Es redzēju, ka jūsu kājas streipuļoja un ticība ļodzījās. Jūs apņēma šaubas un neticība, bet gaisma no Jēzus jūs pameta. Iedomība ir viens no mūsu samaitātās dabas stiprākajiem pamatlikumiem, un sātans pastāvīgi to sekmīgi izlieto savā labā. Netrūkst ļaužu, kas ir gatavi sātanam palīdzēt viņa darbā, glaimojot jums, norādot uz jūsu spējām un iespaidu, kāds jums varētu būt sabiedrībā, — lai jūs pārliecinātu , ka jūs daudz zaudēsiet, ja savas intereses saistīsiet ar ļaudīm, kam ir tik vienkārša ticība, un pievienosities sabiedrības šķirai, kas, kā viņi domā, stāv par jums zemāk. Jums likās, ka jūs patiesības dēļ pienesat lielu upuri. Tas ir taisnība, ka ļaužu pulki, kam ir ietekme, negrib upurēt savu pasaulīgo godkāri, negrib novērst savu mīlestību no pasaules un iet pa šauro un pazemīgo ceļu, pa kuru gājis Golgātas Sāpju Vīrs. Tie domā, ka viņu spējas un iespaids ir pārāk vērtīgi, lai to veltītu Dieva lietai — pārāk dārgi, lai ar to pagodinātu Devēju, kas viņiem aizdevis šos podus, šīs spējas, lai viņi tās papildinātu un atdotu atpakaļ, kā pamatkapitālu, tā arī augļus. Laicīgo labumu dēļ, kurus tie cer iegūt, viņi ir gatavi upurēt mūžīgās intereses. Cilvēku glaimu labad viņi ir gatavi atteikties no debesu un zemes Radītāja labvēlības, zaudējot visas tiesības uz godu, kas nāk no augšienes. Cik maz ir to, kas zina, kas tiem visvairāk ir vajadzīgs! Jūs to nesaprotat. Jēzus ar ciešanu pārpilnu dzīvi un apkaunojošu nāvi ir atvēris ceļu, pa kuru cilvēks var iet Viņa pēdās un beidzot tikt paaugstināts uz Viņa troņa un kā atalgojumu saņemt nemirstību un mūžīgu dzīvi. Par paklausības dzīvi viņš saņems mūžīgu mantojumu, neaptraipītu un neiznīkstošu bagātību.
(495) Pāvila pirmajā vēstulē korintiešiem mēs lasām: “Jo vārds no krusta ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks. Jo ir rakstīts: Es samaitāšu gudrību gudriem un iznīcināšu prātu prātīgiem.” “Jo raugiet, brāļi, savu aicināšanu, ka nav daudz gudru pēc miesas, ne daudz spēcīgu, ne daudz no augstas dzimtas; bet, kas ģeķīgs pasaulei, to Dievs ir izredzējis, ka Viņš spēcīgos liktu kaunā, un, kas necienīgs pasaulei un pulgots un, kas nav nekas, to Dievs ir izredzējis, ka Viņš iznīcinātu tos, kas ir kas, lai neviena miesa Viņa priekšā nelielās.” (1.Kor.1:18,19,26-29) Tev ir dota Kristus priekšzīme, Viņa vienkāršā dzīve, bez ārišķībām un bez kāda krāšņuma. Vai kalps ir lielāks kā viņa Kungs?
Mīļā māsa, tev ir laba sirds un tu vari darīt labu. Tu vari būt kā enkurs savam vīram un vari stiprināt daudzus citus. Bet, ja tu svārstīsies starp diviem uzskatiem, nesamierinādamās ar vienkāršo un pazemīgo Dieva darbu, tad tavs iespaids, savienojoties ar vīra iespaidu, iedarbosies nepareizā virzienā. Ko lasām Dieva Vārdā? Novērsieties no cilvēku uzskatiem pie bauslības un liecības. Atmet visus pasaulīgos apsvērumus. Izšķiries par mūžību. Šajā svarīgajā laikā ņem vērā visus pierādījumus. Mēs noteikti nedrīkstam domāt, ka sekojot mūsu Pestītājam, izbēgsim no grūtībām un vajāšanām; jo tieši tāda ir Viņa sekotāju alga. Viņš skaidri saka, ka mēs tiksim vajāti. Mūsu laicīgajām interesēm jākalpo mūžīgajām. Uzklausi Kristus vārdus: “Un Pēteris iesāka uz Viņu sacīt: Redzi, mēs visu esam atstājuši un Tev gājuši pakaļ. Bet Jēzus atbildēja un sacīja: Neviens nav, (496) kas atstājis namu vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu vai bērnus, vai tīrumus Manis un evaņģēlija dēļ, kas nedabūs simtkārtīgi jau šinī laikā namus un brāļus, un māsas un mātes, un bērnus un tīrumus vajāšanās un nākošā laikā mūžīgu dzīvošanu.” (Mat.19:27-29) Šeit ietvertas mūžīgās intereses.
Neglaimo sev, ka līdz ar atsacīšanos no patiesības pazudīs visi šķēršļi tavu īpašumu palielināšanai. To tev saka sātans, tā ir viņa viltīgā gudrība. Jo Dieva svētības būs pār tevi, kad tu visu būsi pakļāvusi Viņam, tad viss tev izdosies. Ja tu novērsīsies no Dieva, Viņš novērsīsies no tevis. Viņa roka spēs ātrāk izkaisīt, nekā tu spēsi sakrāt. “Jo, ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli un tam tomēr dvēsele zūd? Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?”(Mat.16:26)
Tev, man mīļā māsa, ir vajadzīga pilnīga atgriešanās pie patiesības, kas nonāvētu tavu “es”. Vai tu nevari uzticēties Dievam? Lūdzu lasi Mat.10:25.-40. Lūdzu lasi arī Mat.6:24.-34. Un lasi to ar lūdzošu sirdi. Ļauj, lai šie vārdi paliek tavā sirdī: “Nezūdieties savas dzīvības pēc, ko ēdīsiet un ko dzersiet; ne arī par savām miesām, ar ko ģērbsieties. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesas nav labākas nekā drēbes?” (Mat.6:25) Šeit tiek runāts par kādu labāku dzīvību. Ar miesu domāts iekšējas greznojums, kas grēcīgo, mirstīgo cilvēku, kuram ir Kristus lēnprātība un taisnība, padara Viņa acīs vērtējamu, kāds bija Enohs, un pilnvaro viņu saņemt noslēdzošo nemirstības pieskārienu. Mūsu Pestītājs norāda uz putniem gaisā, kuri ne sēj, ne pļauj, ne savāc šķūņos, tomēr Viņu Debesu Tēvs tos pabaro. Un tad Viņš saka: Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā Viņi? Un kāpēc jūs zūdāties apģērba pēc? Mācieties no puķēm laukā, kā tās aug. Ne tās strādā, ne tās vērpj; tomēr Es jums saku, ka ir Zālamans visā savā godībā tā nav bijis apģērbts kā viena no tām.” (Mat.6:26-29) (497) Šīs puķes savā vienkāršībā un nevainībā Dievam ir patīkamākas par Zālamanu viņa dārgajā un greznajā apģērbā, kam trūka Debesu rotājuma. “Ja tad Dievs tā ģērbj zāli laukā, kas šodien stāv un rīt top krāsnī iemesta, vai tad ne daudz vairāk jūs? Ak, jūs mazticīgie!” (Mat.6:30) Vai tu nevari uzticēties savam Debesu tēvam? Vai tu nevari paļauties uz Viņa laipno apsolījumu? “Dzenieties vispirms pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mat.6:33) Cik dārgs apsolījums! Vai nevaram uz to paļauties? Vai nevaram tam nešaubīgi uzticēties, zinot, ka tas, Kas to apsolījis, ir tiešām uzticīgs? Es tevi lūdzu, satver atkal ar savu drebošo ticību Dieva apsolījumus. Nešaubīgā ticībā pilnīgi paļaujies uz tiem, jo tie nepaliks un arī nevar palikt nepiepildīti.
