Neskatoties uz atkārtotiem brīdinājumiem un rājieniem, ko Kungs tiem ir sūtījis, cilvēki, kas ieņem atbildīgas vietas, ir gājuši paši pa saviem ceļiem un ir vadījušies paši no sava nesvētā sprieduma, un rezultātā ir cietusi Dieva lieta un dvēseles ir novērstas no patiesības. Visi, kas šajās lietās vainīgi, pēdējā atmaksas dienā sastapsies ar briesmīgu pārskatu. Ja viņi jebkad tiks izglābti, tad tas notiks ne ar parastu piepūli no viņu puses; viņiem ir jāierauga sava pagājusī dzīve un tā jāizmeklē. [521] Ja šo darbu uzsāks godīgi un turpinās neatlaidīgi un ar nenogurstošu dedzību, tad tas būs sekmīgs; tomēr daudzi negūs panākumus, jo dedzība, ar kādu tie darbu uzsāks, atdzisīs līdz vienaldzībai un bezrūpībai. Sākumā, kamēr tie kaut cik saprot savu stāvokli, viņi strādā pareizi, tomēr cenšas aizmirst pagātni un neņemt to vērā, neatbrīvojoties no piedauzīšanās akmeņiem un nepadarot pilnīgu darbu. Savus grēkus viņi nenožēlo pietiekami dziļi, neizjūtot patiesus sirdsapziņas pārmetumus par to, ka viņu rīcības dēļ ir apkaunots Dievs un aizgājušas pazušanā dvēseles, par kurām mira Kristus. Viņu piepūle ir lēkmjveidīga un jūtas ārēji spēcīgas; tomēr tas, ka šī piepūle apsīkst un jūtas pāriet un tam seko gurdena vienaldzība, liecina, ka Dievs pilnībā nav viņos darbojies. Izjūtas uz laiku tika pamudinātas; bet darbs nesniedzās pietiekoši dziļi, lai izmainītos pamatlikumi, kuri pārvalda viņu rīcību. Atkal viņus iespējams tik pat viegli ievadīt tajā pat nepareizajā ceļā, jo viņiem trūkst spēka pretoties sātanam, un tie kļūst par upuri viņa viltīgajiem nodomiem.
Patiesa kristieša dzīve ir vienmēr uz priekšu ejoša. Tur nav nekādas apstāšanās, ne arī iešanas atpakaļ. Jums dota priekštiesība “tapt piepildītiem ar Viņa prāta atzīšanu visā gudrībā un garīgā saprašanā, lai jūs cienīgi staigājiet Kungam par patikšanu, visā labā darbā augļus nesdami un pieaugdami Dieva atzīšanā; ar visādu spēku spēcīgi būdami pēc Viņa godības varas visā pacietībā un lēnprātībā ar līksmību, pateikdami Tēvam, Kas mūs ir darījis derīgus līdz ar svētiem mantību dabūt gaismā.” (Kol.1:9-12)
Es lūdzu visus, bet sevišķi tos, kas kalpo ar Vārdu un priekšrakstiem, pilnīgi, neko neatturot nodoties Dievam. Veltiet savu dzīvi Viņam un esiet tiešām priekšzīme ganāmpulkam. Nesamierinieties vairs ilgāk ar pundurīša stāvokli garīgās lietās. Lai jūsu mērķis nav nekas mazāks par kristīga rakstura pilnību. Dzīvojiet nesavtīgu un nevainojamu dzīvi, [522] lai tā ir dzīvs pārmetums tiem, kas ir savtīgi un, liekas pieķeras laicīgajai bagātībai. Lai Dievs “jums dod pēc Savas bagātās godības ar spēku tapt stiprinātiem caur Viņa garu pie iekšķīgā cilvēka, ka Kristus caur ticību mājo jūsu sirdīs, un jūs iesakņojieties un nopamatojieties, ka spējat saņemt līdz ar visiem svētiem, kāds tas platums un garums, un dziļums un augstums, un atzīt Kristus mīlestību, kas ir daudz augstāka nekā visa saprašana, ka topat piepildīti ar visu Dieva pilnību.” (Efez.3:16-19)
