Tava iztēle ir slimīga, un Tu pelni līdzcietību. Tomēr neviens Tev nevar palīdzēt kā Tu pats. Ja Tev trūkst ticības, tad runā par ticību, runā par cerību, par prieku. Kaut Dievs Tev palīdzētu ieraudzīt savas rīcības grēcīgumu. Šai ziņā Tev vajadzīga palīdzība, – palīdzība no meitas un sievas. Ja Tu ļausi sātanam pārvaldīt savas domas, kā līdz šim Tu esi darījis, tad kļūsi viņam sevišķi piemērots un labi izlietojams rīks, lai iznīcinātu ģimenes laimi un izsauktu savas dvēseles bojā eju. Kāds briesmīgs iespaids jāizjūt Tavai meitai! [700] Māte, nesaņemot no Tevis mīlestību un līdzjūtību, visu savu labvēlību atdevusi meitai un ir pieķērusies tai kā elkam. Meita ir izlutināta, un neprātīgā mīlestība viņu jau ir gandrīz samaitājusi. Viņas audzināšanai, par nožēlošanu, nav piegriezta vērība. Ja viņa būtu mācīta mājturības pienākumos, kā arī nest savu daļu no ģimenes nastām, tad tagad viņa būtu daudz veselāka un laimīgāka. Katras mātes pienākums ir mācīt savu bērnu, lai viņš dzīvē spētu izpildīt savu uzdevumu, dalītos mātes nastās un nelīdzinātos nederīgam automātam.
Ja Tava meita būtu radusi strādāt fiziski, tad arī viņas veselība būtu labāka. Viņas muskuļi un nervi ir nespēcīgi, gļēvi un vāji. Kā gan tie varētu būt savādāki, ja tik maz ir vingrināti? Šī bērna izturība ir pavisam maza. Neliela fiziska piepūle viņu nogurdina un apdraud veselību. Muskuļi un nervi nespēj piemēroties slodzei. Viņas fiziskie spēki tik ilgi ir snauduši, ka viņas dzīvei gandrīz vairs nav nekādas vērtības. Neveiksmīgā māte! Vai Tu nesaprati, ka, dodot savai meitai tik daudz iespēju mācīties zinātnes atziņas un neaudzinot viņu lietderīgam un mājturības darbam, Tu viņai esi nodarījusi milzīgu ļaunumu? Šāda piepūle būtu stiprinājusi viņas organismu un uzlabojusi veselību. Maigā, saudzīgā izturēšanās svētību vietā atnesusi briesmīgu lāstu. Ja arī meita būtu dalījusies ģimenes nastās, tad mātei nebūtu jāpārstrādājas un viņa sev aiztaupītu daudz ciešanu un varētu visu laiku meitai palīdzēt. Tagad viņai nevajadzētu uzreiz sākt darīt visu un nest visas nastas, ko viņas vecumā iespējams panest; tomēr viņa var iemācīties fiziski strādāt daudz vairāk, nekā tā jebkad savā dzīvē ir strādājusi.
Māsas …iztēle ir slimīga. Viņa pati ir atšķīrusies no svaiga gaisa, līdz bez grūtībām to vairāk nav spējusi panest. Viņas karstās telpas ir ļoti kaitīgas veselībai. Asinsrite viņai ir novājināta. Viņa tik ilgi ir uzturējusies siltās istabās, ka nevar vairs atļauties izbraukumu [701] svaigā gaisā, tūlīt neizjūtot pārmaiņu. Viņas sliktajā veselībā vainojams vēl kaut kas cits, ne tikai svaiga gaisa trūkums vien. Viņa ir kļuvusi tik jūtīga, ka nevar iziet svaigā gaisā, lai tūlīt nesaslimtu. Ja viņa turpinās domāt šīs nepareizās domas, tad viņa vairs gandrīz nespēs pat reizi ieelpot svaigu gaisu. Savā istabā viņai logi jātur vaļā visu dienu, lai gaiss pastāvīgi mainītos. Dievam nepatīk, ka viņa šādā veidā pati sevi pamazām nonāvē. Tas nav vajadzīgs. Viņu tik jūtīgu padarījusi padošanās slimīgām iedomām. Gaiss viņai ir vajadzīgs, un gaiss viņai jāsaņem. Viņa posta ne tikai savus dzīvības spēkus, bet arī sava vīra un meitas un visu savu apmeklētāju dzīvības spēkus. Viņas istabas gaiss ir pavisam netīrs un nāvējošs; nevar būt vesels, kas pieradinājies tādai atmosfērai. Viņa sevi šai ziņā tā izlutinājusi, ka nesaaukstējusies vairs nevar apmeklēt neviena sava brāļa vai māsas māju. Sevis dēļ un to cilvēku dēļ, kas atrodas ap viņu, viņai sava nostāja šai jautājumā jāmaina; viņai jāpieradinās pie svaiga gaisa, ar katru dienu paildzinot uzturēšanos ārā, līdz tā var elpot tīro, dzīvību dodošo svaigo gaisu, nejūtot veselībā nekādas nepatīkamas pārmaiņas. Ādas virsējā kārta gandrīz ir pamirusi, jo tai nav svaiga gaisa, ko elpot. Ādas mazās mutītes, kuru skaits ir miljonos, aizvērušās, jo tās piesērējušas ar organisma netīrumiem; un otrs iemesls ir svaiga gaisa trūkums. Būtu pārdrošība uzreiz atļaut visu dienu telpās ieplūst svaigam āra gaisam. Ielaidiet to pakāpeniski; pārmaiņu izdariet pamazām. Nedēļas laikā būs iegūts tik daudz, ka dienu un nakti logi varēs palikt atvērti divu vai trīs sprīžu platumā.
Saslimušas ir plaušas un aknas, jo viņa sev atrauj dzīvību dodošo svaigo gaisu. Gaiss ir Debesu svētība, kas mums tiek dota par brīvi, lai ierosinātu darbam visu organismu. Tā trūkums izsauks dažādas slimības; organisms kļūs miegains, kūtrs un vājš. Tomēr jūs visi gadiem ilgi esat saņēmuši tikai ļoti ierobežotu svaiga gaisa daudzumu. Tā rīkojoties, Tava sieva arī citus piespiež uzturēties šajā saindētajā atmosfērā. Elpojot [702] šādu gaisu, jums nevienam nevar būt skaidrs un neaptumšots prāts. Māsa … bīstas iziet ārā no mājas, jo viņa ir tik jūtīga pret katru gaisa pārmaiņu, ka tūlīt saaukstējas. Tomēr viņai varētu būt daudz labāka veselība, ja viņa pareizi sevi koptu. Divas reizes nedēļā viņai vajadzētu nomazgāt savu ķermeni (iet vannā), pie tam pēc iespējas vēsākā ūdenī, tomēr peldei jābūt patīkamai. Ar katru nākošo reizi ūdens temperatūru nedaudz jāsamazina, līdz āda ir pieskaņojusies un nostiprinājusies.
Ja jūs kā ģimene ievērosiet Kunga dotos norādījumus, tad viņai vairs nevajadzēs vārgt kā līdz šim, vienmēr jūtoties slimai. “Jo kas grib dzīvību mīlēt un labas dienas redzēt, tas lai savu mēli klusina no ļauna un savas lūpas, ka tās viltību nerunā; lai tas novēršas no ļauna un dara labu, lai tas meklē mieru un tam dzenas pakaļ. Jo Kunga acis ir pār taisniem, un Viņa ausis uz viņu lūgšanām, bet Kunga vaigs ir pret tiem, kas ļaunu dara.” Apmierināts prāts un priecīgs gars ir veselība miesai un stiprums dvēselei. Vairāk par visu citu slimības attīstīšanos sekmē nomākts garastāvoklis, drūmums un grūtsirdība. Garīga nospiestība ir briesmīga. Jūs visi no tās ciešat. Meita ir kaprīza un neapmierināta, tēva gara noskaņojuma līdzdalībniece; bez tam vēl karstais, saspiestais gaiss, kam trūkst dzīvību dodošu elementu, pilnīgi notrulina smadzeņu jūtīgumu. Plaušu apjoms sašaurinās, aknas kļūst kūtras.
Gaiss, gaiss, Debesu dārgā svētība, kas visiem pieejama, aplaimotu jūs ar savu atspirdzinošo ietekmi, ja jūs tikai neliegtu tam ieeju. Apsveiciet to, pamazām iemīliet, un tas pierādīsies par vērtīgu nervu nomierināšanas līdzekli. Gaiss vienmēr jāuztur tīrs ar pastāvīgu cirkulāciju. Tīrs, svaigs gaiss rada organismā veselīgu asinsriti. Tas atspirdzina miesu un veicina tās nostiprināšanos un veselības atgūšanu, bet tajā pat laikā tas stipri iespaido arī garu, piešķirot tam zināmā pakāpē nosvērtību un mieru. Svaigs gaiss ierosina ēstgribu un ļauj pilnīgāk norisināties sagremošanas procesam, kā arī sniedz veselīgu un patīkamu miegu.
Dzīvošana slēgtā, slikti vēdinātās telpās izraisa šādas sekas: organisms kļūst vājš un slimīgs, novājinās asinscirkulācija, asinis organismā plūst kūtri, jo [703] tīrais atspirdzinošais debesu gaiss nav tās attīrījis un atdzīvinājis. Prāts kļūst nospiests un drūms, un viss organisms zaudē spēkus; tādā stāvoklī tas viegli pieejams drudzim un citām akūtām saslimšanām. Jūsu rūpīgā noslēgšanās no ārējā gaisa un bailes no pilnīgas ventilācijas liek jums elpot samaitātu, netīru gaisu (neveselīgu), ko izelpojušas šais telpās atrodošos cilvēku plaušas un kas ir indīgs un nepiemērots dzīvības procesu norisei. Miesa zaudē spraigumu, āda kļūst dzeltenīga, gremošana novilcinās, un viss organisms kļūst sevišķi jūtīgs pret aukstumu. Neilga saskaršanās ar āru izraisa nopietnas slimības. Tad ļoti jāuzmanās, lai nesēdētu caurvējā vai noguris un sasvīdis neuzturētos aukstās telpās. Jums tā jāpierod pie āra gaisa, lai nebūtu vajadzīga dzīvsudraba stabiņa pacelšanās augstāk par sešdesmit pieciem grādiem (pēc Fārenheita).
Jūs varat būt laimīga ģimene, ja darīsiet darbu, kuru Dievs no jums prasa un kas ir jūsu pienākums. Šo darbu, kas jādara jums pašiem, Kungs jūsu vietā nedarīs. Brālis … pelna līdzjūtību. Viņš tik ilgi ir juties nelaimīgs, ka dzīve viņam kļuvusi par nastu. Tāds stāvoklis nav novēršams. Viņam ir slimīga fantāzija, un viņš tik ilgi ir raudzījies uz tumšām ainām, ka, sastopoties ar neveiksmi vai nepatikšanām, viņš domā, ka viss grūst, ka viņam draud trūkums, ka viss strādā viņam pretī, ka nevienam nav tik grūti kā viņam un tāpēc viņa dzīve ir nožēlojama un nederīga. Jo vairāk viņš tā domā, jo nelaimīgāku viņš izveido savu un ap viņu esošo citu cilvēku dzīvi. Tādām domām nav nekāda pamata; viss tas ir sātana darbs. Viņš nedrīkst ļaut ienaidniekam tādā veidā pārvaldīt savu prātu. Viņam jānovēršas no tumšajām, drūmajām ainām un jādomā par mūs mīlošo Pestītāju, par Debesu godību un bagātīgo mantojumu, kas sagatavots visiem pazemīgajiem un paklausīgajiem, kam ir pateicīgas sirdis un pastāvīga ticība Dieva apsolījumiem. Tas viņam maksās piepūli, cīņu, bet šāda cīņa ir nepieciešama. Tavu tagadējo laimi un nākošo mūžīgo laimi [704] nosaka domu pievēršana priecīgiem tematiem un skata atraušana no tumšajām ainām, kas ir iedomātas, lai raudzītos uz labvēlības dāvanām, kuras Dievs izkaisījis Tavā ceļā, saskatot aiz tām neredzamo un mūžīgo.
Tu nāc no ģimenes, kur domas nav pareizi noskaņotas, kurā cilvēki viegli iespaidojas no apkārtnes, ir jūtīgi, drūmi un nomākti. Ja Tu nekopsi priecīgu, laimīgu un pateicīgu gara noskaņojumu, tad sātans Tevi beidzot pilnīgi pakļaus savai gribai. Tu vari būt palīdzīgs un par stiprumu draudzei, kurā Tu atrodies, ja tikai Tu paklausīsi Kunga dotajiem norādījumiem un nevadīsies no jūtām, bet ļausi sevi pārvaldīt pamatlikumiem. Nekad neļauj pār Tavām lūpām nākt nopeļošiem vārdiem, jo tie uz apkārtējiem cilvēkiem iedarbojas līdzīgi postošai krusai. Lai Tavas lūpas izteic priecīgus, laimi nesošus un mīļus vārdus.
Br. …, Tavs organisms nav sevišķi piemērots garīgai attīstībai, tomēr Dieva žēlastība var darīt daudz, lai izlabotu Tava rakstura trūkumus un stiprinātu un pilnīgāk attīstītu gara spēkus, kas tagad ir vāji un kam jākļūst stiprākiem. Tā rīkojoties, Tu pakļausi pārvaldībai tās zemākās īpašības, kas ir pārvarējušas augstākās. Tu līdzinies vīram, kura saprāts ir notrulinājies. Tev jāpanāk, lai patiesība Tevi satvert un izdarītu Tavā dzīvē pilnīgu reformāciju. “Nepalieciet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvēršaties, savā prātā atjaunodamies, ka jūs varat pārbaudīt, kas ir labais un patīkamais, un pilnīgais Dieva prāts.” Tas Tev ir vajadzīgs, un tas Tev jāpiedzīvo – pārvēršanās, kas var notikt, pateicoties patiesības svētojošajam darbam.
