Neuzticīgajiem bērniem viņi ieliek rokās tieši tās lietas, kas viņiem būs par slazda valgu un šķērsli ceļā, kas ved uz padošanos Dievam. Pasniedzot lielas dāvanas neticīgiem bērniem, viņi ir ļoti skopi pret tiem bērniem, kuriem ir tā pati ticība, kas viņiem pašiem. Tieši šai lietai vajadzētu satraukt šos līdzekļiem bagātos ļaudis, kas ir rīkojušies šādā veidā. Viņiem vajadzētu redzēt, ka bagātības pieviļošā vara ir samaitājusi viņu spriedumu. Ja viņi varētu ieraudzīt iespaidu, kas ietekmē viņu prātu, tad tie saprastu, ka sātans šīs lietas ļoti lielā mērā saskaņo ar saviem nodomiem un plāniem. Prātu pārvalda nevis Dievs, kas spriedumu svētotu, [659] bet gan pretējā vara. Tos, kas gājuši viņiem blakus vienā ticībā, tie reizēm pat neievēro, un visās attiecībās ar tiem ir ļoti skopi un prasoši; bet tajā pašā laikā viņiem ir atvērta roka pret neticīgajiem, pasauli mīlošajiem bērniem, par kuriem viņi zina, ka tie viņu rokās ieliktos līdzekļus neizlietos Dieva darba atbalstīšanai. Kungs prasa, lai ļaudis, kuriem Viņš ir aizdevis līdzekļu podus, tos izlietotu pareizi, priekšplānā izvirzot Viņa darba labklājību. Visam citam jābūt pakļautam šim apsvērumam.
Līdzekļu podi, lai to būtu pieci, divi vai viens, lietojot ir jāpavairo. Kam pieder lielas naudas summas, tie ir atbildīgi par lielāku uzticēto podu skaitu. Tomēr arī nesalīdzināmi trūcīgākie ļaudis nav atbrīvoti no atbildības. Kam ir nedaudz šīs pasaules vērtību, tie ir attēloti ar cilvēkiem, kuriem ir dots viens pods. Bet arī viņiem draud tieši tādas pat briesmas par daudz iemīlēt šo mazumu, savtīgi atturot to no Dieva lietas. Viņi neapzinās tiem draudošās briesmas. Dieva Vārdā atrodamos satraucošos pārmetumus šīs pasaules mīļotājiem viņi attiecina tikai uz bagātniekiem, kaut gan viņu pašu stāvoklis var būt pat bīstamāks nekā bagātākajiem cilvēkiem. Vai nu viņiem ir daudz vai maz, no visiem tiek prasīts dot savus podus mijējiem, lai, Kungam atnākot, Viņš varētu saņemt Tam piederošos īpašumu ar augļiem. Bez tam no viņiem prasa, lai tie pastāvīgi svētītos Dievam un nesavtīgi interesētos par Viņa lietu un darbu. Dzenoties vispirms pēc Dieva valstības un Viņa taisnības, tiem jātic Viņa apsolījumam, ka visas lietas tiks pieliktas. Salīdzinot ar visiem citiem apsvērumiem, pirmā vietā jāstāda citu cilvēku glābšanas darbs; tomēr parasti tā tas nenotiek. Ja kaut kur kaut kas paliek nedarīts, tad tā ir Dieva lieta, kurai jācieš. Ne tāpēc Dievs cilvēkiem ir aizdevis podus, lai atbalstītu viņu lepošanās kāri, vai izsauktu citos skaudību, bet gan lai tos izlietotu Viņam par godu. Viņš šos ļaudis ir darījis par Saviem pārstāvjiem, lai tie dotu līdzekļus [660] cilvēku glābšanas darba izvēršanai plašumā. Kristus ar Savu dzīvi tiem ir atstājis priekšzīmi. Viņš atstāja visas Debesu bagātības un krāšņumu un mūsu dēļ kļuva nabags, lai mēs caur Viņa nabadzību kļūtu bagāti. Dieva plānā nav paredzēts likt naudai līt no Debesīm Viņa darba vajadzībām. Viņš ir uzticējis cilvēkiem vai pie tiem noguldījis pietiekoši daudz līdzekļu, lai nevienā Viņa darba nozarē nebūtu jūtams trūkums. Viņš pārbauda ļaudis, kuri sakās Viņu mīlam, ieliekot to rokās līdzekļus, un tad vēro, vai viņi dāvanu neiemīl vairāk par Devēju. Savā laikā Dievs atklās sirds patiesās izjūtas.
Dieva darba attīstībai ir nepieciešami līdzekļi. Dievs ir rūpējies par šo vajadzību, liekot Savu pārstāvju rokās līdzekļu pārpilnību, lai tos izlietotu ikkatrā darba nozarojumā, kur dvēseļu glābšana tos prasa. Ikviena izglābta dvēsele ir nopelnīts pods. Patiesi atgriezts cilvēks, kas iepazinies ar patiesību, savukārt izlietos Dieva dotos iespaida un līdzekļu podus, lai strādātu savu līdzcilvēku glābšanai. Viņš dedzīgi iesaistīsies lielajā tumsā un maldos dzīvojošo cilvēku apgaismošanas darbā. Dvēseļu glābšanas darbā viņš tiks izlietots kā darba rīks. Tādā veidā iespaida un līdzekļu podi nepārtraukti tiek mainīti un pastāvīgi aug. Kungam atnākot, uzticīgais kalps ir gatavs Viņam atdot kā kapitālu, tā arī peļņu. Par viņa podu pavairošanos liecina augļi, ko viņš ir ieguvis, lai tos atdotu atpakaļ Kungam. tad uzticīgais kalps savu darbu būs padarījis, un Kungs, kuram priekš katra ir alga, atdos uzticīgajam kalpam kā pamatkapitālu, tā arī augļus.
Savā Vārdā Kungs ir skaidri atklājis Savu prātu, kas jādara tiem, kuri ir bagāti. Bet tā kā Viņa skaidrās pavēles nav ņemtas vērā, tad Viņš žēlastībā caur Liecībām rāda tiem draudošās briesmas. Viņš nedod kādu jaunu gaismu, bet [661] ļaužu uzmanību pievērš tai gaismai, kas jau ir atklāta Viņa Vārdā. Ja ļaudis, kas sakās mīlam patiesību, turēsies pie savām bagātībām, atsakoties paklausīt Dieva Vārdam, nemeklēs izdevību darīt labu ar līdzekļiem, kurus Viņš tiem ir uzticējis, tad Viņš liks Sevi manīt un to līdzekļus izputinās. Viņš tiem tuvosies ar sodību, Viņš dažādos veidos izputinās viņu elkus. Daudzi zaudējumi sekos viens otram. Savtīgā dvēsele paliks bez svētībām, bet devīgo dvēsele “paēdinās...arī tukšās vietās”(Jes.58:11). Kas godās Dievu, to Viņš godās.
Kungs ar Izraēlu slēdza derību, ka, ja tie klausīs Viņa pavēlēm, tad Viņš tiem dos lietu savā laikā, zeme nesīs savu ražu un lauka koki nesīs savus augļus. Viņš apsolīja, ka kulšana turpināsies līdz vīnogu lasīšanai un vīnogu lasīšana — līdz sējas laikam, un ka maizes viņiem būs papilnam, un ka tie droši dzīvos savā zemē. Viņu ienaidniekiem Kungs liks iet bojā. Viņam neriebs Viņa ļaudis, bet Viņš staigās ar tiem un būs viņu Dievs, un tie būs Viņa ļaudis. Bet, ja tie neņems vērā Viņa prasības, tad Viņa izturēšanās pret tiem būs pilnīgi pretēja. Svētību vietā pār tiem nāks Viņa lāsts. Viņš salauzīs Savu ļaužu stipruma lepnumu un debesis pār tiem darīs kā tēraudu un zemi kā varu. “Jūs savu spēku velti tērēsiet, un jūsu zeme nedos savu ražu, nedz jūsu zemes koki savus augļus. Un, ja jūs Man pretī turēsities, tad Es jums arī pretī turēšos”(3.Moz.26-24).
Kas savtīgi aiztur savus līdzekļus, tiem nevajadzētu brīnīties, ja Dieva roka tos izputina. Kas netiek atdots Dieva darba un Viņa lietas uz priekšu virzīšanai, bet tiek atrauts, tas varbūt tiks uzticēts pārgalvīgam dēlam, kas šos līdzekļus tad var izšķiest. Labs zirgs, ar ko lepojas iedomīgā sirds, varbūt tiks atrasts stallī nobeidzies. Laiku pa laikam var nobeigties kāda govs. Var iet bojā augļu vai labības raža. Dievs var izputināt Saviem namturiem aizdotos līdzekļus, ja tie atteiksies tos izlietot Viņam par godu. Pār dažiem, kā es redzēju, var nenākt neviens no šiem [662] zaudējumiem, lai atgādinātu nepildītos pienākumus, tomēr viņu stāvoklis var būt vēl bezcerīgāks.
Jēzus brīdināja ļaudis: “Pieraugiet un sargājieties no mantas kārības! Jo neviens nedzīvo no tā, ka viņam pārlieku mantas.” Un Viņš tiem stāstīja līdzību, sacīdams: “Kāda bagāta vīra tīrums bija nesis papilnam augļus, un tas domāja savā prātā, sacīdams: Ko darīšu? Jo man nav kur savus augļus likt. Un tas sacīja: to darīšu: es savus šķūņus gribu noplēst un lielākus uztaisīt un tur likšu visus savus augļus un savu labību
