Kas ikdienas nelieto savus locekļus, tie, mēģinot kaut ko darīt, izjutīs nespēku. Asinsvadi un muskuļi nav tādā stāvoklī, lai spētu veikt savu darbu, liekot strādāt visam dzīvajam mehānismam, kurā katrs orgāns dara savu darba daļu. Locekļi nostiprināsies tos lietojot. Ja muskuļus ik dienas mēreni vingrinās, tad tie kļūs stipri, bet nevingrināti tie paliks ļengani un vāji. Katru dienu rosīgi strādājot svaigā gaisā, arī aknas, nieres un plaušas spēs labi veikt savu darbu. Ņemiet palīgā gribas spēku, lai tas pretotos aukstuma izjūtai un atmodinātu darbam visu nervu sistēmu. Īsā laikā jūs tik tālu izpratīsiet fizisku vingrinājumu un svaiga gaisa labumu, ka nevēlēsieties dzīvot bez šīm svētībām. Jūsu plaušas, ja tām tiks liegts svaigs gaiss, jutīsies kā izsalcis cilvēks, kuram nedod ēst. Tiešām, mēs ilgāk varam dzīvot bez barības nekā bez svaiga gaisa, kas ir Dieva nozīmētais uzturs plaušām. Tāpēc neuzskatiet to kā ienaidnieku, bet kā dārgu Dieva svētību.
Ja slimniekiem atļaus izdabāt viņu slimajai iztēlei, tad tie izšķiedīs ne tikai savus spēkus, bet arī to cilvēku dzīvības spēkus, kas par viņiem rūpējas. Es ieteicu slimajām māsām, kas pieradušas pie lielā drēbju daudzuma, pakāpeniski no visa liekā atbrīvoties. Dažas no jums dzīvo tikai lai ēstu un elpotu, neizpildot tos uzdevumus, [534] kādiem jūs esat radītas. Jums vajadzētu savai dzīvei spraust augstāku mērķi, cenšoties kļūt derīgākām savā ģimenē un arī sabiedrībā. Jums nevajadzētu prasīt, lai ģimene jūs stādītu uzmanības centrā un nevajadzētu arī gaidīt uz citu līdzjūtību. Dariet savu daļu uzmanības un mīlestības parādīšanā nelaimīgajiem cilvēkiem, atceroties, ka arī tiem ir īpašas sāpes un grūtības. Vērojiet vai nevariet ar līdzjūtīgiem vārdiem un mīlestību atvieglot viņu nastas. Aplaimojiet citus un jūs redzēsiet, ka pašas esat saņēmušas svētības.
Kas iesaistās cik tālu tas viņam iespējams, labos darbos priekš citiem, praktiski parādot savu interesi par tiem, tie ne tikai atvieglos cilvēces postu, palīdzot nest citu cilvēku nastas, bet tajā pat laikā sekmēs pašu dvēseles un miesas veselību. Labdarība ir darbs, kas dod labumu kā saņēmējam, tā arī devējam. Ja, interesējoties par citiem jūs aizmirstat sevi, tad esat guvuši uzvaru pār savu nespēku. Apmierinājums, ko izjūtat darot labu, stipri palīdzēs jūsu fantāzijai iekļauties veselīgā gultnē. Labdarības izraisītais prieks atdzīvinās garu un atbalsosies visā cilvēka būtnē. Kamēr labu vēlošo cilvēku sejās mirdz prieks, kas stāsta par domu morālo cēlumu, savtīgie, skopie cilvēki ir nomākti, nospiesti un drūmi. Viņu sejās redzami morālie trūkumi. Pašmīlība un savtīgums uzspiež savu īpašo attēlu, kas redzams cilvēka ārienē. Persona, kas vadās no patiesas, nesavtīgas labvēlības, ir dievišķās dabas līdzdalībniece, izbēgusi no samaitāšanas, kas ir pasaulē caur iekārošanu; bet savtīgais un mantkārīgais tik ilgi kopj savu savtīgumu, līdz izsīkst līdzjūtība pret citiem cilvēkiem un viņa sejā vairāk ir redzams ienaidnieka attēls nekā skaidrība un svētums.
Jums, kas jūtaties darba nespējīgi, es iesaku uzdrošināties kaut ko darīt. Pamodiniet savu gribas spēku un vismaz izdariet šai virzienā kādu mēģinājumu. Novērsiet domas no sevis un tik daudz par sevi nerūpējieties. Speriet soli uz priekšu ticībā. Ja pamostas vēlēšanās domāt par sevi un bailes, ka svaigais gaiss atņems jums dzīvību, tad pretojieties šādām domām un izjūtām. Nepakļaujieties savai slimajai fantāzijai. Ja jums šis mēģinājums neizdodas, jūs varat tikai nomirt. Bet kas par to, ka jūs nomirsiet? Labāk lai pazūd viena dzīvība, nekā tiek upurētas daudzas. Jūsu piekoptie uzskati un untumi iznīcina ne tikai jūsu dzīvību, bet kaitē arī tiem, kuru dzīve ir daudz vērtīgāka nekā jūsu dzīve. Tomēr rīcības veids, kuru mēs ieteicam, neatņems jums dzīvību, ne arī jums kaitēs. Jūs iegūsiet labumu. Jums nav jāpārsteidzas vai jārīkojas neapdomīgi; iesāciet mēreni, arvien vairāk pieradinoties pie svaiga gaisa un fiziskiem vingrinājumiem, un turpiniet reformēties līdz jūs kļūstat derīgi, par svētību savai ģimenei un visiem, kas ir ap jums. Pārlieciniet savu prātu, ka fiziskie vingrinājumi, saules gaisma un svaigs gaiss ir Debesu sagādātās svētības, kas paredzētas, lai slimie varētu kļūt veseli un tie, kas nav slimi, saglabātu savu veselību. Dievs jums nav atņēmis šīs par velti sniegtās svētības, bet jūs paši sevi esat nosodījuši, noslēdzot tām savas durvis. Pareizi lietoti, šie vienkāršie un tomēr spēcīgie līdzekļi, palīdzēs dabai pārvarēt patiesās grūtības un sniegs veselību garam un spēku miesai.
Šajā laikmetā, kad pār vīriem un sievām valda mode un netikumība, kristiešiem jāsaglabā skaidrs raksturs un vesels prāts. ja tas tā būtu , tad sejās, kas tagad apmākušās, nesot slimības un samaitātības iezīmes, parādītos cerība un prieks, un atmirdzētu patiesa labsirdība un skaidra sirdsapziņa.
Ieradums neko nedarīt ir vislielākais lāsts, kas skāris mūsu rasi. Bērniem, kam nelaimīgā kārtā jāsaņem audzināšana no mātēm, kurām pašām nav patiesas morālas vērtības, kuru iztēle ir slima un kas cieš no iedomātām vājībām, ir nepieciešama līdzjūtība, pacietīga pamācīšana un saudzīga gādība no to cilvēku puses, kuri viņiem var palīdzēt. [536] Šo bērnu vajadzības netiek apmierinātas, un izglītība, kuru viņi saņem, nedara tos par derīgiem sabiedrības locekļiem viņu dzīves laikā un priekšlaicīgi tos ieved kapā. Ja arī viņiem tiek dāvāts garāks dzīves laiks, tad tiem tomēr nekad neaizmirstas tas, ko mācīja māte. Viņas dzīves kļūdas ar viņas vārdu un darbu starpniecību tiek iespiestas bērnu uzskatos, un daudzos gadījumos viņi turpina iet savas mātes pēdās. Viņas dzīves ieradumi līdzīgi tumšam līķautam apēno viņas nabaga bērnus. Mātes pretrunīgā rīcība ir uzspiedusi viņu dzīvei savu zīmogu, un tiem grūti pārvarēt bērnībā saņemtās audzināšanas iespaidu.
Māti ar bērniem saista vismaigākās šīs zemes saites. Bērns daudz vieglāk iespaidojas no savas mātes dzīves un piemēra nekā no tēva; jo māti ar bērniem saista stiprākas un daudz maigākas saites. Uz mātes gulstas smaga atbildība. Es justos laimīga, ja varētu tās pārliecināt par darbu, ko tās spēj veikt savu bērnu prāta veidošanā.
Ja vecāki paši krātu atziņas un saprastu, cik liela nozīme ir šo atziņu praktiskai izlietošanai viņu mīļo bērnu audzināšanā, tad jauniešu un bērnu vidū mēs redzētu pavisam savādāku situāciju. Bērniem jāmāca saprast viņu pašu ķermeņa uzbūve. Maz ir jauniešu, kam ir kaut cik nopietnas zināšanas par cilvēka dzīvības noslēpumiem. Jaunieši maz zina par šo dzīvo mehānismu. Dāvids saka: “Es tev pateicos, Dievs, ka esmu tik brīnišķi radīts.”(Ps.139:14) Māciet bērnus izsekot no lietu cēloņa līdz rezultātiem; rādiet viņiem, ka par savas būtnes likumu pārkāpšanu tiem būs jāmaksā sods — būs jācieš no slimībām. Ja savās pūlēs jūs neredzat sevišķus panākumus, nekļūstiet mazdūšīgi; turpiniet pacietīgi pamācīt, sniedzot rindu pēc rindas, priekšrakstu pēc priekšraksta, mazliet šeit un mazliet tur. Ja tā jums izdodas aizmirst pašiem sevi, jūs jau esat spēruši soli uz priekšu pareizā virzienā. Turpiniet spiesties uz priekšu, līdz ir gūta uzvara. Nepārtrauciet bērnus pamācīt par viņu ķermeni un stāstiet, kā par to jārūpējas. Nevērība pret miesas veselību dara cilvēku nezinošu morālā rakstura veidošanā. [537]
Neaizmirstiet saviem bērniem mācīt ēdienu pagatavošanas mākslu. Ar to jūs viņiem iemācīsiet pamatlikumus, kas vajadzīgi to reliģiskajā audzināšanā. Mācot bērniem fizioloģiju (dzīvības procesu norises) un ēdienu pagatavošanas mākslu, kā šo darbu iespējams veikt vienkārši un tomēr meistarīgi, jūs liksiet pamatu visderīgākajai izglītības nozarei. Lai izceptu labu un vieglu maizi, ir vajadzīga prasme. Labu ēdienu pagatavošanā ir apslēpta reliģija, un es šaubos par to cilvēku reliģiju, kas šai jautājumā ir pārāk nezinoši un bezrūpīgi, lai apgūtu ēdienu pagatavošanas mākslu.
Kur vien mēs ejam, visur ir redzamas dzeltenīgas sejas un vaidoši ļaudis, kas slimo ar gremošanas traucējumiem. Apsēžoties pie galda un ēdot pasniegtos ēdienus, kas mēnešiem un varbūt gadiem ilgi ir gatavoti vienā un tai pašā veidā, man jābrīnās, ka šie ļaudis vispār vēl dzīvo. Cepamais pulveris padarījis maizi un cepumus dzeltenus. Šis cepamais pulveris tiek lietots, lai aizvietotu nelielu uzmanību; bieži vien maizei pirms cepšanas ļauj ieskābt un, lai šo vainu izlīdzinātu, pieliek krietnu porciju cepamā pulvera, kas maizi padara cilvēka kuņģim pilnīgi nederīgu. Cepamajam pulverim nekādā veidā nevajadzētu ļaut nonākt cilvēka kuņģī, jo sekas ir briesmīgas. Tas iznīcina kuņģa gļotādu, izraisa iekaisumus un bieži saindē visu organismu. Daži cenšas aizbildināties un saka: “Es nevaru izcept labu maizi, ja nelietoju sodu vai cepamo pulveri.” — Jūs noteikti to varat, kļūstiet tikai par skolniekiem un mācieties. Vai jūsu ģimenes veselība nav pietiekoši vērtīga, lai pamodinātu vēlēšanos mācīties, kā pagatavot ēdienus un kā tos ēst?
Uzturs, kuru mēs lietojam, nevar tikt pārvērsts labās asinīs, ja tas pats nav labs, vienkāršs un barojošs. Skābu maizi kuņģis nekad nevar pārvērst saldā. Nepilnvērtīgi sagatavots ēdiens nav barojošs un nevar tikt pārvērsts labās asinīs. Lietas, kas kaitē kuņģim un traucē tā darbu, [538] atstāj paralizējošu iespaidu uz skaidrajām sirds izjūtām. Daudzi, kas pieņem veselības reformu, sūdzas, ka tā viņus neapmierina; tomēr, apsēžoties pie viņu galdiem, esmu spiesta redzēt, ka vainīga ir nevis veselības reforma, bet gan trūcīgi sagatavotie ēdieni. Veselības reformas piekritējiem vairāk par visiem citiem vajadzētu izvairīties no galējībām. Organismam jāsaņem pietiekošs daudzums barības vielu. Mēs nevaram iztikt vienīgi ar gaisu; mēs arī nevaram būt veseli, ja mums trūkst barojoša uztura. Uzturs jāpagatavo prasmīgi, lai tas būtu garšīgs. Mātēm savā dzīvē vajadzētu praktiski īstenot fizioloģijas likumus, lai varētu savus bērnus mācīt pazīt pašiem sevi un būt morāli pietiekoši drosmīgiem, lai neskatoties uz veselībai un dzīvībai bīstamo modi, dzīvotu saskaņā ar pareizajiem pamatlikumiem. Mūsu būtnes likumu pārkāpšana ir arī Dieva likumu pārkāpšana.
Slikti pagatavoti ēdieni lēnām iznīcina dzīvības spēkus tūkstošiem cilvēku. Pie dažiem galdiem, ēdot smago, skābo maizi un līdzīgi sagatavotu citu uzturu, tiek apdraudēta veselība un dzīvība. Mātes, muzikālās izglītības vietā, ko jūs cenšaties dot savām meitām, apmāciet tās šajā lietderīgajā izglītības nozarē, kas visciešāk saistās ar dzīvību un veselību. Māciet tām visus ēdiena pagatavošanas noslēpumus. Rādiet tām, ka tā ir daļa no izglītības, kam ir ļoti liela nozīme, lai tās varētu būt kristietes. Ja uzturs nav pagatavots veselīgi un garšīgi, tad to nevar pārvērst labās asinīs bojā ejošo audu atjaunošanai. Jūsu meitas varbūt mīl mūziku, un tas viss varbūt ir pareizi; ar to ģimenes laime var vēl vairāk palielināties; tomēr muzikālās zināšanas, ja trūkst zināšanu ēdiena pagatavošanā, nav sevišķi vērtējamas. Kad jūsu meitām būs pašām savas ģimenes, tad ar mūziku un smalkiem rokdarbiem vien nepietiks, lai spētu likt galdā labas, garšīgi pagatavotas pusdienas un nevajadzētu nosarkt, tās pasniedzot saviem viscienījamākajiem draugiem. Mātes, jūs gaida svēts darbs. [539] Kaut Dievs jums to palīdzētu uzsākt, ņemot vērā Viņa godu, un pacietīgi un ar mīlestību turpināt jūsu bērnu tagadējās un nākošās labklājības dēļ, domājot tikai par Dieva pagodināšanu.
