Mūsu darbs ir: kļūt pilnīgi svētiem. Ja Dievs redzēs, ka mēs no savas puses darām visu, ko spējam, tad Viņš mums palīdzēs. Mūs atbalstīs eņģeļi, un, Kristus stiprināti mēs būsim spēcīgi. Nepamet novārtā lūgšanas vienatnē. Lūdz pats par sevi. Pieaudz žēlastībā. Ej uz priekšu. Nestāvi uz vietas un neej atpakaļ. Uz priekšu, līdz pilnīgai uzvarai. Esi drošs Kungā, manu mīļo zēn! Cīņa ar lielo pretinieku vairs neturpināsies ilgi; tā drīz beigsies, un ieroči tiks nolikti pie mūsu dārgā Pestītāja kājām. Pārvari visus šķēršļus. Ja nākotne šķiet diezgan apmākusies, tad ceri un tici. Mākoņi izklīdīs, un atkal spīdēs gaisma. Pateicies Dievam, mana sirds saka: pateicies un slavē Dievu par to, ko Viņš ir darījis priekš Tevis, priekš Tava tēva un manis. Iesāc jauno gadu pareizi! Tava māte E.G.V.”
Sapulce /West Enosburgh Vt./ bija ļoti interesanta. Likās, ka ir labi atkal satikties un uzrunāt mūsu vecos, pārbaudītos draugus šai štatā. Īsā laikā padarīts liels un labs darbs. Šie draugi pa lielākai daļai bija trūcīgi un pūlējās iegūt dzīvei nepieciešamo daudz grūtākos apstākļos kā Rietumos, jo šeit viena dolāra nopelnīšana prasīja vairāk darba nekā 2 dolāri Rietumos; tomēr [664] pret mums viņi bija devīgi. Sīkākas ziņas par šo sapulci ir sniegtas “Rewiew” slejās, un liekas, ka vienīgi telpas trūkums šajās lappusēs neļauj tās vēlreiz atkārtot. Nevienā štatā brāļi nav bijuši uzticīgāki Dieva lietai kā vecajā Vermontā.
Braucot prom no /Enosburgh/, nakti mēs pavadījām pie br. C.A. Vaits mūs iepazīstināja ar savas kombinētās veļas mazgāšanas un izgriešanas ierīces patentu un gribēja dzirdēt mūsu padomu. Tā kā es rakstīju pret to, ka mūsu ļaudīm būtu kādas saistības ar patentu tiesībām, tad viņš vēlējās zināt, kā es skatos tieši uz viņa patentu. Es viņam skaidri pastāstīju, ko rakstot es neesmu domājusi un ko esmu gribējusi teikt. Es neesmu domājusi, ka jebkuras saistības ar patentu tiesībām ir nepareizas, jo pilnīga izvairīšanās no tām gandrīz nav iespējama, tāpēc, ka daudzas lietas, ar kurām mums jāsastopas ikdienā, ir patentētas. Neesmu arī gribējusi teikt, ka ir nepareizi patentēt kādu uzlabotu izgudrojumu un kaut ko pārdot, kas ir patenta vērts. Es gribēju, lai mūsu ļaudis saprot, ka nav pareizi, ja viņi atļauj sevi iespaidot un apkrāpt cilvēkiem, kas staigā apkārt, pārdodami vienas vai otras mašīnas vai kādas citas lietas izlietošanas tiesības attiecīgā teritorijā. Daudziem no šiem patentiem nav nekādas vērtības, jo patiesībā nav nekādu uzlabojumu, ne papildinājumu. Un cilvēki, kas nodarbojas ar šo patentu pārdošanu, ar retiem izņēmumiem nāk no krāpnieku aprindām.
Vēl bez tam daži mūsu cilvēki ir iesaistīti patentētu preču pārdošanā, kur ir iemesls domāt, ka šie izstrādājumi nav tādi, kādus viņi tos attēlo. Ir pārsteidzoši, ka tik daudzi mūsu cilvēki, no kuriem daži pat saņēmuši izsmeļošus brīdinājumus, tomēr ļaujas piekrāpties no šo patentu tirgotāju nepareizajiem apgalvojumiem. Dažiem patentiem ir patiesa vērtība, un nedaudzi cilvēki, tos pārdodot, guvuši kaut kādu labumu. Tomēr es domāju, ka tur, kur nopelnīts viens dolārs, zaudēti ir simts dolāri. Šiem patentu tiesību galvojumiem nemaz nevar uzticēties. Un, tā kā visi, kas saistīti šajos pasākumos, izņemot nedaudzus, noteikti ir krāpnieki un meļi, tad godīgam cilvēkam, kam ir vērtīga prece, ir grūti iegūt [665] tam pienākošos uzticību un klientus.
Vairāku cilvēku priekšā, ieskaitot brāļus /Bourdean/, br. Endrūsu, manu vīru un mani, Br. Vaits rādīja un paskaidroja savu kombinēto veļas mazgātāju un izgriezēju, un mēs to varējām novērtēt tikai atzinīgi. Vienu viņš bija izgatavojis par dāvanu mums; to br. /Corlis/ no Menas, mūsu algotais strādnieks, īsā laikā salika lietošanas kārtībā. Māsa /Burgess/ no /Gratiot/ apgabala, mūsu algotā kalpotāja, par to ļoti priecājās. Tā darbu veic labi un ļoti ātri. Nespēcīga sieviete, kam ir dēls vai vīrs, kas ar šo mašīnu strādā, dažās stundās var izmazgāt ļoti daudz veļas, pie tam viņai pašai nav jādara nekas daudz vairāk, kā tikai darbs jāuzrauga. Br. Vaits izsūtīja reklāmveidīgu apkārtrakstu, ko var saņemt ikviens, adresējot vēstules mums un atmaksājot pasta izdevumus.
Mūsu nākošā sapulce notika /Adams Center N.Y./. Tā bija plaša sanāksme. Šai vietā un apkārtnē bija vairāki cilvēki, kuri man bija rādīti jau agrāk un par kuriem es ļoti interesējos. Morāli tie bija vērtīgi cilvēki. Daži dzīvē ieņēma tādu stāvokli, kas tagadējās patiesības krusta nešanu viņiem darīja ļoti grūtu, vismaz viņi tā domāja. Citi, kas bija aizsnieguši vidējos gadus, jau no bērnības bija mācīti ievērot Sabatu, bet tie nebija nesuši Kristus krustu. Viņi atradās stāvoklī, no kura viņus izkustināt likās grūts darbs. Vajadzēja satricināt viņu paļaušanos uz saviem labajiem darbiem un likt viņiem saprast, ka bez Kristus viņi ir pazuduši. Mēs nevarējām atstāt šīs dvēseles un strādājām visiem spēkiem, lai tām palīdzētu. Beidzot viņi atdzīvojās, un es priecājos, ka par viņiem jau esmu dzirdējusi labas vēstis. Mēs ceram, ka mīlestība uz šo pasauli neizdzēsīs viņu sirdīs mīlestību uz Dievu. Dievs atgriež un ieved mūsu rindās stiprus un bagātus cilvēkus. Ja viņi ies uz priekšu kristīgā dzīvē, pieaugs žēlastībā un beidzot [666] pļaus bagātu atalgojumu, tad savu pārpilnību viņi izlietos patiesības lietas uz priekšu virzīšanai.
Atstājuši /Adams Center/, mēs nedaudz dienu uzkavējāmies Ročesterā un no turienes devāmies uz Batl-Krīku, kur palikām pa Sabatu un pirmo nedēļas dienu. Pēc tam mēs atgriezāmies mājās un tur kopā ar brāļiem, kas bija sapulcējušies no dažādām vietām, pavadījām nākošo Sabatu un pirmo nedēļas dienu.
Batl-Krīkā mans vīrs sevišķu uzmanību pievērsa grāmatām. Šīs draudzes rīcība rāda skaistu priekšzīmi. Sapulc, kas notika /Fairplains/, viņš izteica priekšlikumu, ka visiem, kas paši nav spējīgi nopirkt, vajadzētu par brīvu izdalīt sekojošas grāmatas: “Gara Dāvanas” (tagad saucas “Lielā Cīņa”), “Aicinājums mātēm”, “Kā dzīvot”, “Aicinājums jauniešiem”, “Sabata lasījumi” un tabulas, kas satur “Izskaidrojumu Atslēgu”. Šis priekšlikums guva vispārēju atzinību. Bet par šo svarīgo darbu es runāšu citā vietā.
