Daudzi neparāda nopietnāku vēlēšanos iepazīt Dieva gribu un izprast viņa prasības pret tiem. Daži, kas mēģina mācīt patiesību citiem, paši nepaklausa Dieva Vārdam. Jo vairāk šādu skolotāju būs Dieva darbā, jo nesekmīgāks tas kļūs.
Daudzi, kuriem Dievs ir uzticējis bagātību, nedomā, ka ar šīs bagātības paturēšanu savās rokās tie rīkojas pretī savām mūžīgajām interesēm. Apustulis tiem rāda, ka, kļūstot bagātiem labos darbos, patiesībā tie strādā priekš sevis. Tad tie krāj sev, sagādā sev Debesīs paliekošu mantu, lai dabūtu mūžīgo dzīvošanu. Izdalot Dieva darba vajadzībām un palīdzot trūcīgiem, viņi uzticīgi pilda to darbu, ko Dievs tiem ir nozīmējis; un viņu pašaizliedzīgie, augstsirdīgie mīlestības darbi piemiņai tiks ierakstīti Debesu grāmatās. Ikkatrs taisns darbs tiks padarīts nemirstīgs, kaut arī darītājs varbūt nedomās, ka ir veicis kaut ko ievērības cienīgu. Ja to cilvēku ikdienas gaitas, kuri atzīst patiesību, būtu Kristus priekšzīmes dzīvs atdarinājums, tad no šiem cilvēkiem izplūstu gaisma, kas arī citus vadītu pie Pestītāja. [684] Tikai Debesīs pilnībā tiks novērtēti mācībai atbilstošas, harmoniskas un dievbijīgas dzīves svētlaimīgie rezultāti attiecībā uz citu cilvēku izglābšanu.
Mans brāli, tev daudz jāstrādā savā ģimenē, lai tai parādītu, ka patiesība priekš tevis ir padarījusi lielu darbu un ka tās iespaidā tava dzīve un tavs raksturs ir kļuvis iejūtīgāks, skaistāks un cēlāks. Tu apliecini ticību tam, ka mēs dzīvojam pēdējās dienās un, ka mēs sniedzam pasaulei brīdinošu un pārbaudošu vēsti; vai tu ar saviem darbiem to rādi? Dievs tevi pārbauda, un viņš atklās tavas sirds patiesās domas un jūtas.
Kungs tev ir uzticējis līdzekļu podus, lai tos izlietotu Viņa lietas uz priekšu virzīšanai, trūcīgo aplaimošanai un nabadzīgo ļaužu stāvokļa atvieglošanai. Ar saviem līdzekļiem tu vari izdarīt daudz vairāk laba, nekā tu sasniegsi ar sludināšanu, paturot savu naudu pie sevis. Vai tu savus līdzekļu podus esi devis mijējiem, lai Kungam atnākot un sakot: “norēķinies par savu namturību”, tu neapmulsis varētu nodot viņam dubultotu podu skaitu, kapitālu un augļus, jo tu tos nebūsi krājis, nebūsi savtīgi zemē apracis, bet gan izlietojis. Aplūko savas pagājušās dzīves gājumu. Cik daudzus tu esi aplaimojis ar saviem līdzekļiem? Cik daudzās sirdīs tu ar savu devību esi pamodinājis pateicības jūtas? Lūdzu izlasi Jesajas 58. nodaļu. Vai esi kādu atraisījis no netaisnām saitēm? Vai esi centies atvieglot smagās nastas? Atbrīvot apspiestos un salauzt ikkatru jūgu? vai esi dalījis savu maizi ar izsalkušiem un ievedis namā nabaga izdzītos? Vai esi apsedzis kādu kailu cilvēku?
Ja esi bagāts šajos labajos darbos, tad tu vari sev prasīt minētā nodaļā dotos apsolījumus: “Tad ausīs tava gaisma kā dienas blāzma un tava dzīvība no jauna zels, un tava [685] taisnība ies tavā priekšā, un Kunga godība tevi pavadīs. Tad tu sauksi un Kungs atbildēs; tu brēksi un Viņš sacīs: redzi, še Es esmu.” “Un ja tu izsalkušam atdarīsi savu sirdi un paēdināsi apbēdināto dvēseli, tad tava gaisma atspīdēs tumsībā, un tava krēsla būs kā dienas vidus; un Kungs Tevi vadīs bez mitēšanās un pieēdinās tavu dvēseli tuksnesī un stiprinās tavus kaulus. Un tu būsi kā slacināts dārzs un kā ūdens avots, kam ūdens netrūkst”(Jes.58:8-11). Bet tagad tev nav tiesību uz šīm apsolītajām svētībām. Šeit uzrādītajā darbā tu neesi iesaistījies. Atskaties uz savu pagājušo dzīvi un pārdomā, cik tukša tā ir labu, cēlu un augstsirdīgu darbu ziņā. Tu esi runājis par patiesību, bet tu to neesi ieaudis savā dzīvē. Tava dzīve nav bijusi cēla un svēta, bet ir raksturīga ar savtību un skopumu. Tu esi uzticīgi kalpojis savam es. Ir pēdējais laiks mainīt savu rīcību un čakli strādāt, lai iegūtu mantu Debesīs.
Tu esi daudz zaudējis, ko tu vairs nekad nevari atgūt. Tu neesi izmantojis piešķirtās izdevības darīt labu, un tava neuzticība ir ierakstīta Debesu grāmatās. Kristus dzīvi raksturoja Sevis aizliegšana, sevis upurēšana un nesavtīga labdarība. Tu neesi pareizi sapratis, kā jāsagatavojas Dieva valstībai. Tavi uzskati visā visumā ir pārāk nepilnīgi. Runāšana ir lēta prece, tā daudz nemaksā. Darbi, augļi noteiks koka raksturu. Kādus augļus tu esi nesis? Apustulis Jēkabs pamāca savus brāļus: “Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kas saka, viņam ir ticība, bet darbu nav? Vai ticība viņu var izglābt? Ja kāds brālis vai māsa būtu kaili un viņiem trūktu dienišķās pārtikšanas, un ja kāds no jums uz tiem sacītu: ejiet ar mieru, sildieties un esiet paēduši, bet jūs tiem nedotu, kas miesai vajadzīgs - ko tas palīdz?” (Jēk.2:14-16). Tavi labie novēlējumi, mans brāli, trūcīgos neapgādās. Darbiem [686] jāliecina, ka tava līdzjūtība un mīlestība ir patiesa. Cik reizes tu burts burtā neesi izturējies tā, kā rādīts minētajā ainojumā?
Tu sevi vērtē ļoti augstu; tomēr tev vēl ir darāms kāds darbs, ko neviens cits tavā vietā nevar padarīt. Tavai dabai jāpārveidojas un pārmaiņai jānotiek visā tavā būtnē. Tu patiesību mīli vārdos, bet ne darbos. Tu mazliet mīli Kungu, bet vairāk savu mantu. Vai Kungs tev, ja Viņš tevi sastaps tādu, kāds tu pašlaik esi, sacīs: “Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps; ieej sava Kunga priekā?” (Mat.25:23). Par kādu prieku te runāts? “Kas jebšu varējis priekā būt, krustu ir panesis, par kaunu nav bēdājis un ir sēdies pa labai rokai Dieva goda krēslam” (Ēbr.12:2). Jēzus prieks bija redzēt dvēseles, kas izglābtas, tāpēc Viņš upurēja savu slavu, godu, bagātības un Savu dzīvību. Cilvēku glābšana bija Viņa prieks. Kad Dieva valstībā būs sapulcināti visi atpestītie, tad Viņš redzēs savas dvēseles ciešanu augļus un būs apmierināts.
Cilvēki, kuri ir Kristus līdzstrādnieki, kuri ir līdzstrādnieki Viņa pašaizliedzīgajā un sevi uzupurējošā dzīvē, varēs būt darba rīki dvēseļu pievešanā Kristum un varēs redzēt tos izglābtus, mūžīgi izglābtus, slavējam Dievu un Jēru, kas viņus ir atpircis.
Pleansanton, Kanzasa, 1870. gada 15. oktobris
