Tādēļ uz šāda fona ir pavisam loģiski, ka ienīstam vārdu „vergs”, un diez vai izvēlētos šādu apzīmējumu. Tikt nosauktam par „vergu”! Ir taču jābūt arī kādam mazāku pretestību izraisošam terminam. Nu, tāds arī ir. Mēs varētu lietot vārdu „kalps”, taču arī šis termins mums diez ko labi neiet pie sirds. Tas ir vārds no pagātnes. Papētiet darba sludinājumus avīzē! Šodien darba devēji nemeklē kalpus, bet vadības asistentus!
Pati ideja būt par vergu vai kalpu ir pretēja mūsdienu Rietumu ētikai. Mēs neieaudzinām savos bērnos vēlēšanos kļūt par kāda cita kalpu. Mēs viņus iedrošinām skolā labi mācīties un iegūt grādu, lai viņi varētu kļūt par vadītājiem, nevis par kalpiem. Mēs vēlamies, lai viņi ir veiksmīgi un kāpj arvien augstāk pa sasniegumu kāpnēm, lai paši kļūst par sava likteņa noteicējiem. Kalpošanas ideja šajā perspektīvā neiederas. Bet ja mēs biblisko kalpošanas jēdzienu pārāk cieši piesaistām mūsu skatījumam uz verdzību kā nožēlojamu un degradējošu, mēs pazaudējam tās īsto nozīmi. Pirmkārt, mums patiešām vajadzētu izpētīt, kāda veida verdzība pastāvēja Bībeles laikos. Mēs atklāsim, ka Vecās Derības ērā vergs reizēm varēja iegūt pat ļoti privileģētu stāvokli mājsaimniecībā un viņam varēja tikt uzticēta pat ļoti liela atbildība. Pirmais piemērs, kas tūdaļ pat nāk prātā, ir Ēliēzers. Ābrahāms viņam uzticējās tik lielā mērā, ka sūtīja viņu atrast piemērotu sievu savam dēlam. Tāpat prātā nāk Jāzeps, kurš kļuva par Potifāra lietu pārvaldnieku.
Līdzīgi arī Jaunās Derības laikos ne pret visiem vergiem izturējās slikti. Patiesībā, daudzi no vergiem, kad viņiem tika dota iespēja, labprātāk palika pie saviem saimniekiem nevis izvēlējās brīvību. Tādējādi verdzības un kalpošanas pieminēšana, iespējams, neizraisīja tik negatīvas izjūtas kā mūsdienās. Lai nu kā, raksturojot mūsu attiecības ar Dievu, Bībele izmanto kalpošanas terminoloģiju diezgan specifiskā veidā. Tā ne uz brīdi nerosina mūs domāt, ka būt vergam Dieva dienestā nozīmē mūsu individuālās brīvības fenomena zaudēšanu. Tā drīzāk runā par fundamentālu attieksmi, norādot uz to, ko mēs uzskatām par saviem augstākajiem mērķiem un uz ko balstām savas lielākās vērtības. Tā norāda uz mūsu dziļākajām saistībām.
1.Mozus 24.
1.Mozus 39:5.
