Ja Tu būtu bijis precīzs un krietns strādnieks, ejot vienā solī ar Dieva aizgādību, tad tagad redzamie augļi būtu bijuši pavisam citāda rakstura. Dvēseles būtu izšķīrušās vai nu uz vienu vai uz otru pusi, vai nu pilnīgi par vai pret Dieva baušļiem un citām patiesībām, kas saistītas ar trešā eņģeļa vēsti. Tās nekarātos pie Ciānas drēbju vīlēm, velkot lejup tos, kuri grib staigāt pareizi. Tomēr Tu neesi parādījis uzticību. Nav darīts pareizs un pilnīgs darbs. Tu neesi asi un noteikti pasludinājis patiesību, pārliecinot draudzi par nepieciešamību ikvienam praktiski, saskanīgi realizēt savu ticības apliecību. Daudzi nevēlas pūlēties, lai kaut ko darītu patiesības veicināšanā, apmierinoties tikai ar patiesības klausīšanos. Viņi Dieva lietu mīl vārdos un ticības apliecībā, bet ne darbos un patiesībā.
Tava ieņemtā nostāja daudzus … ir pamudinājusi “Review” vērtēt zemāk, kuri citādi tā nebūtu rīkojušies, un viņi ir ļoti vieglprātīgi izturējušies pret tur atrodamajām patiesībām. Tāpēc “Review” uz tiem nevarēja atstāt Dieva paredzēto iespaidu. Un tā ikviens ir gājis pats pa savu ceļu un darījis to, kas viņam pašam ir licies pareizi, tāpēc visi ir palikuši tālu no īstā pamata, un, ja to labā netiks [317] darīts liels un pilnīgs darbs, tad viņi tiks svērti svaru kausos un atrasti par viegliem.
Man rādīja, ka Tu centies savas netaisnības rezultātus uzkraut citiem, bet kā Dieva iecelts sargs Tu pats esi par visu atbildīgs. Tev … un citās vietās, kur Tavs iespaids darbojies pret Dieva kalpiem, ļoti jāpazemojas un jāatzīst savs noziegums. Šis fanātisms sevišķi kaitējis br. un m. B. Viņi ir samulsināti un apgrūtināti kā laicīgi tā arī garīgi un no šīs sātana viltības tikuši gandrīz vai iznīcināti. Brāli G., Tu šai bēdīgajā fanātismā esi gājis ļoti tālu; Tava miesa ir tā pat iespaidota kā Tavs prāts, un tagad Tu centies visu vainu uzvelt citiem. Tev nav pareiza izpratne par savu nostāju un rīcību pagātnē. Tu labprāt atzīsti to, ko citi ir darījuši, un to, ko Tu neesi darījis, bet neatzīsti to, ko Tu pats esi darījis.
Tavs iespaids … vietā ir bijis kaitīgs. Tu biji nostājies pret organizāciju un sludinājis pret to nenoteiktā veidā, ne tik droši, kā dažs labs to būtu darījis, bet Tu gāji tieši tik tālu, cik uzdrošinājies iet. Šādā veidā Tu daudzkārt esi apmierinājis savu skaudību un esi izsaucis neuzticību un šaubas daudzu cilvēku prātos. Ja Tu būtu nācis atklāti, Tevi varētu skaidri saprast, un Tu būtu izdarījis maz ļaunuma. Kad Tevi apsūdzēja visas miesas ticībai pretēju uzskatu aizstāvēšanā, tad Tu negribēji to atzīt, bet parādīji savu nostāju nepareizā gaismā un radīji iespaidu, it kā brāļi būtu Tevi pārpratuši, lai gan Tu zināji, ka apvainojums bija patiess. Uz Tevi, kāds Tu esi tagad, draudze nevar paļauties. Kad Tavā dzīvē parādīsies pilnīgas reformas augļi un pierādījumi, ka esi atgriezies un uzvarējis savu greizsirdību, tad Dievs atkal Tavai gādībai uzticēs savu ganāmpulku. Bet, kamēr Tu to vēl neesi pilnīgi kompensējis, Tu izplatīsi vislabāko iespaidu, paliekot mājās un čakli strādājot darbu.
Ar savu neitrālo nostāju un rīcību šajā fanātismā [318] Tu Dieva lietai Viskonsinā esi sagādājis vairāk ļaunuma par to labumu, ko esi izdarījis visā savas dzīves laikā. Neticīgajiem mūsu ticība ir padarīta riebīga, ir sista rēta, nedziedināma rēta Dieva lietai, tomēr daudzi, Tevi pašu ieskaitot, izliekas pārsteigti, ka tik daudz ir runāts un darīts attiecībā uz šo fanātismu. Viena pati ļauna sēkla, ja tā tiek iesēta, izlaiž saknes, uzaug kupli un nes augļus, un pļauja ir bagātīga. Ļaunums zeļ un zied, un tam nevajag nekādas kopšanas, turpretī labā sēkla ir jālaista, rūpīgi jākopj un pastāvīgi jābaro, citādi dārgais stāds ies bojā. Sātans, ļaunie eņģeļi un bezdievīgie cilvēki cenšas ar visām saknēm izraut un iznīcināt labo, tāpēc, lai tas dzīvotu un ziedētu, ir vajadzīga vislielākā modrība un nepārtraukta uzraudzība. Ļaunā sēkla, ja tā ir iesēta, nav viegli izraujama. Tā izplešas un laiž asnus visos virzienos, nomācot vērtīgo sēklu; un, ja to atstāj, tad tā uzaug spēcīga un aizsedz saules starus dārgiem stādiem, līdz tie sāk nīkuļot un aiziet bojā.
Mēs sastapāmies ar Tavu iespaidu X. vietā. Šķelšanās, kas tur pastāv, nebūtu, ja Tu būtu ieņēmis pareizu nostāju un pieņēmis Kunga vārdus caur Viņa kalpiem. Bet to Tu negribēji darīt. Dieva kalpiem bija skaidri jārīkojas pret Tavu nepareizo gājumu. Ja viņi būtu vēl noteiktāk nostājušies un vēl stingrāk izturējušies pret Tavu rīcību, Dievs viņus būtu atzinīgi novērtējis. Būtu bijis labāk, ja Tu pilnīgi būtu aizgājis no X., jo katru reizi, kad Dieva kalpiem bija jāsaduras ar šo fanātismu, pārmetumi krita uz br. G., un Tu atrāvies, juties aizskarts nevietā, neievērots un tā tālāk. Tu izvedi savu aklo rīcību dažādu ģimeņu vidū X. vietā cenšoties iegūt līdzjūtību sev un izraisīt pretestības jūtas pret brāļiem C., D. un E. Tu juties aizskarts, neievērots; Tu izteici un izrādīji savas jūtas un daudzu prātos radīji greizsirdību un neuzticību pret Dieva kalpiem, kurus Viņš bija īpaši sūtījis pie Tevis. Tavs ieturētais virziens pie dažiem iznīcināja [319] brāļu liecību spēku, bet daži izjuta pateicību, ka gaisma bija nākusi un ka sātana slazdi bija salauzti, un viņi bija atbrīvojušies no tiem. Citi palika nepieejami un nostājās pret sniegtajām liecībām, un miesā radās šķelšanās. Tu vari uzņemties par to atbildību. Mums bija jāstrādā X. draudzes labā ar nospiestu garu, lai izklīdinātu nepareizo iespaidu, kuru Tu radīji. Tev tur ir darāms darbs.
Es redzēju, ka daži ir bijuši ļoti norūpējušies Tevis dēļ, baidīdamies, ka brāļi sludinātāji pret Tevi nav izturējušies taisnīgi. Tādiem vajadzētu atbrīvot ceļu un, uzticīgi atzīstot savus maldus, ļaut, lai nopēlums un visas Tavas netaisnības svars gulstas uz Tevi. Dieva nolūks ir, lai viņi paliktu tur, līdz Tu viņiem atņemsi visas šaubas, nožēlojot un no sirds atzīstot savus grēkus. Tie, kuri parāda nepareizu līdzjūtību pret Tevi, nevar Tev palīdzēt. Lai viņi parāda dedzību, nožēlojot paši savu atkrišanu, un ļauj Tev stāvēt pašam par sevi. Jūs visi kopā esat nomaldījušies no ceļa, un, ja jūs neizdarāt pilnīgu darbu, ja neatzīstat savus maldus, vainojot savus brāļus, un ja neesat labprātīgi pieņemt pamācības, tad jums nevar būt nekāda daļa ar Dieva ļaudīm.
Tu esi turējies savrup no tiem, kuriem Dievs ir uzlicis Sava darba smagās nastas. Kamēr manam vīram jau bija darbs un nastas, kas būtu sadalāmas starp trim cilvēkiem, Tu tomēr viņu esi ievainojis ar piezīmēm un mājieniem un esi palīdzējis citiem uzvelt viņam jaunas nastas. Tev tas jāierauga. Tev nav uzliktas nekādas sevišķas nastas, bet Tev ir laiks pārdomām un studijām, atpūtai un miegam, kamēr mans vīrs ir spiests strādāt dienu pēc dienas un bieži arī vēlu naktīs, un dažreiz, kad viņš dodas gulēt, lai atpūstos, viņš nevar aizmigt, bet spēj vienīgi raudāt un vaimanāt patiesības lietas dēļ un tās netaisnības dēļ, ar kādu brāļi nostājušies pret viņu, kurš visas savas intereses un visu savu dzīvi ir veltījis šim darbam. [320]
Viņam ir jārūpējas un jāatbild par darbu ofisā, jārūpējas par laikrakstu un par draudzēm dažādos štatos. Un pie tam daži no viņa brāļiem sludinātājiem ar savu negudro rīcību ir palīdzējuši viņu samulsināt un apbēdināt. Tu kopā ar dažiem citiem esi uzskatījis brāli Vaitu par veikalnieciska rakstura cilvēku, kuram nav daudz ticības. Tie viņu nepazīst. Sātans daudzus pieviļ attiecībā uz viņu. Dievs atradis par derīgu uzlikt sava darba nastu uz viņu, izvēloties viņu par vadītāju dažādos pasākumos, un Viņš ir izmeklējis tādu, kurš ir jūtīgs un spēj just līdzi nelaimīgajiem; kas ir apzinīgs un pie tam arī neatkarīgs; kas neapklās grēku, bet ātri saskatīs un izjutīs netaisnību, kas norās to un nedos tai vietu, pat ja arī viņam vienam būtu jāatbild par visām sekām. Tāpēc viņam tik stipri jācieš. Viņa brāļi vispār nepazīst nevienu no viņa nastām un daži par tām nemaz nerūpējas, bet ar savu negudro, negodīgo rīcību tikai palielina viņa rūpes un grūtības. Debesis šīs lietas ievēro un atzīmē. Cilvēki, uz kuriem nav uzlikts nekāds smagums vai nasta, kuriem ir brīvas stundas, kad nav nekas sevišķs ko darīt, kuri var nodoties pārdomām un studijām un attīstīt savu prātu, tie var parādīt lielu mērenību. Tie neredz nekā tāda, kas viņus spiestu darboties ar sevišķu dedzību, un ir gatavi pavadīt stundas personīgās sarunās. Daži viņus uzskata par vislabākajiem un vissvētākajiem vīriem virs zemes. Bet Dievs neredz tā, kā cilvēki to redz. Dievs uzlūko sirdi. Tie, kuriem ir tik viegls stāvoklis, saņems savam darbam atbilstošu algu.
Mana vīra stāvoklis nav apskaužams. Tas prasa vislielāko uzmanību, rūpes un garīgu darbu. Tas prasa veselīgu spriedumu un gudrību. Tas prasa sevis aizliegšanu, visu sirdi un stipru gribu, lai izvestu lietas līdz galam. Šajā svarīgajā vietā Dievs vēlas vīru, kas ir gatavs ar kaut ko riskēt, kas gatavs stingri nostāties par patiesību, lai arī kādas būtu sekas, kas gatavs cīnīties pret šķēršļiem un negrīļojas, kaut arī viņa dzīvībai draudētu briesmas. [321]
Šī darba atbildības smagums prasa lielu uzmanību un piesardzību ir par iemeslu negulētām naktīm un izsauc nopietnas, dedzīgas, izmisīgu cīņu pilnas lūgšanas Dievam. Kungs ir vadījis manu vīru uz priekšu, ieņemot vienu atbildīgu vietu pēc otras. Brāļu pārmetumi sāpīgi žņaudz viņa dvēseli, tomēr viņš nedrīkst ar darbu vilcināties. Darba biedri uzrādīdami ārēju dievbijību pretojas katrai virzībai uz priekšu, kurā Dievs viņu vada. Viņa dārgo laiku aizņem ceļojumi no vienas vietas uz otru, lai ar noskumušu garu strādātu starp draudzēm, nolīdzinot to, ko šķietamie brāļi (kas sevi par tādiem apliecina) ir radījuši. Nabaga mirstīgie cilvēki! Viņi pārprot lietas, viņiem nav pareizas izpratnes par to, ko nozīmē būt kristietim. Tiem, kuriem uzticēts nest skaidras, asas liecības, lai, bīstoties Dievu, norātu nepareizības, lai ar visu savu spēku strādātu Dieva ļaužu pacelšanai un lai tos nostiprinātu tagadējās svarīgajās patiesībās, līdzjūtības un palīdzības vietā pārāk bieži ir saņēmuši pārmetumus, kamēr tie, kas līdzīgi Tev ir ieņēmuši remdenības stāvokli, tiek uzskatīti par uzticīgiem un maiga rakstura cilvēkiem. Dievs viņus tā neuzlūko. Kristus pirmajai atnākšanai ceļu sataisīja ļoti skaidri runājošs vīrs. Viņš norāja grēku un sauca lietas īstā vārdā. Viņš lika cirvi pie koka saknēm. Vienu ļaužu šķiru, kura sevi uzskatīja par atgrieztiem un, kas bija nākusi, lai viņus Jardānā kristītu, Jānis uzrunāja sekojoši: “Jūs, odžu dzimums, kas jums ir rādījis izbēgt no nākamās dusmības? Tāpēc nesiet pienācīgus atgriešanās augļus…Un cirvis kokam pie saknes jau ir pielikts; tāpēc ikviens koks, kas nenes labus augļus, tiek nocirsts un ugunī iemests.” (Mat. 3,7–10)
