Mīļais brāli un māsa … ! Svētdien, runājot pēcpusdienas sapulcē, es tikko spēju savaldīties, lai nenosauktu jūsu vārdus un neatstāstītu dažas man rādītas lietas. Es redzēju, ka br. … stāvoklis ģimenē nav tāds, kādā Dievs gribētu viņu redzēt. Vadību uzņēmusies māsa … ; viņai ir stipra griba; tā nav apspiesta un savaldīta atbilstoši Dieva prasībām. Br. …, lai izpatiktu sievai un lai viņu pasargātu no izmisuma, pakļaujas viņas prātam. Sievas spriedums ir ņēmis virsroku, un jau gadiem ilgi viņš nav bijis brīvs cilvēks.
Kad br. … sākumā iesaistījās patiesības mācīšanas darbā, viņš savās acīs bija mazs, un Dievs viņu izlietoja par savu darba rīku. Bet es redzēju, ka dažas reizes pagātnē viņš nav pazemojies zem Dieva rokas. Viņš ir uzticējies pats savai gudrībai un savam vājajam spriedumam, un sātans cīņā ar viņu ieguvis priekšrocības. Aizmirsis, ka jāpaļaujas vienīgi uz Dievu un jābalstās tikai uz Viņa spēku, br. … pieļāvis, ka viņa spriedumu samaitā sievas iespaids. Viņai bija iespējams redzēt, dzirdēt un uzzināt visu, kas notika viņas tuvumā. Ja viņai būtu svētots spriedums un Debesu gudrība, tad viņa skatītos ar svētotām acīm un klausītos ar svētotām ausīm. Tad viņa savas acis un ausis izlietotu pareizi. Tā viņa nav rīkojusies. “Kas ir tik akls kā Mans kalps un tik kurls kā Mans vēstnesis, ko Es sūtu?” Dievs nevēlas, ka mēs uzklausām visu, kas ir dzirdams, vai skatām visu, kas ir redzams. Aizvērt ausis, lai nedzirdētu, un acis, lai neredzētu, – ir liela laime (svētība). Pāri par visu mums vajadzētu ilgoties un rūpēties, lai mums būtu skaidrs acu skata, ka spējam izprast savu nepilnīgumu, redzēt savus trūkumus, un dzirdīgas ausis, ka sadzirdam visus mums vajadzīgos rājienus [708] un pamācības, lai neuzmanībā nevērībā tie neaizslīdētu mums garām un mēs nekļūtu aizmāršīgi klausītāji, bet ne darbu darītāji.
Br. …, pēdējā laikā Tavs darbs nav vadīts tik gudri un sekmīgi kā agrāk. Tavas rīcības veids nav nesis Dieva zīmogu. Tava sieva ir kārtojusi Tavas laicīgās lietas un nesusi nastas, kas viņai bijušas par smagām, jo Tu no tām esi izvairījies. Šis ir iemesls, kāpēc augušas Tavas simpātijas pret sievu, un Tu vairs neesi spējīgs pareizi spriest. Redzot sievas panākumus laicīgās dzīves vadīšanā, Tu viņas spējas esi sācis vērtēt pārāk augstu. Sātans modri vēroja izdevības, lai gūtu pēc iespējas vairāk priekšrocību no Tavas uzticēšanās sievai. Viņš apņēmies likt jūsu ceļā šķēršļus un beidzot jūs abus iznīcināt. Tu lielā mērā savus namtura pienākumus esi nobīdījis uz savu sievu. Tas ir nepareizi; viņai pilnīgi pietiks darba, daloties tajās atbildībās, ko viņa spēj nest, nemaz neuzņemoties atbildības, ko Dievs uzticējis Tev un par kurām Viņš no Tevis prasīs norēķinu.
Māsa D dažos jautājumos maldās. Viņa atļāvusies domāt, ka Dievs viņu sevišķā kārtā pamācījis, un jūs abi domājat un rīkojaties saskanīgi. Ienaidnieks viņu krāpj, liekot domāt, ka viņai ir dāvināta sevišķi asa izpratne un uztveres spējas. Viņa pēc dabas ir vērīga, apķērīga, spējīga nojaust un ļoti smalkjūtīga. Sātans šīs rakstura īpašības izmantojis savā labā un jūs abus ievedis maldos. Brāli D, jau ilgāku laiku Tu esi bijis tikai vergs. Daudz no tā, ko māsa D uzskatījusi par asām izšķiršanas spējām, bijusi tikai greizsirdība. Viņa tiecās visu redzēt ar greizsirdīgām acīm, ļāvās aizdomām, ļauniem paredzējumiem, neuzticēdamās gandrīz nekam. Tāpēc viņa jūtas nelaimīga, un ticības un paļāvīgas uzticības vietā sirdī valda izmisums un šaubas. Šīs nelaimīgās rakstura īpašības domas ievada drūmos gaiteņos, kur viņa nododas ļauniem paredzējumiem, un, būdama ļoti jūtīga, viņa iztēlē redz nolaidību, necienību, nevērīgu [709] izturēšanos, kur nekā tāda nav. Tādi ir šķēršļi, kas aizkavē jūsu abu garīgo attīstību un tieši par tik, par cik jūs esat saistīti ar Dieva darbu, iespaido arī citus. Ir darbs, kas jums jādara pašiem priekš sevis: pazemojaties apakš Dieva varenās rokas, lai savā laikā jūs tiktu paaugstināti. Šīs nelaimīgās rakstura īpašības ar stingru un neatlaidīgu gribu jālabo un jāreformē, vai arī tās beidzot būs par iemeslu jūsu ticības bojā ejai.
Brāli D, Tevi gaida pienākums. Uzņemies atstātos namtura uzdevumus un Dieva bijībā kļūsti savas ģimenes galva. Tev jāatbrīvojas no sievas iespaida un daudz pilnīgāk jāpaļaujas uz Dievu un jālūdz pēc Viņa vadības. Dievs nav sevišķā kārtā pamācījis māsu D vai devis viņai gaismu, lai viņa citiem mācītu viņu pienākumus. Ja jūs neizmainīsiet savu patreizējo nostāju, tad ne tu, ne Tava sieva nevar pildīt Dieva jums paredzētos uzdevumus. Tu nekad nenopamatosies, nenostiprināsies un nenokārtosi savu dzīvi, ja neļausi sievai ieņemt viņai pienākošos vietu. Kad viņa pareizi pildīs savus uzdevumus, tad cienī viņas spriedumu, prasi no viņas padomu attiecībā uz saviem plāniem, bet esi ļoti uzmanīgs, lai viņas uzskatus nepielīdzinātu Dieva skatījumam. Apspriedies ar saviem brāļiem, kurus Dievs atradis par derīgiem darba nastu nešanai. Ja Tu būtu prasījis padomu tiem, pie kuriem Tev to vajadzēja meklēt, tad Tu tik ļoti lielā mērā nebūtu kļūdījies, nebūtu tik nožēlojamā kārtā paklupis, kā notika E gadījumā, kad Dieva lieta tika ievainota un apkaunota. Tava sieva domāja, ka viņai ir gaisma šim gadījumam, bet viņu nevadīja Dievs, bet gan ienaidnieks, jo viņš redzēja, ka Tevi iespējams šai virzienā ietekmēt. Tik pilnīga uzticēšanās sievas spriedumam nemaz nesaskan ar Debesu iekārtojumu. Šādā veidā sātans apņēmies lielā mērā Tevi atšķirt no Tavu līdzstrādnieku un vispār [710] no Tavu brāļu sprieduma.
Ja Tu nebūtu iedomājies savu sievu stāvam vietā, kādā Dievs viņu nav licis, tad daudzas grūtības un pārbaudījumi Tavā dzīvē būtu izpalikuši. Tu pārāk akli uzticies viņas gudrībai un spriedumam. Viņa nav svētījusies Dievam, tāpēc arī viņas spriedums nav svētots. Viņa nav laimīga sieviete, un nepareizi ievirzītās un vadītās domas ļoti kaitējušas viņas veselībai. Sātans apņēmies izsist Tevi no sliedēm, lai Tavi brāļi vairs neuzticētos Tavam spriedumam. Sātans cenšas Tevi pārvarēt. Ja Dievs sevišķā kārtā aicinātu Tavu sievu patiesības mācīšanas darbam, tad Tu varētu balstīties uz viņas padomu un uzticēties viņas norādījumiem. Dievs jūs abus var darīt vienādi derīgus svarīga lomas pildīšanā Viņa vissvinīgākajā dvēseļu glābšanas darbā, ja tikai jūs tam nododaties ar vienādi dziļu interesi. Māsu D gaida liels darbs – čakli strādāt savas aicināšanas un izredzēšanas nodrošināšanai, mitēties uzmanīt citus un nekavējoties sākt dedzīgi strādāt pašai pie sevis. Viņai vajadzētu censties citus svētīt ar savu dievbijīgo dzīvi, priecīgo noskaņojumu, izturību, drosmi, ticību, cerību un līksmību, tik pilnīgi uzticoties un paļaujoties uz Dievu, kā spēj tikai patiesības svētota dvēsele. Viņai pilnīgi jāsaskaņojas ar Dieva gribu. Kristus viņai saka: “Dievu, savu Kungu, mīli no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir pirmais un augstākais bauslis. Bet otrs tam līdzi: Savu tuvāku mīli kā sevi. Šinīs divos baušļos karājas visa bauslība un pravieši.”
Augstāk minētais rakstīts 1867. gada 4. okt. Aijovā, /Mt. Pleasant/. Es nevarēju atrast laiku liecības nobeigšanai un pārrakstīšanai, tāpēc to noliku, līdz atgriezos no Austrumiem /Greenville, Mich./ un 1868. gada 30. janv. varēju turpināt iesākto darbu.
Mīļais brāli un māsa D. Jums jau sen vajadzēja saņemt [711] šo liecību, bet mums bija tik daudz darba, ka es nespēju atrast laiku rakstīšanai. Katra apmeklētā vieta atsauca atmiņā daudz no tā, kas man bija rādīts par atsevišķiem cilvēkiem, un es rakstīju pat sapulcē, kamēr mans vīrs sludināja.
Šī atklāsme man dota apmēram divus gadus atpakaļ. Ienaidnieks mani kavēja visos viņam iespējamos veidos, lai tikai ļaudis nesaņemtu gaismu, ko Dievs man priekš viņiem bija devis. Vispirms mana vīra stāvoklis bija tik sarežģīts, tik bēdīgs, ka es nevarēju rakstīt. Tad mazdūšība, kādā nonācu, pateicoties saviem brāļiem, kas man sagādāja tādas bēdas un sāpes, ka kļuvu nederīga jebkuram darbam. Sāku rakstīt pagājušajā vasarā, dodoties ceļojumā, bet visur uzturējāmies ļoti īsu laiku un tik ātri devāmies uz nākošo vietu, ka spējām tikai piedalīties sapulcēs. Strādāt vajadzēja daudz. Lai varētu rakstīt, ceļos pulksten četros no rīta. Tomēr pastāvīgais satraucošais darbs sapulcēs tā noslogo manas smadzenes, ka rakstīt neesmu spējīga, jo mana galva ir ļoti nogurusi.
Man žēl, ka jūs šo liecību nevarējāt saņemt agrāk, bet kaut jel tagad Dievs to darītu jums par svētību – tā ir mana vissirsnīgākā lūgšana. Tu, mans mīļais brāli, varbūt esi šīs nepareizības ieraudzījis un jau tās izlabojis. Vismaz es tā ceru. Mēs mīlam Tevi un arī Tavu sievu un par jums lūdzam. Mēs interesējamies par viņu tāpat kā par Tevi. Viņas dvēsele ir dārga. Mēs no Kristus puses viņu lūdzam meklēt klusu, lēnu garu, kuram Dieva skatījumā ir liela vērtība. Kāds eņģelis man norādīja uz māsu D un citēja šos vārdus: “Visu, kas patiesīgs, visu, kas godīgs, visu, kas taisns, visu, kas šķīsts, visu, kas mīlīgs, visu, kam laba slava, ja ir kāds labs tikums un ja ko var teikt, – to lieciet vērā.” Šeit parādīts veselīgais domu virziens, kādā tam jāplūst. Ja tās grib iet citā gultnē, [712] tad grieziet atpakaļ. Savaldiet domas! Māciet tām kavēties vienīgi pie lietām, kas nes mieru un mīlestību.
Es nododu šīs liecības jums, cerot un lūdzot Dievu, kaut Viņš tās pie jums svētītu un jūs abi aizsniegtu tādu derīguma pakāpi, kas darītu jūs cienīgus mantot mūžīgu dzīvību.
