Mūsu darbs Batl-Krīkas draudzē patlaban bija noslēdzies, un, neskatoties uz to, ka bijām ļoti noguruši, redzot labos rezultātus, mēs garīgi jutāmies tā atspirguši, ka ar prieku pievienojāmies br. J.N.Endrūsam garajā ceļojumā uz Mēnu. Pa ceļam mēs noturējām sapulci Rūzveltā, N.Y. Liecība Nr. 13 darīja savu darbu, un [644] brāļi, kas piedalījās vispārējā neapmierinātībā, sāka visu skatīt pareizā gaismā. Šo sapulci raksturoja smags darbs, dodot skaidras un noteiktas liecības. Grēkus atzina, un sekoja vispārēja atkritēju un grēcinieku atgriešanās pie Kunga.
Mūsu darbs Menā iesākās pirmajā novembrī ar sanāksmi /Norridgewook/. Sapulce bija ļoti liela. Kā parasti mans vīrs un es sniedzām skaidras un asas liecības par labu patiesībai, pareizai disciplīnai un pret dažāda veida maldiem, sajukumu, fanātismu un nekārtību, kas dabīgi rodas, ja trūkst vajadzīgās audzināšanas un disciplīnas, Šīs liecības sevišķi skāra apstākļus Menā. Tur bija sacēlušies nemiera gari, kas teicās ievērojam Sabatu, un strādāja, lai izsauktu neapmierinātību visā sanāksmē. Sātans viņiem palīdzēja, un viņi guva zināmas sekmes. Sīkumi ir pārāk sāpīgi un vispārīgi pārāk mazsvarīgi, lai tos šeit pieminētu.
Šoreiz pietiks, ja es teikšu, ka sakarā ar šo dumpīgo, kļūdas meklējošo un savā ziņā bērnišķīgi greizsirdīgo, kurnošo un neapmierināto garu mūsu darbs Menā, ko varēja padarīt divās nedēļās, prasīja septiņas nedēļas nogurdinošu, smagu un nepatīkamu pūļu. Pazaudētas bija piecas nedēļas, pat vairāk kā zaudētas, prasot mūsu uzturēšanos Menā; jo mūsu ļaudis citās Jaun–Anglijas/New england/ daļās, Ņujorkā un Ohaio tāpēc nevarēja noturēt piecas vispārējas sanāksmes. Tomēr atstājot šo štatu, mūs iepriecināja atziņa, ka visi saprata savu sacelšanos un ka daži tika vadīti meklēt Kungu un satvert patiesību. Tālākais par sludinātājiem, kārtību un organizāciju sevišķi attiecas uz apstākļiem Menā.
