visas grāmatas, kas atrodas viņu mājā, izņemot Bībeli, var saņemt vienā rokā. Viņiem nav naudas, lai pirktu grāmatas, ko lasot varētu mācīties, kā dzīvot. Šie mīļie brāļi ir tieši tie, kam vajadzīga palīdzība. Daudzi no viņiem ir pazemīgi kristieši. Viņiem var būt kļūdas, un dažas no tām varbūt ir ilgi piekoptas un izsaukušas viņu tagadējo nabadzību un postu. Tomēr iespējams, ka viņi savus pienākumus pilda labāk nekā mēs, kam ir līdzekļi, ar ko uzlabot savus un arī citu cilvēku apstākļus. Šie cilvēki pacietīgi jāpamāca un priecīgi viņiem jāpalīdz.
Tomēr viņiem jābūt labprātīgiem pieņemt pamācības un arī pašiem jācenšas mācīties. Par saņemto palīdzību [642] viņiem jābūt pateicīgiem Dievam un saviem brāļiem. Šādi cilvēki parasti pareizi neizprot patiesos Veselības institūta izdevumus par ārstēšanu, uzturu, telpām, apkurināšanu un citu. Viņi neizprot tagadējās patiesības un reformas lielā darba nozīmi un daudzos aicinājumus, kas atskanējuši mūsu ļaužu vidū ziedot labdarīgiem mērķiem. Viņi varbūt arī nezina, ka trūcīgo locekļu skaits mūsu draudzē vairākkārtīgi pārsniedz bagāto locekļu skaitu. Viņi var arī neizjust drausmīgo patiesību, ka vairākums no šiem bagātajiem sīksti turas pie savas bagātības un atrodas uz drošas pazušanas ceļa.
Šiem trūcīgajiem cietējiem vajadzētu mācīt, ka, kurnot par savu likteni un pret bagātajiem viņu mantkārības dēļ, tie Debesu skatījumā izdara lielu grēku. Viņiem vispirms jāsaprot, ka viņu slimība un nabadzība ir nelaimes, kam pa lielākajai daļai iemesls ir viņu pašu grēki, neprātīgā rīcība un kļūdas; un, ja Kungs dod Savu ļaužu sirdīs un prātos vēlēšanos viņiem palīdzēt, tad šai rīcībai viņus vajadzētu piepildīt ar pazemīgu pateicību pret Dievu un Viņa ļaudīm. Viņiem vajadzētu darīt visu viņu spēkos esošo, lai palīdzētu paši sev. Ja viņiem ir radi, kas var un grib segt viņu izdevumus institūtā, tad viņiem ir priekštiesība to darīt.
Tā kā daudz ir trūcīgu slimnieku, kam lielākā vai mazākā mērā vajadzīga institūta labdarīga pretimnākšana, un tā kā trūkst attiecīgu fondu un patreizējā laikā arī telpu, tad viņu uzturēšanās laikam institūtā jābūt īsam. Dodoties turp, viņiem vajadzētu vēlēties pēc iespējas ātrāk un vairāk iepazīties ar praktiskām atziņām, kas viņiem jādara un ko nedrīkst darīt, atgūtu veselību un dzīvotu, nepārkāpjot veselības pamatlikumus. Atrodoties institūtā, galveno vērību vajadzētu piegriezt lekcijām un labām grāmatām, lai mācītos, kā dzīvot mājās. Nedaudzo institūtā pavadīto nedēļu laikā viņi var panākt zināmu veselības uzlabošanos, bet vēl vairāk viņi sasniegs mājās, dzīvojot pēc institūtā valdošajiem principiem. Viņiem nav jāpaļaujas uz ārstiem, ka tie viņus [643] izārstēs nedaudzu nedēļu laikā, bet gan jāmācās dzīvot tā, lai dabai dotu iespēju izdarīt dziedināšanas darbu. Iesākums var būt nedaudzās institūtā pavadītās nedēļas, tomēr vēl var būt vajadzīgi gadi, lai, izlabojot mājas ieradumus, šo darbu pilnīgi nobeigtu.
Cilvēks ārstējoties kādā veselības institūtā, var atdot visu, kas viņam pieder šinī pasaulē, un gūt sev lielu atvieglojumu un pēc tam, atgriežoties savā ģimenē un pie vecajiem ieradumiem, nedaudzu nedēļu vai mēnešu laikā nonākt vēl sliktākā veselības stāvoklī, kāds viņam bijis jebkad agrāk. Nekā nav iegūts; savus ierobežotos līdzekļus viņš izdevis par neko. Veselības reformas un Veselības institūta mērķis nav pielīdzināms kādai “sāpes atņemošai” vai “vienā acumirklī ārstējošai’ devai, kas nomierinātu mūsu dienu ciešanas. Tiešām nē! Veselības reformas un Veselības institūta lielais mērķis ir mācīt ļaudīm dzīvot tā, lai dabai būtu iespējams dziedināt slimības un tām pretoties.
Cietējiem mūsu ļaužu vidū es gribētu teikt: nezaudējiet drosmi! Dievs nav aizmirsis Savus ļaudis, ne arī savu darbu. Par savu veselību un spējām segt ārstēšanās izdevumus institūtā rakstiet Veselības institūtam Batl-Krīkā, Mič.. Ja esat slimi, pārguruši vai nespēcīgi, tad nevilcinieties, līdz jūsu stāvoklis kļūst bezcerīgs. Rakstiet tūlīt. Tomēr trūcīgajiem man vēlreiz jāsaka, ka patreiz viņu labā iespējams darīt pavisam maz, tāpēc ka savāktais kapitāls ir ieguldīts materiālos un būvdarbos. Dariet paši priekš sevis visu, ko jūs spējat, un citi jums mazliet palīdzēs.
