Vai Tu tici, ka visu lietu gals ir tuvu, ka šīs zemes vēsture drīz noslēgsies? Ja tā, tad parādi savu ticību darbos. Īsts vīrs ļaus citiem redzēt visu savu ticību. Daži domā, ka viņiem ir diezgan daudz ticības, kad, ja tā vispār viņiem ir, tā ir mirusi, jo netiek uzturēta dzīva darbos. “Ticība bez darbiem ir nedzīva.” Tikai nedaudziem ir šī īstā ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli. Bet visiem, kas grib būt mūžīgās dzīvības cienīgi [705], jāiegūst attiecīga morāla derīguma pakāpe. “Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atspīdējis, kas mēs būsim; bet mēs zinām, ka, kad tas atspīdēs, mēs Viņam būsim līdzīgi, jo mēs Viņu redzēsim, kā (kāds?) Viņš ir. Un ikviens, kam ir šī cerība uz viņu, šķīsta sevi pašu, tā kā Viņš ir šķīsts.” Šis darbs jūs gaida, un nevienam no jums nav pārāk daudz laika, lai neķertos pie šī darba ar visu savu dvēseli.
Tev jāmirst sev un jādzīvo Dievam. “Ja tad nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad meklējiet To, Kas ir augšā, kur Kristus ir, sēdēdams pie Dieva labās rokas.” Padomu nevajag prasīt savam es. Lepnums, pašmīlība, savtīgums, skopums, mantkārība, mīlestība uz pasauli, naids, neuzticība, greizsirdība un ļaunas aizdomas – tas viss ir jāapspiež un no visa tā ir jāatsakās uz visiem laikiem. Kristum parādoties, vairs nebūs iespējams šos ļaunumus izlabot un kļūt morāli derīgiem Viņu sastapt. Šim sagatavošanas darbam jānotiek pirms Viņa nākšanas. Par to jādomā, jāmācās un nopietni jājautā: Kas mums jādara, lai tiktu glābti? Kā mums jāizturas, lai Dievs mūsu rīcību varētu apstiprināt un atzīt par labu?
Kad Tevi kārdina kurnēt, nosodīt un pelt, parādīt neapmierinātību, kas aizvaino un sāpina ap Tevi esošos cilvēkus un ievaino arī Tavu dvēseli, ak, lai tad Tava dvēsele dziļās rūpēs ļoti nopietni no visas sirds jautā: Vai būšu bezvainīgs Dieva troņa priekšā? Tur atradīsies vienīgi bezvainīgie. Nevienu, kura sirdi pilda zemes netīrumi un nieki, nepārvērtīs un nepārcels Debesīs. Vispirms jātiek dziedinātam katram tikumiskam trūkumam raksturā, Kristus šķīstījošajās asinīs jānomazgā katrs traips un jāuzvar visas nepatīkamās un nelaipnās rakstura īpašības.
Cik ilgs laiks, pēc Tavām domām, Tev vajadzīgs, lai Tu sagatavotos Debesu eņģeļu sabiedrībai godībā? Ja Tevi un Tavu ģimeni tur ievestu patreizējā stāvoklī, tad līdz [706] ar to būtu sabojātas visas Debesis. Jums pie sevis jāstrādā šeit. Sagatavošanās vieta ir šī zeme. Jūs nedrīkstat zaudēt nevienu acumirkli. Debesīs visur valda saskaņa, miers un mīlestība. Tur nav nesaskaņu, nav strīdu, tur neskan nopeļoši, nelaipni vārdi, arī apmākušos seju un griezīgu skaņu tur nav; un ar šādām īpašībām, kas tā posta mieru un laimi, tur nevienu neuzņems. Mācieties būt bagāti labos darbos, labprāt izdalīt, būt devīgi, krāt sev mantas par labu pamatu nākamam laikam, lai jūs varat dabūt mūžīgu dzīvošanu.
Uz visiem laikiem beidz kurnēt par šo nožēlojamo dzīvi, bet lai Tava dvēsele rūpējas, kā nodrošināt sev par šo labāku dzīvi, kā ieiet mājokļos, kas sagatavoti tiem, kuri ir uzticīgi līdz galam. Ja šeit Tu kļūdīsies, tad zaudēts ir viss. Ja Tu savu dzīves laiku ziedosi laicīgo mantu iegūšanai un pazaudēsi Debesis, tad Tu redzēsi, ka esi pielaidis briesmīgu kļūdu. Iegūt abas pasaules nav iespējams. “Ko tas cilvēkam palīdz, ja viņš iemanto visu pasauli un viņam tomēr dvēsele zūd? Vai arī ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?” (Mat. 16, 26) Pāvils, Svētā Gara iedvesmots, saka: “Jo mūsu bēdas, kas ir īsas un vieglas, mums padara neizsakāmi lielu, mūžīgu un pastāvīgu godību, mums, kas neņemam vērā to, kas redzams, bet to, kas nav redzams. Jo, kas redzams, tas ir laicīgs; bet, kas nav redzams, tas ir mūžīgs.”
Šīs dzīves grūtības ir Dieva darba rīki, kas mūsu raksturu
atbrīvo no sliktiem piemaisījumiem un trūkumiem, kas nolīdzina šķautnes,
darot mūs derīgus šķīsto eņģeļu sabiedrībai godībā. Bet šajos
pārbaudījumos, kad mūs dedzina bēdu ugunis, mums nevajag skatīties uz
šīm redzamajām liesmām, bet lai ar ticības acīm uzskatām neredzamās
lietas, mūžīgo mantojumu, nemirstīgo dzīvi, neiznīkstošo godību; ja tā
rīkosimies, tad ugunis mūs neaprīs, tikai attīrīs no sārņiem, un mēs no
tām iziesim [707] septiņkārt šķīstīti, nesot dievišķo zīmogu.
Grinvila, Mičigana, 1868. gada 7. martā
