No visiem, kas sevi sauc par Viņa izredzētajiem ļaudīm, kaut arī tie nav patiesības sludinātāji, Dievs prasa rūpēties par tīrības un skaidrības saglabāšanu sevī, kā arī par tīrību un kārtību savās mājās un uz sava zemes gabala. Mēs esam priekšzīme pasaulei, dzīvas vēstules, kas zināmas [615] un lasāmas visiem cilvēkiem. Dievs prasa, lai visi, kas sevi sauc par dievbijīgiem, un sevišķi tie, kas citiem māca patiesību, atturas no visa, kas liekas ļauns.
Ņemot vērā gaismu, ko es esmu saņēmusi, jāsaka, ka sludināšanas darbs ir svēts un ļoti augsts amats un ka tiem, kas ir šajā amatā, vajadzētu savā sirdī uzņemt Kristu un nopietni censties ar savu rīcību, apģērbu un pat runāšanas veidu To cienīgi pārstāvēt ļaužu priekšā. Viņiem jārunā godbijīgi. Daži iznīcina svinīgo iespaidu, ko atstājuši uz ļaudīm, ar savas balss pacelšanu līdz labi augstam tonim, patiesību izaurodami un spalgi izkliegdami. Tādā veidā pasniegtā patiesība daudz zaudē no sava jaukuma, sava spēka un svinīguma. Bet, ja balss tonis ir pareizs, ja tā skan svinīgi un pat aizkustinoši, tad iespaids būs daudz labāks. Tādā tonī Kristus mācīja Savus mācekļus. Viņš tos iespaidoja ar valodas svinīgumu; Viņš runāja aizkustinoši. Bet skaļā aurošana, ko tā dod? — Tā ļaudīm nesniedz augstākus uzskatus par patiesību un nevar atstāt dziļāku iespaidu. Tā klausītājos izraisa vienīgi nepatīkamu sajūtu un nogurdina runātāja balss orgānus. Balss tonim ir liela nozīme klausītāju sirds aizsniegšanā.
Daudzi, kas varētu būt derīgi ļaudis, ar savu runas veidu izšķiež dzīvības spēkus un bojā plaušas un savus balss orgānus. Daži sludinātāji pieraduši steigā nobērt to, kas viņiem sakāms, it kā viņiem vajadzētu atsacīt uzdoto mācību vielu, un viņi steidzas to izdarīt, cik ātri vien iespējams. Tas nav vislabākais runāšanas veids. Pareizi pūloties, ikkatrs sludinātājs var iemācīties runāt skaidri un iespaidīgi, neizgrūžot steigā daudz vārdus kopā, neņemot laiku pat atpūtai. Tam vajadzētu runāt mierīgi, lai izteiktās domas iespiestos [616] ļaudīm atmiņā, pirms tiek pāriets uz citu domu. Bet, ja jautājumi tiek apskatīti pārāk ātri, tad ļaudis nevar paturēt prātā atsevišķus punktus, un viņiem nepietiek laika kopējā iespaida uzņemšanai, kura iedarbība viņiem būtu ļoti nozīmīga; tad arī nav laika, kad patiesība tos varētu iespaidot, ko pretējā gadījumā tā izdarītu.
Runāšana ar gaisa rīkli, ļaujot vārdiem izplūst no balss orgānu pašas augšējās daļas, visu laiku to kairinot, nav vislabākais ceļš veselības saglabāšanai, vai šo orgānu spēju palielināšanai. Vajadzētu sekot, lai būtu pilna ieelpa un ļaut, lai darbu veic vēdera muskuļi. Lai plaušas izpilda tikai kanāla lomu, bet nelieciet tām darīt šo darbu. Ja ļausiet vārdiem nākt no dziļuma, izlietojot vēdera muskuļus, tad jūs varēsiet runāt uz tūkstošiem tikpat viegli kā uz desmitiem.
Daži mūsu sludinātāji paši sevi nokauj ar garām, nogurdinošām lūgšanām un skaļu runāšanu, kad zemāks tonis atstātu labāku iespaidu un pasargātu viņu spēkus. Bet, ja jūs rīkosieties neņemot vērā dzīvības un veselības likumus un vadīsieties no acumirklīgiem impulsiem, tad nevainojiet Dievu, ja jūs sabruksiet. Daudzi no jums, pirms sāk runāt, laiku un spēku izšķiež gariem ievadiem un atvainojumiem. Jums nevajadzētu atvainoties un taisnoties, kāpēc jūs gribat runāt uz ļaudīm, bet gan sākat savu darbu tā, it kā Dievs jums būtu kaut ko uzticējis, kas jums jāsaka. Daži atvainošanās un taisnošanās vārdiem izlieto gandrīz pusstundu; tā tiek izšķiests laiks, un, kad tie nonāk pie apskatāmās vielas un cenšas izcelt patiesības punktus, ļaudis jau ir noguruši un nevar ieraudzīt patiesības spēku, ne arī tikt no tās iespaidoti. Tagadējās patiesības svarīgos punktus, lai ļaudis tos varētu saprast, jums vajadzētu parādīt tik skaidri kā kilometru stabus. Tad viņi izpratīs jūsu pierādījumu pamatojumus un nostāju, kuru jūs gribat atbalstīt.
[617] Otra šķira darbinieku ir tādi, kas ļaudis uzrunā žēlabainā balsī. Dieva Gars nav skāris viņu cietās sirdis un tie domā, ka uz ļaudīm jāatstāj iespaids ar ārēju pazemību. Tāda rīcība nepaaugstina evaņģēlija sludināšanas darbu, bet gan pazemo to. Sludinātājiem patiesību vajadzētu pasniegt patiesības pašas aizkustinošajā skaistumā. Viņiem vajadzētu to runāt tā, lai pareizi pārstāvētu Kristu un saglabātu Viņa kalpiem atbilstošu cieņu.
Garās lūgšanas, ko pienes daži sludinātāji, ir liela kļūda. Ilgi lūgt, kā daži to dara, pavisam nav vietā.. Viņi bojā rīkli un balss orgānus un tad saka, ka tie sabrukuši grūta darba dēļ. Viņi kaitē sev, kad tas no viņiem nemaz netiek prasīts. Daudzi jūt, ka lūgšana viņu balss orgāniem kaitē vairāk nekā runāšana. Tās ir sekas nelabvēlīgajam ķermeņa stāvoklim un galvas turēšanas veidam. Stāvēt un runāt viņi var bez kādām grūtībām. Stāvoklim lūgšanā vajadzētu būt pilnīgi dabīgam. Ilga lūgšana nogurdina un nesaskan ar Kristus evaņģēliju. Puse vai pat ceturtā daļa no stundas ir daudz par ilgu. Nedaudzas minūtes ir pietiekoši garš laiks, lai pienestu savu lietu Dievam un izteiktu Viņam to, ko vēlamies; un jūs varat aicināt ļaudis lūgt līdzi, tos nenogurdinot un nesamazinot viņu interesi uz dievbijību un lūgšanām. Viņi var tikt atspirdzināti un stiprināti, bet ne nogurdināti.
Daudzi savos reliģiskajos piedzīvojumos ir pielaiduši kļūdu — gari lūdzot un gari sludinot, runājot augstā tonī, piespiestā balsī, nedabīgā sasprindzinājumā un nedabīgā tonī. Tāds sludinātājs nevajadzīgi nogurdina sevi un nomoka klausītājus ar savu grūto, kaut arī neko nedodošo darbu. Sludinātājiem vajadzētu runāt tā, lai aizsniegtu un iespaidotu ļaudis. Kristus mācības bija iespaidīgas un svinīgas; Viņa balss bija melodiska. Un vai mums līdzīgi Kristum [618] nevajadzētu domāt, kā savu balsi darīt melodisku? Viņam bija varens iespaids, jo Viņš bija Dieva Dēls. Mēs, salīdzinot ar Viņu, atrodamies tik zemu un mūsu trūkumi ir tik lieli, ka, darot visu labāko, ko spējam, mūsu darbs būs pavisam nožēlojams. Mūsu iespaids nevar būt tāds, kāds bija Viņam; bet kāpēc lai mēs sevi neveidojam un nekļūstam dotajai Priekšzīmei tik līdzīgi, cik tas mums ir iespējams, lai uz ļaudīm atstātu iespējami vislabāko iespaidu? Mūsu vārdiem, mūsu rīcībai, mūsu izturēšanās veidam — visam vajadzētu sludināt. Uz ļaudīm vajadzētu runāt ne tikai mūsu vārdiem, bet visam, kas saistīts ar mums, vajadzētu būt priekš viņiem svētrunai, lai tiem paliktu pareizs iespaids, un lai dzirdēto patiesību viņi varētu aiznest līdzi uz mājām. Tā mūsu ticība sabiedrības priekšā atklāsies labākā gaismā.
Es nekad neesmu tik dziļi kā šodien izpratusi mūsu darba augsto raksturu, tā svētumu un cik ļoti svarīgi, lai mēs būtu tam derīgi. Es redzu trūkumus pati sevī. Man no jauna tam jāsagatavojas, jāsaņem svēts svaidījums, vai arī es nedrīkstu uz priekšu citus mācīt. Man jāzina, ka es staigāju ar Dievu. Man jāzina, ka es izprotu dievbijības noslēpumu. Man jāzina, ka Dieva žēlojošā laipnība ir manā sirdī, ka mana dzīve rit saskaņā ar Viņa prātu, ka es eju Viņa pēdās! Tad mani vārdi būs patiesi un mana rīcība taisna.
Vēl ir viens punkts, kuru es gandrīz aizmirsu. Tas attiecas uz iespaidu, kādu sludinātājam vajadzētu atstāt savā kalpošanas darbā. Viņa darbs nav tikai stāvēšana uz paaugstinājuma. Tas tur tikai sākas. Viņam jāapmeklē dažādas ģimenes un tur jāieved Kristus, jāienes tur savas svētrunas, tās jāieauž savā dzīvē un vārdos.. Apmeklējot kādu ģimeni, viņam vajadzētu interesēties par tās apstākļiem. Vai viņš ir ganāmpulka gans? Viss gana darbs nav padarāms uz paaugstinājuma. Viņam vajadzētu runāt ar visiem ganāmpulka locekļiem; ar vecākiem, lai izprastu viņu nostāju; ar bērniem, lai mācītos arī tos saprast. Sludinātājam vajadzētu barot ganāmpulku, kuru Dievs nodevis viņa uzraudzībā. Būtu patīkami ieiet mājā [619] un nodoties studijām; bet, ja jūs tā rīkosities, nedarot darbu, kuru Dievs jums ir uzticējis, tad jūs rīkosities nepareizi. Nekad neieejiet kādā ģimenē, nesaaicinot tos kopā un to neatstājiet, pirms neesat zemojušies kopējā lūgšanā. Apjautājieties par viņu dvēseles labklājību. Ko dara prasmīgs ārsts? Viņš izjautā lietas vissīkākos apstākļus un tad cenšas atrast pareizo dziedināšanas veidu. Tieši tā dvēseles ārstam vajadzētu noskaidrot dvēseles garīgās slimības, ar ko slimo viņa ganāmpulka locekļi, un tad sākt strādāt, lietojot pareizus ārstēšanās līdzekļus un izlūdzoties Lielā Ārsta palīdzību. Sniedziet viņiem vajadzīgo palīdzību. Tādi sludinātāji saņems visu Kristus kalpiem pienākošos cieņu un godu. Un, darbojoties priekš citiem, arī viņu pašu dvēseles tiks uzturētas dzīvas. Viņiem jāsaņem spēks no Dieva, lai varētu sniegt spēku tiem, kuriem kalpo.
Lai Kungs mums palīdz meklēt Viņu no visas sirds. Es gribu būt droša, ka pati ik dienas uzkrāju gaismas starus no godības, kas izplūst no Dieva troņa un atspīd no Jēzus Kristus vaiga, lai tad tos kaisītu uz ceļa ap sevi. Es visa gribu būt gaisma iekš Kunga.
