Sekojošais attiecas uz Batl-Krīkas draudzi, bet apraksta visapkārt izkaisīto brāļu un māsu stāvokli un priekštiesības.
Es redzēju, ka tos apņēma biezs mākonis, kuram, cauri tomēr izlauzās daži gaismas stari no Jēzus. Es skatījos, lai redzētu, kas šo gaismu saņems, un ieraudzīju atsevišķus nopietnus lūdzējus pēc uzvaras. Viņi centās uzzināt, kā kalpot Dievam. Viņu neatlaidīgā ticība nesa viņiem atgriešanos. Pār viņiem izlējās Debesu gaisma; bet tumsas mākoņi pār draudzes lielāko daļu visumā bija biezi. Tā bija miegaina un kūtra. Manas dvēseles mokas, to redzot, bija lielas. Es prasīju eņģelim, vai šī tumsa ir nepieciešama. Eņģelis teica: “Skaties!” Tad es redzēju, ka Dieva draudze sāka celties un nopietni cīnījās ar Dievu, un gaismas stari spiedās caur šo tumsu, un mākonis pazuda. Skaidrā Debesu gaisma spīdēja pār viņiem, un ar svētu uzticību viņu uzmanība tika vilkta augšup. Eņģelis teica: “Tā ir viņu priekštiesība un pienākums.”
Sātans ir nonācis lejā ar lielu spēku, zinādams, ka viņa laiks ir īss. Viņa eņģeļi ir rosīgi, un liels Dieva ļaužu skaits atļauj viņam sevi iemidzināt. Atkal mākonis apklāja draudzi. Es redzēju, ka šo burvību var salauzt vienīgi ar nopietnām pūlēm un neatlaidīgām lūgšanām. [179] Satraucošās Dieva Vārda patiesības ir Dieva ļaudis mazliet iekustinājušas. Šad un tad viņi pieliek vājas pūles, lai uzvarētu, bet viņi drīz nogurst un nogrimst atpakaļ tajā pat remdenajā stāvoklī. Es redzēju, ka viņiem nav neatlaidības un noteiktas apņemšanās. Kaut Dieva pestīšanas meklētājiem būtu tā pati enerģija un nopietnība, kas viņiem ir pasaulīgas mantas iegūšanā un mērķu sasniegšanā. Es redzēju, ka draudze tagad tikpat labprāt dzer no pilna kausa, kā tur to tukšu savā rokā vai pie mutes.
Dievs negrib, ka daži dzīvo brīvi un citi apkrauti nastām. Daži jūt darba nozīmi un atbildību un savas darbības nepieciešamību, lai viņi varētu ar Kristu sakrāt un ne izkaisīt. Citi brīvi aiziet no katras atbildības tā, it kā viņiem nebūtu nekādas ietekmes. Tādi izkaisa. Dievam pret viņiem ir vienādas prasības. Visiem, kas grib baudīt šeit Viņa pestīšanu un nākotnē cer dalīties Ķēniņvalsts godībā, ar Kristu ir jāsakrāj. Katram jājūt, ka viņš ir atbildīgs pats par savu stāvokli un par ietekmi, kādu viņš atstāj uz citiem. Ja viņi savā staigāšanā ir kristieši, Jēzus būs viņos godības cerība, un viņi mīlēs runāt par Viņa slavu, lai varētu tikt atspirdzināti. Viņu Meistara darbs viņiem būs tuvs un dārgs. Viņi centīsies to atbalstīt un godāt ar svētu dzīvi. Eņģelis teica: “Dievs prasīs katru podu atpakaļ ar augļiem.” Katram kristietim jāiet no spēka uz spēku, un visi savi spēki jāizlieto Dieva darbā.
