Dieva lieta nav tev tuva, un priekšzīme, kādu tu esi rādījis Dieva ļaudīm, nav atdarināšanas cienīga. Minesotā ir vajadzīgi strādnieki un ne tikai sludinātāji, vajadzīgi tādi, kas iet no vienas vietas uz otru, ja tas ir vajadzīgs. Dieva lietai ir vajadzīgi ļaudis, kas vienmēr gatavi pildīt pienākumu, kurus savtīgas, pasaulīgas intereses nekavē darīt Dieva darbu vai pildīt pienākumu. Minesota ir plašs darba lauks, un tur daudz ir pieejami patiesības iespaidam. Ja draudzes būtu sagatavotas darbam un pilnīgi disciplinētas, tad tās atstarotu gaismu, [625] kuras iespaids būtu jūtams visā štatā. Minesotā tev bija iespējams padarīt desmit reizes vairāk par to, ko esi darījis. Bet pasaule ir nostājusies starp tevi un Dieva darbu un saskaldījusi tavas intereses. Tavā sirdī ir ienākušas savtīgas intereses, un patiesības spēks to ir atstājis. Tevī jānotiek lielai pārmaiņai, lai tu varētu pareizi strādāt. Tu pavisam maz esi padarījis patiesu un nopietnu darbu. Tomēr tu ļoti rūpējies par visu iespējamo līdzekļu saņemšanu, it kā tie tev taisnīgi pienāktos. Tu esi rīkojies negodīgi; tu rūpējies par savām personīgajām interesēm un centies iegūt labumu uz citu cilvēku rēķina. Kādu laiku jau tu esi gājis šai virzienā; un, ja tu netiksi apstādināts, tad tavs iespaids būs zudis uz visiem laikiem. Tā rīkojās Mosars Hulls. Viņa sarunās valdīja alkatība, un viņš sev savāca tik daudz naudas, cik vien bija iespējams. Viņš patiesību nebija tik stipri satvēris, lai tā spētu pārvarēt visu alkatību un savtīgumu.
Kad B. F. Snooks pieņēma patiesību, viņš bija ļoti trūcīgs. Augstsirdīgi ļaudis atrāva ērtības, pat dažas dzīvei nepieciešamās lietas, lai palīdzētu šim sludinātājam, kuru viņi uzskatīja par uzticīgu Kristus kalpu. Visu to viņi darīja, vadoties no skaidras ticības, un palīdzēja viņam tā, kā tie būtu palīdzējuši savam Pestītājam. Tomēr tas viņu noveda pie bojā ejas. Viņa sirds nebija pareiza Dieva priekšā; viņš nebalstījās uz pamatlikumiem. Viņš nebija patiesi atgriezts cilvēks. Jo vairāk viņš saņēma, jo vairāk līdzekļu viņš vēlējās iegūt. No brāļiem viņš ņēma visu, ko vien varēja, līdz, pateicoties to devībai, viņš ieguva dārgu namu; tad viņš atkrita un kļuva par visrūgtāko ienaidnieku tieši tiem cilvēkiem, kuri bija viņam visvairāk devuši. Šim cilvēkam būs jāatbild par līdzekļiem, ko viņš ir ņēmis no godīgiem, patiesiem ticīgiem ļaudīm. Viņš neaplaupīja cilvēkus, bet gan Dieva mantu namu. Mēs viņam nevēlam ļaunu, “jo Dievs ikkatru darbu vedīs tiesā līdz ar visu, kas apslēpts, vai tas labs vai ļauns”(Sal.māc.12:14). [626] Viņš ir staigājis pēc savas sirds un prāta un pēc savu acu kārības; tomēr par visu to viņam tiesas dienā būs jāatbild. Tad gaismā tiks vestas visas apslēptās tumšās lietas un tiks atklāti visapslēptākie sirds nodomi.
Brāli B, tu neesi tāds kā šie cilvēki. Mēs negribam tevi pielīdzināt viņiem; mēs tikai gribam teikt: sargies mīt viņu pēdās un saistīt savu dzīvi ar mantkārību. Šī sludinātāju vēlēšanās iegūt līdzekļus savtīgiem nolūkiem ir slazda valgs, un visi, kas to piekops, piedzīvos krišanu. Pievēršot skatu savam “es” , arvien vairāk samazināsies viņu interese par Dieva lietas labklājību, gan viņu mīlestība uz dvēselēm. Mīlestību uz patiesību un interesi par to viņi nepazaudē uzreiz. Viņu novirzīšanās no taisnības notiek tik pakāpeniski un nemanāmi, ka bieži ir grūti pateikt, kad šī izmaiņa sākusies.
Es domāju, ka tava rīcība ir ļoti bīstama. Tu nevēlējies ņemt vērā gaismu, kuru Dievs tev deva, cenšoties tevi pamodināt, lai tu pildītu kā tēva, tā nama priestera pienākumus, un caur to glābtu savu ģimeni. Tu neatteicies no dotās gaismas un nesacēlies pret to; tomēr savā dzīvē tu to neņēmi vērā, tāpēc, ka to darīt tev nebija ērti un patīkami. Tāpēc tu biji līdzīgs Merosam. Tu nenāci palīgā Kungam, kaut arī šī lieta bija ļoti svarīga, jo tā skāra tavu bērnu mūžīgās intereses. Tu nepildīji savu pienākumu. Šajā ziņā tu biji kūtrs kalps. Tu pavisam maz saproti, kā Dievs raugās uz vecāku nevēlēšanos audzināt un pārmācīt savus bērnus. Ja tu šeit būtu reformējies, tad tu izjustu nepieciešamību tādu pašu darbu veikt draudzē, lai tur valdītu disciplīna un kārtība. Tava vaļība ģimenes lietās atklājas arī tavā darbā draudzē. Tu nevari stiprināt draudzi, kamēr pats netiec pārveidots.
[627] Nepaklausība gaismai, ko Dievs tev deva, zināmā mērā tevi saistīja un pakļāva sātana viltībām; tādā veidā viņam palika atvērtas durvis, lai tev piekļūtu arī no citas puses un tevi darītu par vāju vīru. Viņš redz, ka tam ir izdevies padarīt tevi aklu pret ģimenes lietām un interesēm; to viņš ir panācis, tevi skubinot neņemt vērā Kunga doto gaismu. Un tad sātans tev ir uzmācies no citas puses. Viņš atmodināja tavu mīlestību uz tirdzniecību un peļņu; tā tavas intereses daļēji tika atrautas no Dieva darba un Viņa lietas. Mīlestība uz Dievu un patiesību pakāpeniski kļuva maznozīmīgāka. Dvēseles, par kurām mira Kristus, tev ir mazvērtīgākas par tavām laicīgajām interesēm. Ja tu turpināsi iet šo ceļu, drīz tu kļūsi greizsirdīgs, viegli aizvainojams un skaudīgs, līdz beidzot aiziesi no patiesības, kā citi ir aizgājuši.
Tu ļoti rūpējies, lai varētu strādāt savas dzīves vietas tuvumā, cerēdams, ka būs iespējams kaut ko teikt vai darīt bērnu pamodināšanai. Tu neesi pildījis savu pienākumu. Ja tu sāksi darīt ilgi novārtā atstāto darbu, ko Kungs tev uzdevis; ja tu Kristus garā stingri apņemsies savest kārtībā savu māju, tad tu vari cerēt, ka Dievs atbalstīs tavas pūles un iespaidos tavu ģimenes locekļu sirdis. Atvainojot savu palikšanu mājā ar pienākumu pret bērniem, tu tomēr nedarīji šo darbu, ar ko tu attaisnoji savu uzturēšanos mājās. Tu neaudzināji un nepārmācīji savus bērnus. Tavai sievai šajā ziņā ir trūkumi, tāpēc vēl vairāk nepieciešams, lai tu būtu savā vietā un pildītu savu pienākumu. Viņas mīlestības raksturs ir tāds, ka tā liek bērnus lutināt, ļaujot tiem rīkoties pašiem pēc savas patikas un pašiem izvēlēties sev sabiedrību, kas tos vedīs pretī bojā ejai. Ja tu bērniem atļauj rīkoties, kas viņiem pašiem patīk, tad tava atrašanās mājās ģimenei kaitē vairāk nekā tava prombūtne; un vēl sliktāku iespaidu tu atstāj uz patiesības lietu.
[628] Dievam vajadzīgi dedzīgi, pašaizliedzīgi un nesavtīgi strādnieki, kas gādātu par visām darba nozarēm, piem. cilvēkiem, kas vāc parakstus mūsu periodiskajiem izdevumiem, jāmāca precizitāte pienācīgo iemaksu izdarīšanā un brāļi jāpaskubina uz sistemātisku darbu. Kristus dzīvi raksturoja sistemātiska uzupurēšanās, sevis aizliegšana, smags darbs un nesavtīga labdarība; Viņš ir mūsu priekšzīme visās lietās. Patiesa sludinātāja darbs un raksturs saskanēs ar Kristus dzīvē parādīto priekšzīmi. Viņš atteicās no slavas, no pavēlnieka stāvokļa, no goda un bagātībām un pazemojās līdz mūsu stāvoklim, pakļaujot Sevi mūs apņemošai nabadzībai. Mēs nevaram kļūt līdzīgi šai priekšzīmei, bet mums vajadzētu to atdarināt. Mīlestībai uz dvēselēm, kuru dēļ Kristus pienesa šo lielo upuri, vajadzētu Viņa kalpus ierosināt darbam, sevis aizliegšanai un neatslābstošai piepūlei, lai tie varētu būt Kristus līdzstrādnieki dvēseļu glābšanā. Tad Dieva kalpu darbs nesīs augļus, jo tad tie patiesi būs Viņa darba rīki. Viņa Gara brīnišķajā svaidījumā sludinātājos atklāsies Dieva spēks. Dievs vēlas, lai tu atmostos un lai tu būtu stiprs pārvarēt šķēršļus; nekļūsti ātri mazdūšīgs. Ja vajadzīgs, strādā līdzīgi apustulim Pāvilam, nevairoties no noguruma un ciešanām, būdams daudz nomodā un aizmirsdams savas vājības, no sirds rūpējoties par ļaudīm, kuru dēļ mira Kristus.
Daži mūsu sludinātāji brāļu augstsirdīgo devību izmanto personīgiem nolūkiem; ar tādu rīcību viņi pakāpeniski zaudē savu iespaidu; viņu priekšzīme šajās lietās iznīcina brāļu uzticību. Viņi tik cieši aizver durvis, ka pat tie, kuriem tiešām vajadzīga palīdzība un kas ir tās cienīgi, nevar vairs to saņemt. Viņi noslēdz arī tās durvis, no kurām varētu gaidīt atbalstu visai Dieva lietai. Daudzi cilvēki kļūst mazdūšīgi, redzot, ka viņiem kalpojošie sludinātāji parāda tik mazu interesi par Dieva lietas tālāku attīstību. Viņi neredz nekādu nodošanos darbam. Ļaudis tiek atstāti novārtā, [629] un visa lieta nīkuļo, jo nav pareizi virzīts un prasmīgi veikts darbs, kādu viņiem ir tiesības sagaidīt no saviem sludinātājiem.
Pievīlušies cerībās, daži brāļi padodas nepacietībai un izmisumam, jo savos skolotājos viņi redz savtību un mantkārību. Ļaudis attīstībā ir pārāki par daudziem saviem sludinātājiem. Ja sludinātāji parādīs pašuzupurēšanās garu un mīlestību uz dvēselēm, tad līdzekļi darbam netiks atrauti. Lai sludinātāji paceļas līdz Kristus pārstāvju augstajam standartam, un mēs redzēsim, ka Dieva godība pavadīs patiesības pasniegšanu, un ļaudis būs spiesti atzīt tās skaidrību un spēku. Dieva lieta jāliek pirmā vietā.
Mans brāli, tu vari darīt labu darbu. Tu izproti patiesību un varētu būt tagadējās patiesības lietai par lielu svētību, ja tu nodotos un svētītos darbam un tam blakus neauklētu nekādas savtīgas intereses. Dievs tev ir uzticējis svētu mantu, dārgas spējas; un, ja tu būsi uzticīgs, pareizi izlietodams savas spējas, tad tev nebūs jāpaliek kaunā, kad nāks Kungs un atprasīs gan uzticēto kapitālu, gan nopelnītos augļus. Nav droši necienīt vai kaut kādā veidā neievērot gaismu, kādu Kungam ir paticis dot. Tev kaut kas jādara, lai nostātos vietā, kur Dievs īpašā kārtā varētu strādāt priekš tevis.
Dieva lietas attīstībai Minesotā vairāk ir devušas brāļa Pierca pūles nekā tavējās. Viņš ir cilvēks ar jūtīgu sirdsapziņu. Viņš bīstas Dievu. Viņu stipri nospieduši trūkumi un tāpēc viņš ir šaubījies vai dara savu pienākumu, un ir baidījies, ka Dievs viņa pūles var neatzīt par labām. Dievs mīl brāli Pierce. Viņš sevi vērtē zemu un tāpēc baidās, šaubās un neuzdrošinās strādāt; jo viņš pastāvīgi domā, ka nav cienīgs un spējīgs palīdzēt citiem. Ja viņš pārvarētu kautrību un vairāk paļautos uz Dievu, [630] ka Tas būs ar viņu un viņu stiprinās, tad viņš justos daudz laimīgāks un būtu citiem par lielāku svētību. Brālis Pierce savā dzīvē nav izpratis cilvēkus. Viņš ticēja, ka citi ir tikpat godīgi kā viņš; dažos gadījumos viņš ir pievīlies. Viņam nav tādas asas uztveres, kāda ir citiem. Arī tu savā dzīvē esi kļūdījies cilvēku raksturu izpratnē. Tu esi runājis par mieru ar tiem, kurus Dievs ir parādījis kā ļaunus cilvēkus. Savā vecumā un vājumā brālis Pierce var tikt piekrāpts; tomēr viņa darba dēļ visiem to vajadzētu augstu vērtēt. Viņš ir savu brāļu mīlestība un maigās līdzjūtības cienīgs; jo viņš ir apzinīgs vīrs, kas bīstas Dievu.
