Es redzēju, ka visiem savas acis vajadzētu pievērst vienīgi Dieva godam. Tie, kam ir īpašumi, pārāk labprāt sevi attaisno uz sievu un bērnu rēķina. Bet es redzēju, ka ar Dievu nevar jokoties. Kad Viņš runā, Viņam ir jāpaklausa. Ja sieva un bērni stāv ceļā un attur atpakaļ, tiem jāsaka, kā Jēzus teica Pēterim: “Atstājies, sātan!” (Mat. 16:23) “Kāpēc jūs mani kārdināt atturēt Dievam to, kas taisnīgi Viņam pieder un grūžat postā manu dvēseli? Lai Tavs mērķis ir vienīgi pagodināt Dievu.
Es redzēju, ka daudziem jāmācās, ko nozīmē būt kristietim – ka kristieti nenosaka vārds, bet gan Kristus prāts, padošanās Dieva gribai visās lietās. Īpaši jaunajiem, kas nekad nav pazinuši trūkumu un grūtības, kam ir stipra griba, kas šo gribu nekad nav locījuši par godu Dievam. – darāms liels darbs. Viņi iet uz priekšu ļoti gludi, līdz nerunā pretī viņu gribai, un tad viņi pār sevi vairs nevalda. Dieva gribu viņi neliek sava prāta priekšā. Viņi nepētī, kā vislabāk varētu pagodināt Dievu vai veicināt Viņa darbu, vai darīt labu citiem. Bet tas ir “es”, “es”, par kura apmierināšanu viņi domā. Tāda reliģija nav salmu vērta. Kas atklāj tādu reliģiju tiks svērti svaru kausā un atrasti par ļoti viegliem.
Patiess kristietis ar prieku gaidīs un modri vēros Dieva pamācības un Viņa Gara vadību. Bet daudziem reliģija [153] ir tikai forma. Trūkst dzīvas dievbijības .Daudzi iedrošinās sacīt – es gribu darīt to vai to, vai, es negribu to darīt un gandrīz nemaz nebaidās no apvainotā Dieva. Tādi, es redzēju, nevar ieiet Debesīs. Viņi var glaimot sev, ka tiks glābti, bet Dievam nav patikšanas pie viņiem. Viņu dzīve Viņam nav patīkama, viņu lūgšanas Dievu apvaino.
Kristus tagad viņus aicina: “Iekarsies un atgriezies.” Viņš laipni un uzticīgi viņus pamāca pirkt zeltu, baltas drēbes un acu zāles. Viņi var izvēlēties kļūt dedzīgi un baudīt bagātīgi pestīšanu vai tikt izspļauti no Kunga mutes kā pretīgi un piedzīvot atmešanu. Dievs mūžīgi necietīs. Viņš ir maigs līdzjūtībā, tomēr Viņa Gars pēdējā laikā tiks atņemts. Žēlastības maigā balss vairs nebūs dzirdama. Tās pēdējās dārgās skaņas norims, un tā šie cilvēki tiks atstāti saviem ceļiem, pildīt savus darbus.
Es redzēju, ka tie, kas apliecina, ka gaida uz Kunga nākšanu nevar būt skopi. Daži no tiem, kas ir aicināti sacīt patiesību un būt nomodā par dvēselēm kā tādi, kam par tām būs jāatbild, daudz dārga laika izšķieduši tikai nedaudzu glābšanai, kad viņu laiks bija vairāk vērts nekā tas, ko viņi ieguva. Tas nepatīk Dievam. Ir pareizi būt taupīgiem, bet daudziem taupība kļuvusi zemiska, kuras mērķis ir vienīgi papildināt savu mantu, kas drīz līdzīgi ugunij aprīs viņu miesas, ja tie kā uzticīgi kalpi neizlietos pareizi sava Kunga mantu.