Brāli O! Rakstot par citiem cilvēkiem draudošajām briesmām, manu prātu nospiež tavs gadījums. Jau vairākus mēnešus es meklēju izdevību, lai rakstītu tev un arī citiem; tomēr neatliekams darbs ir mani kavējis uzrakstīt visas tās liecības, kas man dotas atsevišķiem cilvēkiem.
Tavs gadījums bieži ir nomācis manu prātu; tomēr es [687] skaidri neizpratu vai man tev jāraksta. Es esmu pārrakstījusi daudzas liecības, kuras dotas priekš citiem cilvēkiem, un daudzas no tām daudzējādā ziņā attiecas arī uz tevi. Liecības tiek publicētas ar nolūku, lai arī tie, kas personīgi nav uzrādīti, bet kas ir tikpat vainīgi kā norātie, tiktu brīdināti caur citiem cilvēkiem izteikto rājienu. Es domāju, ka mans pienākums nav griezties pie tevis personīgi. Tomēr, rakstot personīgās liecības citiem, kuriem draud briesmas neievērot un nepildīt savus pienākumus pret Dieva lietu, ar to kaitējot un sagādājot zaudējumus, es nevaru skaidri izprast, vai tavu gadījumu drīkstētu atstāt, neko tev nerakstot.
Pēdējā atklāsme man tika dota vairāk kā pirms diviem gadiem. Tad man pavēlēja runājot un rakstot, izcelt galvenos pamatlikumus un tajā pat laikā īpaši norādīt uz dažiem cilvēkiem draudošajām briesmām, uz viņu kļūdām un grēkiem, lai viņi būtu brīdināti, norāti un pamācīti. Es redzēju, ka visiem vajadzētu rūpīgi pārbaudīt savu sirdi un dzīvi, lai redzētu, vai viņi nav pielaiduši tās pašas kļūdas, par kurām norāti citi, un vai citiem dotie brīdinājumi neattiecas arī uz viņu gadījumu. Ja tā, tad viņiem vajadzētu saprast, ka padoms un rājiens dots arī viņiem, un ka tas jāņem vērā praktiskā dzīvē tā, it kā viņi būtu uzrunāti tieši personīgi.
Kas pēc savas dabas mīl pasauli un kas nevērīgi izturas pret saviem pienākumiem, tie var ieraudzīt savas kļūdas citu cilvēku gadījumos, kuri ir norāti. Dievs vēlas pārbaudīt ticību visiem tiem, kas sevi sauc par Kristus sekotājiem. Viņš pārbauda visu to cilvēku lūgšanu patiesīgumu, kuri saka, ka nopietni grib izprast savus pienākumus. Viņš pienākumu parādīs ļoti skaidri. Viņš visiem dos bagātas iespējas ieraudzīt to, kas ir viņu sirdīs. Cīņa starp paša es un Dieva žēlastību būs ļoti nopietna. Paša es cīnīsies pēc virskundzības un nostāsies pretī darbam, kas pūlas dzīvi un domas, [688] gribu un tieksmes pakļaut Kristus prātam. Ceļu, kas ved pretī mūžīgai dzīvei, vienmēr raksturo nepieciešamība sevi aizliegt un uzņemties krustu; un tāpēc “ir maz, kas to atrod”.
Dievs pārbauda visu cilvēku raksturu. Viņš pārbauda to mīlestību uz Viņa lietu un uz patiesības izplatīšanas darbu, par kuru tie saka, ka tā nozīme nemaz nav novērtējama. Siržu Pārmeklētājs pēc uzrādītajiem augļiem vērtē, kurš ir patiess Kristus sekotājs; kurš līdzīgi dievišķīgajam Paraugam atteiksies no pasaulīgā goda un laicīgās mantas un samierināsies ar pasaules acīs neievērojamu dzīvi, augstāk vērtējot Dieva labvēlību un Kristus krustu, lai beidzot varētu sev iegūt patiesas bagātības, Debesīs ieguldītu mantu, algas atvieglojumu - mūžīgu dzīvību.
Kas nevēlas sevi patiesi pazīt, tie rājienus un brīdinājumus attiecinās uz citiem un nesapratīs, ka skārts ir tieši viņa gadījums, ka atklātas tieši viņa kļūdas un viņam draudošās briesmas. Laicīgie, savtīgie motīvi aptumšo prātu un tā iedarbojas uz dvēseli, ka cilvēks nevar tikt atjaunots dievišķā līdzībā. Bet, kas ar savu samaitāto dabu nepretosies Dieva prātam, tie netiks atstāti tumsā, bet tiks atjaunoti atzīšanā un patiesā svētumā un pat priecāsies nesot Kristus krustu.
Man rādīja, ka īstā laikā Dievs mani spiedīs teikt atsevišķiem cilvēkiem, kā Nātāns teica Dāvidam: “Tu esi tas vīrs.”(2.Sam.12:7) Daudzi izliekas, ka tic liecībām, kad tās sniegtas citiem, un līdzīgi Dāvidam, spriež par tiem tad, kad tiem vajadzētu rūpīgi pārmeklēt pašiem savu sirdi, pārbaudīt savu dzīvi un praktiski ņemt vērā citiem dotos nopietnos rājienus un brīdinājumus.
Brāli O, man rādīja, ka tu esi pieķēries laicīgai mantai vairāk, nekā tu pats to domā. Pienākuma izpratne tev ir kļuvusi neskaidra. Kad tavu prātu ietekmē Dieva Gars, vēloties tevi vadīt uz darbiem, kas saskan ar Dieva gribu un Viņa prasībām, tad citi iespaidi, kas neatbilst Dieva darbam šai [689] laikā, tevi kavē paklausīt dievišķās gribas pamudinājumiem; un rezultātā tava ticība nav kļuvusi pilnīga darbos. Tev jāuzvar pieķeršanās tavai laicīgajai mantai. Reizēs, kad pretēji tavai gribai un taviem aprēķiniem, līdzekļi no tevis aizplūst ienaidnieka rindās un ar to tie ir zaudēti Dieva lietai, tu esi juties ļoti samulsis un satraukts. Kungs tev ir uzticējis līdzekļu podus, lai tu tos izlietotu Viņam par godu. Tu esi Viņa mantu pārzinis, un tev jābūt ļoti uzmanīgam, lai pret savu pienākumu neizturētos nevērīgi. Pēc savas dabas tu esi pasauli mīlošs vīrs un tiecies tavā pārziņā nodotos līdzekļu podus uzskatīt par saviem. Bet drīz tu dzirdēsi vārdus: “Atbildi par savu namturību.”(Lūk.16:2)
Dieva bērni ir gudri, ja tie uzticas tikai tai gudrībai, kas nāk no augšienes, un ja tiem nav cita spēka, kā tikai tas, kas nāk no Dieva. Ja mēs gribam būt vienoti ar Kungu un palikt Viņā, tad mums nepieciešams pārtraukt draudzību ar pasauli un tās garu. Mūsu spēks un veiksme ir savienībā ar Kungu, viņam mūs izredzot un pieņemot. Starp gaismu un tumsu nevar būt nekāda savienība. Dievs vēlas, lai viņa ļaudis būtu īpaša tauta, atšķirta no pasaules, un lai tā atstātu iespaidīgu svētuma priekšzīmi, kas apvienotu pasauli, pārliecinātu vai nosodītu, atkarībā no tās izturēšanās pret doto gaismu. Patiesība, kas pasniegta saprašanai, un gaisma, kas būs apspīdējusi dvēseli, notiesās un nosodīs, ja to nepieņems vai atraidīs.
Šajā izvirtušajā laikmetā maldi un tumsa tiek vērtēti augstāk par gaismu un patiesību. Daudzu, tā saucamo, Kristus sekotāju darbi neizturēs pārbaudi, ja tos apskatīs tagad uz viņiem spīdošajā gaismā. Šī iemesla dēļ daudzi nenāk pie gaismas, lai neatklātos, ka viņu darbi netiek darīti iekš Dieva. Gaisma atklāj un uzrāda tumsā apslēptos ļaunos [690] darbus. Pasaules cilvēki un ļaudis, kas ir patiesi Kristus kalpi, ārējā izskata ziņā var neatšķirties; tomēr viņi kalpo katrs savam kungam, kuru intereses ir pilnīgi pretējas. Pasaule neredz un neizprot šo starpību; tomēr tos šķir neizmērojams attālums, milzīga atstarpe.
Kristus saka: “Jūs neesat no pasaules, bet Es jūs esmu izredzējis no pasaules.” (Jāņa 15:19) Patiess Kristus sekotājs nevar baudīt pasaules draudzību un tajā pat laikā dzīvot dzīvi, kas ir apslēpta Kristū. Mīlestība ir jāatrauj no laicīgās mantas un jāpievērš Debesu bagātībām. Cik grūti bija jauneklim, kuram piederēja lieli īpašumi, atraut savu mīlestību no laicīgās mantas, pat neskatoties uz to, ka kā alga viņam tika apsolīta mūžīgā dzīvība!
Ja viss, kas mums ir un kas mēs esam, nav veltīts Dievam, tad savtīgās intereses aizklāj mūsu acis, ka neredzam darba milzīgo nozīmi, un līdzekļi, kurus Dievs prasa atdot Viņam, tiek aizturēti. Bet Tas, Kas mums šos līdzekļus ir aizdevis Viņa lietas tālākai attīstīšanai, bieži vien atraus Savu labklājību dodošo roku un dažādos ceļos izputinās šos aizturētos līdzekļus, un tie būs zuduši to īpašniekam un zuduši Dieva lietai. Tie nebūs pasargāti ne šai pasaulei, ne nākošai. Dievs ir aplaupīts, un sātans līksmo uzvaras priekšā. Kungs vēlas, lai tu, brāli O, rūpīgi pārbaudītu pats savu sirdi un to atbrīvotu no pasaules mīlestības. Mirsti sev un dzīvo Dievam. Tad tu būsi to skaitā, kuri ir pasaules gaisma.
Man rādīja, ka tu nododies maldīgām domām par nākotni, domām, kam kaut kas kopējs ar postošiem uzskatiem par nākamo laikmetu. Šos uzskatus tu reizēm izsaki citiem. Tomēr tie nesaskan ar visas draudzes domām. Tu nepareizi izlieto [691] Rakstus. Kad Jēzus piecelsies vissvētākajā vietā un noliks savas vidutāja drēbes un priestera tērpa vietā uzvilks atriebības drēbes, tad darbs grēcinieku labā būs pabeigts. Tad būs pienācis laiks, kad atskanēs pavēle: “Kas netaisnību dara, tas lai joprojām netaisnību dara…un, kas ir taisns, tas lai joprojām ir taisns, un kas ir svēts, tas lai joprojām ir svēts. Un redzi, es nāku drīz, un Mana alga līdz ar Mani, ikvienam atmaksāt kā viņa darbs būs.” (Atkl.22:11,12)
Dievs ir devis Savu Vārdu visiem cilvēkiem, lai to pētītu un iepazītos ar dzīvības ceļu. Nav jāmaldās nevienam, kas grib pakļauties Dieva Vārdā atklātajiem nosacījumiem. Visiem ir dāvāts pārbaudes laiks, lai viņi varētu izveidot mūžīgai dzīvei derīgu raksturu. Visiem tiks dota iespēja izšķirties par dzīvību vai nāvi. Ļaudis tiks tiesāti atbilstoši viņiem dotajam gaismas mēram. Nevienam nebūs jāatbild par tumsu un maldiem, ja viņam nav sniegta gaisma, viņi nevar būt grēkojuši nepieņemdami to, kas viņiem nemaz nav sniegts. Pirms Jēzus atstās Savu vietu svētnīcas vissvētākajā nodalījumā, visi tiks pārbaudīti. Pārbaudes laiks grēciniekiem noslēgsies līdz ar Kristus aizlūgšanas izbeigšanos un ietērpšanos atriebības drēbēs.
Daudzi lolo uzskatus, ka pārbaudes laiks tiks dāvāts vēl pēc tam, kad Jēzus pabeigs Savu Vidutāja darbu vissvētākajā vietā. Tā ir sātana viltība. Dievs pārbauda pasauli ar gaismu, kuru viņam ir paticis dot vēl pirms Kristus atnākšanas. Šajā laikā tiek veidots raksturs dzīvībai vai nāvei. Bet pārbaudes laiks ļaudīm, kuri izvēlas dzīvot grēka dzīvi un neņem vērā piedāvāto lielo pestīšanu, noslēdzas līdz ar Kristus kalpošanas darba izbeigšanos īsi pirms viņa parādīšanās debesu padebešos.
Kas mīl šo pasauli un kuru prāts ir miesīgs un ir ienaidā ar Dievu, tie sev glaimo, ka pārbaudes laiks tiks dots vēl pēc Kristus parādīšanās debesu padebešos. Miesīgo sirdi, kurai tik ļoti negribas pakļauties un paklausīt, piekrāps šie patīkamie uzskati. Daudzi paliks miesīgas drošības [693] sajūtā un turpinās pretoties Dievam, glaimodami sev, ka vēl ir jābūt laikam grēku nožēlošanai un iespējai pieņemt patiesību, kas tagad ir tik nepopulārs un tik pretēja viņu dabīgajām tieksmēm un iegribām. Viņi domā, ka tie iemantos pestīšanu tad, kad tiem, paklausot Kristum un patiesībai, ne ar ko nevajadzēs riskēt un neko nevajadzēs zaudēt.
