Par naudas aspektu pārvaldībā ir sarakstīts daudz grāmatu. Dažās tiek sniegti arī labi padomi, tomēr galu galā – mums ikvienam jārīkojas saskaņā ar mūsu pašu situāciju un jāmēģina izlemt, ko tieši mūsu apstākļos sevī ietver laba pārvaldība. Atslēgas vārds ir „vienkāršība”. Mūsu dzīvi vajadzētu raksturot „brīvprātīgai atturībai ekstravaganta luksusa pasaulē”. Citiem vārdiem – mūsu resursu izlietojumam vajadzētu būt saskaņotam ar cilvēciskajām vajadzībām. Autors, kurš deva šo vērtīgo padomu, teica arī šādi:
„Mūsu pētījums par naudu ir novedis līdz neizbēgamam secinājumam: mēs, kas sekojam Jēzum Kristum, esam aicināti nodot vienkāršības solījumu. Šis solījums nav domāts tikai dažiem izredzētajiem, bet visiem. Tā nav opcija, kuru varam pieņemt vai nepieņemt atbilstoši mūsu personiskai izvēlei. Visiem, kas sauc Kristu par Kungu un Glābēju, ir pienākums sekot Viņa vārdiem, un Jēzus aicinājums mācekļiem attiecībā uz naudu vislabāk rezumējams vienā vārdā – vienkāršība. Vienkāršība pienācīgi vērtē mūsu Kunga daudzšķautņainās mācības par naudu – gaisma un tumsa, došana un ņemšana, patiesība, pieticība, ticība.”
Richard J. Foster, The Challenge of the Disciplined Life, Harper Collins, San Francisco, CA. 1998. 72.lpp.
Rezumējot – mūsu reliģija nav jautājums, kas skar tikai intelektu un emocijas. Patiesa reliģija izpaužas darbībā, kā mēs rīkojamies un ko mēs darām ar mums piederošajām lietām – kā individuāli, tā arī kopīgi. Glābšanu nevar nopelnīt ar šajā nodaļā apskatīto pārvaldības elementu ievērošanu, bet kristietis, kurš atsakās būt labs pārvaldnieks, nav īsts māceklis. Apustulis Jēkabs to formulēja šādi: „Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva.” Tā tas bija pirms diviem tūkstošiem gadu, un tā tas ir arī šodien.
Turpat, 71.lpp.
Jēkaba 2:17.
