Dieva izredzēto kalpu darbs nesīs augļus, ja tas tiks darīts iekš Viņa. Sludinātāju vārdi un darbi ir kanāli, pa kuriem pasaule saņem skaidros un svētos patiesības pamatlikumus. Viņu priekšzīmīgā dzīve dara tos par pasaules gaismu un par zemes sāli. Dieva kalpiem ar ticības roku vajadzētu satvert Visvarenā elkoni un uzkrāt no augšienes nākošos dievišķās gaismas starus, bet ar mīlestības roku viņiem tajā pašā laikā vajadzētu sniegties pēc bojā ejošām dvēselēm. Tādā darbā nepieciešama uzticība. Kūtrums pieļaus, ka dvēseles, kas varētu tikt izglābtas, tiek aizdzītas ārpus sniedzamības robežām. Dievs Savā darbā grib tādus sludinātājus, kas paši jau ir atmodušies un ir enerģiski un neatlaidīgi, kas ir uzticīgi sargi uz Ciānas mūriem, [550] ņemdami vērā visus dievišķā Skolotāja vārdus un tos uzticīgi pasludinādami ļaudīm.
Tu ļoti līdzinies Merosam. Tu esi diezgan čakls, ja tas, ko tu dari, nesīs tev pašam kādu labumu; bet ja tev nekāds sevišķs labums nenāk, tad tev nepatīk sevišķi censties. Tu tiešām esi slinks vīrs. Tu regulāri vari apēst savu devu, tomēr fizisku piepūli tu sevišķi nemīli. Neviens cilvēks nevar izpildīt savus sludinātāja darba pienākumus, ja viņš savā darbā nav čakls un uzcītīgs un ja viņš uzticīgi nepilda savus pienākumus, kas saistās ar sabiedrisko dzīvi un darbu atklātībā. Dievs mūs izredzējis par kalpiem savam darbam, kas prasa neatlaidīgu enerģiju. Mēs nedrīkstam izlutināties, nedrīkstam izvairīties no pūlēm, grūtībām un cīņām.
Man norādīja uz sekojošajiem inspirācijas vārdiem: “Jo mēs nesludinām paši sevi, bet Kristu Jēzu, mūsu Kungu; bet sevi, ka esam kalpi Jēzus dēļ. jo Dievs, kas sacījis, lai gaisma aust no tumsības, tas ir atspīdējis mūsu sirdīs apgaismošanu dot, ka atzīstam Dieva godību Jēzus Kristus vaigā. Bet mēs šo mantu turam māla traukos, lai lielu lielais spēks būtu no Dieva un ne no mums. Mēs visur topam spaidīti un tomēr nenospaidīti; mums ir grūtības un tomēr neesam izmisuši; mēs topam vajāti, tomēr neesam atstāti; mēs topam pie zemes mesti, tomēr neejam bojā. Mēs arvien Kunga Jēzus Kristus miršanu visur līdzi nesam savās miesās, lai arī Jēzus dzīvība mūsu miesās parādītos.”(2.Kor.4:5-10) Apustuļa derīgums nebija viņā pašā, bet gan Svētā Gara klātbūtnē un spēkā, Kura brīnišķais iespaids piepildīja viņa dvēseli, darot katru domu padevīgu un paklausīgu Kristum. Viņa sludināšanai bija augļi.
Pirmais lielais bauslis ir: “Tev būs mīlēt Kungu savu Dievu no visas sirds.” (Mat.22:37) “Un otrs tam līdzīgs, proti šis: Tev būs mīlēt savu tuvāku kā sevi pašu.”(Mat.22:39) Šajos divos baušļos ietverti visi morāliskās būtnes pienākumi un intereses. Kas pilda savu pienākumu pret citiem tā, kā viņi vēlētos, lai citi to pildītu pret viņiem, tiek novesti stāvoklī, [551] kur tiem var atklāties Dievs. Šos cilvēkus Viņš atzīs par labiem. Viņi tiek darīti pilnīgi mīlestībā, un viņu pūles un lūgšanas nebūs veltīgas. Tie pastāvīgi saņems žēlastību un patiesību no galvenā avota, un tikpat bagātīgi, kā paši to ir saņēmuši, viņi šo dievišķo gaismu un pestīšanu sniedz citiem. Viņos ir piepildījusies Rakstu liecība: “Jums ir savs auglis, ka paliekat svēti; bet gals ir mūžīga dzīvošana.” (Rom.6:22)
Dieva un svēto eņģeļu acīs savtīgums ir negantība. Šī grēka dēļ daudzi nevar iegūt labumu, par ko citādi tiem būtu iespējams priecāties. uz savām personīgām lietām viņi skatās ar savtīgām acīm un tiem nav mīlestības, lai interesētos par citu vajadzībām, kā par savējām. Viņi pārgroza Dieva kārtību. Tie nevis dara citiem to, ko viņi vēlētos, lai citi viņiem darītu, bet paši priekš sevis dara to, ko vēlētos, lai citi viņiem darītu, un citiem dara to, ko tie vismazāk vēlētos, lai tiem tiktu darīts. Lūk, pamatlikums, kas vēl jāmācās! Mīlestība ir no Dieva. Tev nav mīlestības, ka mājoja Kristus sirdī. Nesvēta sirds nevar radīt vai veidot šo Debesu izcelsmes stādu, kuram, lai tas augtu un ziedētu, pastāvīgi jātiek slacītam ar Debesu rasu. tas var zelt un ziedēt tikai tādā sirdī, kurā valda Kristus. Šī mīlestība nevar dzīvot un augt bezdarbībā; tā nevar arī darboties, nekļūstot arvien dedzīgāka un neizvēršot savu iespaidu un neizplatot to pār citiem. Šis pamatlikums tev ir ļoti trūcis, un tāpēc viss ir bijis tumšs, kur Tās klātbūtne visu būtu darījusi gaišu.
Mans brāli, tev nepieciešama pilnīga pārvēršanās, dziļa un visu aptveroša atgriešanās. Bez tās tu esi tikai akls ceļa rādītājs. Tavs iespaids nevairo mīlestību un vienprātību to cilvēku vidū, starp kuriem tu atrodies. tas nevis uzceļ, bet noārda. Ar saviem trūkumiem tu esi bijis par postu Rietumiem. Kamēr tev tik lielā mērā trūkst Dieva žēlastības un tu esi tik ļoti nodevies savtīgumam, tu nevari pacelt draudzi tādā stāvoklī, kāds tai jāieņem atbilstoši Dieva prasībām. [552] “tai es esmu palicis par kalpu, kā Dievs man to priekš jums ir novēlējis, lai Dieva Vārdu pilnīgi pasludinu; to noslēpumu, kas ir bijis paslēpts kopš mūžīgiem laikiem, un no dzimumu dzimumiem; bet tagad skaidri ir paradīts Viņa svētiem; Tiem Dievs ir gribējis darīt zināmu, kāda šim noslēpumam bagāta godība starp tautām; tas ir Kristus jūsos, godības cerība; to mēs pasludinām, paskubinādami ikvienu cilvēku un mācīdami ikvienu cilvēku visā gudrībā, lai mēs ikvienu cilvēku varam nostādīt pilnīgu Kristū Jēzū; par to es arī darbojos, cīnīdamies Viņa varā, kas manī stipri strādā ar spēku.” (Kol.1:25-29)
Dieva kalpiem, lai tie varētu patiesību sekmīgi pasniegt citiem, vispirms tā jāuzņem savā sirdī. Tiem jākļūst svētotiem caur patiesību, ko tie sludina, vai arī viņi būs tikai piedauzīšanās akmens grēciniekiem. Kurus Dievs ir aicinājis kalpot svētās lietās, tie ir arī aicināti būt šķīsti sirdīs un svēti dzīvē.” Šķīstieties jūs, kas Kunga rīkus nesat.” Ja Dievs izsaka “vai” pār tiem, kas ir aicināti sludināt patiesību un atsakās Viņam paklausīt, tad vēl smagāks “vai” gulstas uz tiem, kas uzņēmās šo svēto darbu bez tīrām rokām un skaidras sirds. Kā “vai” ir izteikts, kas sludina patiesību, nesvētījušies sirdī un dzīvē, tāpat “vai” ir izteikts pār tiem, kas šai amatā pieņem un patur nesvētījušos cilvēkus, kas nespēj izpildīt amata pienākumus. Ja Dieva gars nav svētojis un darījis šķīstas rokas un sirdis cilvēkiem, kuri kalpo svētās lietās, tad tie runās saskaņā ar saviem nepilnīgajiem un trūcīgajiem piedzīvojumiem, un viņu padoms nomaldinās no Dieva tos, kas raugās uz viņiem un uzticas viņu spriedumam un piedzīvojumiem. Kaut Dievs palīdzētu sludinātājiem ņemt vērā Pāvila paskubinājumu Korintiešiem: “Pārbaudieties paši, vai esat ticībā, pārmeklējieties paši! Jeb vai jūs neatzīstieties, ka Jēzus Kristus iekš jums ir, ja tikai neesat nederīgi?” (2.Kor.13:5) Tev, mans brāli, darāms darbs, [553] lai tu iegūtu mūžīgo dzīvību. Kaut Dievs tev palīdzētu šo darbu veikt pamatīgi, lai tu varētu būt pilnīgs un nevainojams, kam nekā netrūkst.”
Čikago, Ilinoisa, Massasio nams, 1870. gada 6. jūlijs
