Es redzēju, ka cirvim jātiek pieliktam pie koka saknēm. Tāds lepnums draudzē netiks paciests. Tās ir lietas, kas šķir Dievu no Viņa ļaudīm, kas no tiem atšķir Derības šķirstu. Israēls ir aizmidzis lepnumā un modē, un piemērošanās pasaulei ir pašā tā centrā. Viņi katru mēnesi iet uz priekšu lepnumā, mantkārībā un pasaules mīlestībā. Kad viņu sirdis skars patiesība, tā liks nomirt pasaulei, un viņi noliks malā lentītes, mežģīnes un apkaklītes, un ja viņi ir miruši, tad tos neaizskars neticīgo smiekli, zobošanās un nicināšana. Viņi jutīs rūpju pilnu vēlēšanos atšķirties no [137] pasaules līdzīgi savam Kungam. Viņi neatdarinās tās lepnumu, modi vai paražas. Vienmēr viņu priekšā būs cēlais mērķis – pagodināt Dievu un iegūt mūžīgo mantojumu. Šī cerība spiedīs atstāt visu, kam ir pasaulīgs raksturs. Dievam būs no pasaules atšķirti ļaudis. Un tiklīdz kādiem ir vēlēšanās atdarināt pasaules modes, ko tie nekavējoši neuzvar, Dievs mitējas viņus atzīt par Saviem bērniem. Viņi ir pasaules un tumsas bērni. Viņi alkst pēc Ēģiptes lokiem un sīpoliem, tas ir, viņi vēlas būt tik līdzīgi pasaulei, cik vien tas iespējams. Tā darot, viņi, kas apliecina, ka ir Kristū, patiesībā Viņu atmet un rāda, ka viņi ir svešinieki žēlastībai un lēnprātīgajam un mīlestības pilnajam Jēzum. Ja viņi būtu iepazinušies ar Jēzu, viņi staigātu Viņa cienīgi.
