Es redzēju sludinātāju sievas. Dažas no viņām vispār nepalīdz saviem vīriem, lai gan apliecina ticību trešā eņģeļa vēstij. Viņas vairāk domā par savu prieku un to, ko pašas vēlas, nepētot, ko Dievs grib, un nevaicājot, kā ar uzticīgām lūgšanām un rūpīgu staigāšanu varētu atbalstīt vīra rokas. Es redzēju, ka dažas no viņām rīkojas tik stūrgalvīgi un patmīlīgi, ka kļūst par sātana darba rīkiem, lai iznīcinātu vīra iespaidu un derīgumu. Nonākot grūtībās, viņas brīvi atļaujas žēloties un kurnēt. Viņas aizmirst seno kristiešu ciešanas un domā, ka viņām jābūt savām vēlēšanām un ceļam, un ka drīkst sekot pašas savai gribai. Viņas aizmirst Jēzus, sava Kunga ciešanas. Viņas aizmirst bēdu Vīru, Kas iepazinies ar sāpēm, To, Kuram nebija kur nolikt Savu galvu. Viņām nerūp atcerēties ērkšķu vainaga ievainoto svēto pieri. Viņas aizmirst Viņu, Kas, nesot Savu krustu uz Golgātu, saļima zem tā smaguma. [138] Uz Viņu gūlās ne tikai koka krusta nasta, bet arī smagā pasaules grēku nasta. Viņas aizmirst briesmīgās naglas, kas caururba Viņa maigās rokas un kājas, un Viņa saukšanu nāves mokās: “Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?” (Mat. 27:46) Pēc visām šīm ciešanām, kas izciestas viņu dēļ, viņas nav labprātīgas ciest Kristus dēļ.
Es redzēju, ka šīs personas piekrāpa sevi. Viņām nav ne dalības, ne daļas darbā. Viņas ir satvērušas patiesību, bet patiesība nav viņas satvērusi. Kad patiesība, svinīgā, nopietnā patiesība, viņas ietekmēs, tad patmīlība mirs. Tad viņas neteiks: “Es gribu iet tur, es negribu palikt šeit.” Bet sirds nopietnais jautājums būs: “Kur Dievs vēlas, lai es būtu? Kur es vislabāk varu pagodināt Viņu, un kur mūsu vienotais darbs var darīt visvairāk laba?” Viņu griba pazudīs un iekļausies Dieva gribā. Stūrgalvība un svētīšanās trūkums, ko parāda daļa sludinātāju sievu, stājas grēciniekiem ceļā. Dvēseļu asinis būs uz viņu drēbēm. Daži sludinātāji ir snieguši noteiktas liecības par draudzes pienākumiem un kļūdām, bet tām nav bijusi vajadzīgā ietekme, jo viņu pašu dzīves draugiem vajadzīgas visas šīs skaidri un tieši pasludinātās liecības, un rājiens ar lielu smagumu atgriežas atpakaļ uz viņiem pašiem. Viņi atļauj savām dzīvesbiedrēm viņus ietekmēt un vilkt uz leju, kaitējot prātam, un līdz ar to viņu derīgums un ietekme ir zuduši. Viņi jūtas izmisuši un mazdūšīgi un neatzīst patieso netaisnības avotu, kas ir viņu mājās.
Šīs māsas ir cieši savienotas ar Dieva darbu, ja Dievs viņu vīrus aicinājis pasludināt tagadējo patiesību. Šie kalpi, ja viņi patiesi aicināti no Dieva, jutīs patiesības svarīgumu. Viņi stāv starp dzīvajiem un mirušajiem, un viņiem jābūt nomodā par dvēselēm kā tādiem, kam par tām būs jādod norēķins. Viņu aicinājums ir svinīgs, un viņu dzīvesbiedres var būt viņiem par lielu svētību [139] vai kļūt arī par lāstu. Viņas var pamudināt viņus, kad viņi ir izmisuši, iepriecināt, kad noskumuši, un iedrošināt uzskatīt Dievu un paļauties uz viņu pilnīgi, kad ticība izsīkusi. Vai arī viņas var ieņemt pretējo virzienu – skatīties uz tumšajām pusēm, domāt, ka viņām ir grūti, nevingrināt ticību Dievam, stāstīt savas bēdas un neticību vīriem, žēloties un kurnēt un būt viņiem par nedzīvu svaru un lāstu.
Es redzēju, ka sludinātāju sievām jāpalīdz saviem vīriem darbā un jābūt uzmanīgām un rūpīgām par to, kādu ietekmi viņas atstāj, jo viņas novēro visi un sagaida no viņām vairāk kā no citiem. Viņu drēbēm jābūt piemēram. Viņu dzīvei un sarunām jābūt piemēram, dzīvības un nevis nāves smaržai. Es redzēju, ka viņām jābūt pazemīgām, lēnprātīgām, tomēr jāatrodas paaugstinātā stāvoklī, nerunājot lietas, kas nevērš garu uz Debesīm. Lielajam jautājumam jābūt: “Kā es varu izglābt savu dvēseli un būt par līdzekli citu glābšanai?” Es redzēju, ka Dievs nepieņem nekādu darbu šinī lietā, kas nav darīts no visas sirds. Viņš prasa visu sirdi un interesi – un nekas cits Viņam neder. Viņu ietekme runā noteikti, nekļūdīgi, par labu patiesībai vai pret to. Viņas vai nu ar Jēzu savāc vai izkaisa. Nesvētījusies sieva ir lielākais lāsts, kas vien var būt sludinātājam. Tiem Dieva kalpiem, kas ir bijuši un vēl tagad atrodas tik nelaimīgā stāvoklī, kam mājas iespaids atņem spēkus, jādubulto savas lūgšanas un modrība, jānostājas stingri un noteikti, nepieļaujot, ka šī tumsa viņus nospiež. Viņiem ciešāk jāpieķeras Dievam, jābūt stipriem un noteiktiem, jāvalda pašiem savā mājā un jādzīvo tā, lai saņemtu Dieva atzinību un eņģeļu apsardzību. Bet, ja viņi padodas savu nesvētījušos dzīves biedru vēlēšanām, tad Dieva dusmas nāks pār viņu mājokļiem. Dieva šķirsts nevar palikt mājā, tāpēc ka viņi atbalsta un aizstāv sievu nepareizo nostāju.
Mūsu Dievs ir dusmīgs Dievs un ir bīstami ar Viņu rotaļāties. Senatnē Akans iekāroja zelta zobenu un babiloniešu drēbes un tās paslēpa, [140] un tāpēc viss Israēls cieta; viņi ienaidnieka priekšā bija spiesti bēgt. Un kad Jozua meklēja iemeslu, Kungs sacīja: “Celies, svēti tos ļaudis un saki: svētījaties uz rīta dienu, jo tā saka Tas Kungs, Tas Israēla Dievs: Viena izdeldējama lieta ir tavā vidū, Israēl; tu nevari pastāvēt priekš saviem ienaidniekiem, tiekams tu to, kas izdeldējams, no tava vidus atņemsi.” (Joz. 7:13*) Akans bija grēkojis, un Dievs iznīcināja viņu un viņa namu ar visu, kas viņam piederēja, un noņēma lāstu no Izraēla.
Es redzēju, ka Dieva Israēlam jāceļas un jāatjauno savs stiprums Dievā, atjaunojot un uzturot savu derību ar Viņu. Mantkārība, patmīlība, mīlestība uz naudu un pasauli ir visur Sabata turētāju rindās. Šie ļaunumi Dieva ļaužu vidū iznīcina pašuzupurēšanās garu. Tie, kam sirdī šīs kārības, paši to neapzinās. Tās ir viņus uzvarējušas nemanāmi, un ja tās neizravēs un neizsakņos, tad viņu bojāeja būs tikpat droša kā Akana. Daudzi ir paņēmuši upurus no Dieva altāra. Viņi mīl pasauli, mīl tās ieguvumus un labumus, un ja viņos nenotiks pilnīga pārmaiņa, viņi ies bojā ar pasauli. Dievs viņiem ir aizdevis līdzekļus, tie nav viņu, bet Kungs ir viņus iecēlis par Saviem namturiem. Tomēr viņi tos sauc par saviem un krāj. Bet ak, cik ātri, kad Dievs no viņiem atvelk Savu svētījošo roku, vienā mirklī viss ir pazaudēts! Jāupurē Dievam, jāaizliedz sevi patiesības dēļ! Ak, cik vājš un trausls ir cilvēks! Cik nespēcīga viņa roka! Es redzēju, ka drīz Kungs pazemos cilvēku augstprātību un lepnību. Ķēniņi un dižciltīgie, bagātie un nabagie līdzīgi lieksies, un pār viņiem visiem nāks Dieva iznīcinošās mocības.
