Dievs mīl māsu Pierci. Savu pienākumu pildīšanā viņa ir kautrīga, nedroša un tomēr apzinīga; un, Jēzum atnākot, viņa saņems algu, ja paliks uzticīga līdz galam. Viņa savas labās īpašības neizrādīja, viņa ir bijusi atturīga, viena no klusākajām; tomēr viņas dzīve ir bijusi lietderīga; ar savu iespaidu viņa daudziem ir bijusi par svētību. Māsa Pierce sevi nevērtē augstu un neuzticas sev. Viņa no daudz kā baidās un, tomēr nav pieskaitāma bailīgajiem un neticīgajiem, kuriem nebūs vietas Dieva valstībā. Tie, kas paliks pilsētas ārpusē, atrodas starp vispaļāvīgākajiem, lielīgākajiem un šķietami dedzīgākajiem, kas mīl ar vārdiem, bet ne darbos un patiesībā. Viņu sirdis nav taisnas un godīgas Dieva priekšā. Viņi Dievu nebīstas. Bailīgie un neticīgie, kas tiks sodīti ar otro nāvi, ir ļaudis, kas šai pasaulē kaunas no Kristus. Viņi baidās darīt taisnību un sekot Kristum, lai nerastos naudas zaudējumi. Viņi nepilda savu pienākumu, jo grib izvairīties no pārmetumiem, negoda un grūtībām un izbēgt no briesmām. Kas neuzdrošinās darīt taisnību tāpēc, ka tāda rīcība var izsaukt pārbaudošas grūtības, vajāšanas, zaudējumus un ciešanas, tie ir gļēvuļi un līdz ar elku pielūdzējiem, meļiem un visiem citiem grēciniekiem nobriest priekš otrās nāves.
[631] Kristus Kalna svētrunā paziņo, kuri ir patiesi svētīgi: “Svētīgi tie, kas garā nabagi (kas nevērtē sevi augstu, bet kas ir atklāti, taisni un pazemīgi, kas nav par lepniem uzklausīt pamācības, nav uzpūtīgi un nekāro pēc šīs pasaules goda); jo tie taps iepriecināti. Svētīgi lēnprātīgie (kas ir laipni, piedodoši, kas lamāti neatlamā, kas ir vērīgi un paši neturas augstu); jo tie zemi iemantos” (Mat.5:3-5). Kam būs šeit minētās īpašības, tos Dievs svētīs ne tikai šajā dzīvē, bet arī vaiņagos ar godu, slavu un nemirstību Savā valstībā.
