Šiem bērniem jāmācās svarīgas mācības, un tagad tie tās var apgūt labāk, nekā kādā citā laika posmā. Dievs strādā priekš šiem mīļajiem bērniem, savienojoties ar viņu vecāku pareizi izvērstām pūlēm, un tos vadīs, lai tie kļūtu par skolniekiem Kristus skolā. Jēzus vēlas, lai šie bērni atšķirtos no pasaules uzpūstā tukšuma, atstātu grēku priekus un izvēlētos pazemīgas paklausības teku. Ja tie tagad ņems vērā laipno aicinājumu, pieņems Jēzu kā savu Glābēju un turpinās iepazīties ar savu Kungu, tad Viņš tos tīrīs no viņu grēkiem un piešķirs tiem žēlastību un spēku.
Mīļais brāli P, tas, ko tu esi mācījies Menā valdošo satraucošo iespaidu vidū, ir ārkārtīgi kaitējis tavai ģimenei. Sarunās tu neesi bijis piesardzīgs, kādam tev jābūt atbilstoši Dieva prasībām. Sarunās savā ģimenē tu neesi kavējies pie patiesības, uzticīgi mācot bērniem patiesības pamatlikumus un Dieva baušļus, ceļoties un sēžoties, izejot un ieejot. Tu neesi pareizi novērtējis savu tēvu un sludinātāja darbu. [701]
Tu neesi cītīgi pildījis savu pienākumu pret saviem bērniem. Ģimenes lūgšanām tu neesi veltījis pietiekoši daudz laika un neesi prasījis visas saimes klātbūtni. Vārds “vīrs” (angliski - “Husband”) nozīmē - “mājas saite”. Visu ģimenes locekļu viduspunkts ir tēvs. Viņš ir likumu devējs, pats sevī parādīdams vīrišķīgu stāju, stingru tikumību, enerģiju, taisnīgumu, godīgumu, pacietību, drosmi, čaklumu un praktisku lietderību. Tēvs ir arī mājas priesteris, kas rītos un vakaros uz Dieva altāra uzliek upuri. Sievu un bērnus vajadzētu paskubināt pievienoties šajā upurēšanā un kopīgi dziedāt slavas dziesmas. Rītos un vakaros tēvam kā mājas priesterim vajadzētu izsūdzēt Dievam paša un bērnu izdarītos grēkus attiecīgās dienas laikā. Jāizsūdz grēki, ka viņam nākuši zināmi un arī slepenie grēki, kas atklāti tikai Dieva skatam. Šī noteiktā rīcība, ja to cītīgi ievēros tēvs, kad viņš ir mājās, vai tēva prombūtnes laikā māte, nesīs svētību visai ģimenei.
Iemesls, kāpēc šī laika jaunatne nav vairāk noskaņota par labu reliģijai, ir tās nepilnīgā audzināšana. Bērniem netiek parādīta patiesa mīlestība, ja tiem atļauj nodoties savām nepareizajām tieksmēm, vai arī ja atstāj nesodītu nepaklausību. Koks aug tai virzienā, kurp tas noliekts, kamēr vēl ir bijis mazs. Tu pārāk daudz mīli pats savas ērtības. Tu neesi pietiekoši neatlaidīgs. Tiek prasīta pastāvīga piepūle - pastāvīga modrība un nopietnas, dedzīgas lūgšanas. Uzturi savu garu lūgšanas noskaņojumā, lai tas tiektos pretī Dievam; neesi kūtrs savā darbā, bet esi dedzīgs garā, kalpodams Kungam.
Tu savā ģimenē neesi pareizi novērtējis Sabata svētumu un arī savus bērnus neesi mācījis to pareizi izprast, piekodinādams tiem, cik svarīgi ir Sabatu ievērot saskaņā ar bauslību. Tavas izjūtas nav skaidras un spējīgas izšķirt augsto standartu, kāds mums jāsasniedz, lai būtu baušļu turētāji. Tomēr [702] Dievs būs ar tevi tavās pūlēs, ja tu nopietni ķersies pie šī darba. Tev jāiegūst pilnīga kontrole pašam pār sevi; tad tev būs labāki panākumi bērnu savaldīšanā. Lai izlabotu pagātnes nolaidības, tev veicams liels darbs; tomēr no tevis netiek prasīts, lai tu to padarītu savā spēkā. Šajā darbā tev palīdzēs kalpojošie eņģeļi. Nenovērsies no šī darba un nenobīdi pie malas šo nastu, bet apņēmīgi ķeries tai klāt un izlabo to, kas ilgi atstāts novārtā. Tev jāiegūst skaidrāka izpratne par Dieva prasībām pret tevi attiecībā uz Viņa svēto dienu. Visu, ko iespējams izdarīt sešās dienās, kuras Dievs tev devis, to tad arī vajadzētu darīt. Tev nevajadzētu Dievam nolaupīt nevienu svētā laika stundu. Kas augstu vērtē Sabatu un izprot uz tiem gulstošos pienākumus, ar ko saistās Sabata ievērošana, tiem apsolītas lielas svētības: “Ja tu savu kāju savaldi Sabatā (nesaminot to un nepadarot par neko), un nedari, kas tev patīk Manā svētā dienā, un ja tu dusas dienu nosauc par līksmību, par Kunga svēto dienu, kas cienījama, un tu tā viņu godā turi ka nestaigā savus ceļus, nedz ej pēc savas peļņas, nedz runā liekus vārdus. Tad tu priecāsies iekš tā Kunga, un Es tevi vadīšu pa zemes augstumiem, un Es tevi mielošu ar tava tēva Jēkaba mantību; jo Kunga mute to runājusi.” (Jes.58:13,14)
Sabatam iesākoties, mums jāuzmana pašiem sevi, savi darbi un savi vārdi, ka neaplaupām Dievu, izlietojot savām vajadzībām laiku, kas stingri noteikts kā Kunga laiks. Mēs nedrīkstam darīt paši, ne arī pieļaut, ka mūsu bērni dara kāda veida darbu iztikas iegādei vai arī kaut ko citu, ko varam padarīt sešās darba dienās. Piektdiena ir sagatavošanās [703] diena. Tad laiku var veltīt nepieciešamajiem sagatavošanās darbiem, un Sabata pārdomāšanai un pārrunām. Neko, ko Debesis uzskatītu par Sabata pārkāpšanu, nevajadzētu atstāt nepateiktu vai nepadarītu, lai to pateiktu vai padarītu Sabatā. Dievs prasa, lai mēs Sabatā atturētos ne tikai no fiziska darba, bet lai mēs arī savām domām liktu kavēties pie svētiem tematiem. Ceturtais bauslis patiesi tiek pārkāpts runājot par pasaulīgām lietām vai ielaižoties vieglprātīgās un nenozīmīgās sarunās. Tērzēt un runāt kaut ko un visu ko, kas ienāk prātā, jāuzskata par savu vārdu runāšanu. Ikkatra novirzīšanās no taisnības ieved mūs verdzības saitēs un pakļauj notiesāšanai.
Brāli P, tev vajadzētu mācīties izprast ceturtā baušļa Sabata svētumu un strādāt, lai paceltu standartu savā ģimenē un visur, kur ar savu priekšzīmi tu to esi pazemojis Dieva ļaužu vidū. Tev jāstrādā pretī iespaidam, kādu tu šai ziņā esi atstājis, mainot savus vārdus un rīcību. Tu bieži neesi paklausījis pavēlei: “Piemini Sabata dienu, ka tu to svētī!” Tu bieži esi aizmirsies un Dieva iesvētītajā dienā runājis pats savus vārdus. Tu neesi bijis uzmanīgs un neesi sevi sargājis Sabatā un esi pievienojies nesvētiem ļaudīm sarunās par dienas parastajiem tematiem, par peļņu un zaudējumiem, ražu, lopiem un uztura līdzekļu sagādi. Šeit tava priekšzīme kaitē tavam iespaidam. Tev vajag reformēties.
Kas nav pilnīgi svētojušies patiesībai, tie bieži ļauj savām domām brīvi kavēties pie laicīgiem darbiem, un, kaut Sabatā tie arī atpūšas no fiziska darba, viņu mēles izsaka to, par ko tie domā; tad nāk vārdi par lopiem, ražu, zaudējumiem un peļņu. Tas viss ir Sabata pārkāpšana. Ja domas kavējas pie pasaulīgām lietām, tad mēle to atklās; jo no sirds pārpilnības mute runās.
Sludinātāja priekšzīmei šai ziņā vajag būt sevišķi pārdomātai. Sabatā tiem sevi vajadzētu apzinīgi norobežot ar [704] sarunām par reliģiskiem tematiem - par tagadējo patiesību, tagadējiem pienākumiem, kristīgo cerību un bailēm, pārbaudījumiem, cīņām un bēdām; par uzvaru beigās un saņemamo atalgojumu.
Jēzus kalpiem vajadzētu stāvēt kā to cilvēku norājējiem, kuri nepieņem Sabatu un netur to svētu. Viņiem laipni un tomēr svinīgi vajadzētu norāt tos, kas Sabatā ielaižas pasaulīgās sarunās, tajā pašā laikā uzskatīdami sevi par Sabata turētājiem. Šajā svētajā dienā viņiem vajadzētu atbalstīt nodošanos Dievam.
Nevienam nevajadzētu domāt, ka svēto laiku tam atļauts pavadīt nelietderīgā veidā. Dievam nepatīk, ka Sabata ievērotāji Sabatā daudz guļ. Ar tādu rīcību viņi apkauno savu Radītāju, ar savu priekšzīmi sakot, ka sešas dienas tiem ir pārāk vērtīgas, lai tās izlietotu atpūtai. Viņiem jāpelna nauda, kaut arī tādā veidā tie laupa sev nepieciešamo miegu, ko tie atgūst, noguļot svēto laiku. Viņi tad aizbildinās ar vārdiem: “Sabats ir dots atpūtai; sapulces apmeklēšanas dēļ es neatraušu sev atpūtu; tā man ir vajadzīga.” Tādi cilvēki nepareizi izlieto iesvētīto dienu. Šajā dienā tiem sevišķā kārtā vajadzētu ieinteresēt savas ģimenes locekļus tās ievērošanā un sapulcēties lūgšanas namā, daudziem vai nedaudziem kopā, skatoties pēc apstākļiem. Savu laiku un enerģiju vajadzētu atdot garīgām nodarbībām, lai Sabatam piešķirtais dievišķais iespaids viņus pavadītu visas nedēļas laikā. No visām nedēļas dienām neviena nav tik piemērota dievbijīgas nodošanās domām un jūtām kā Sabats.
Visas Debesis man tika rādītas kā tādas, kas Sabatā ir nomodā, raudzīdamies uz tiem, kas atzīst ceturtā baušļa prasības un ievēro Sabatu. Eņģeļi atzīmēja viņu cieņu un viņu interesi attiecībā uz šo dievišķo iestādījumu. Kas ar stingri dievbijīgu domu gājumu svētī Dievu Kungu savās sirdīs [705] un kas cenšas izmantot svētās stundas, turot Sabatu, cik labi vien iespējams, un godā Dievu, nosaucot Sabatu par līksmību - tos eņģeļi sevišķā kārtā svētīs ar gaismu un veselību, un tiem tiks dots dievišķs spēks. Bet uz otru pusi, eņģeļi novēršas no cilvēkiem, kas neciena Dieva iesvētītās dienas svētumu, un tiem atrauj savu gaismu un spēku. Es to redzēju kāda mākoņa apēnotus, izmisušus un bieži nobēdājušos. Viņi izjuta Dieva Gara trūkumu.
Mīļais brāli P, tev savās sarunās vienmēr jābūt ļoti apdomīgam. Vai Dievs tevi ir aicinājis būt par Kristus pārstāvi virs zemes, lai tu Viņa vietā lūgtu grēciniekus salīdzināties ar Dievu? Tas ir svinīgs un augsts darbs. Tad, kad tu uz paaugstinājuma beidz runāt, tad šis darbs tikai patiesi sākas. Aizejot no sapulces, tu netiec atbrīvots no savas atbildības; tev arī tad jāturpina nodoties dvēseļu glābšanas darbam. Tev jābūt dzīvai un iespaidīgai vēstulei, kas zināma un lasāma visiem cilvēkiem. Vissvarīgākais temats ir dvēseļu glābšana. Tieši šim darbam ir aicināts Kristus evaņģēlija sludinātājs. Viņam jāturpina darīt labu arī ārpus sapulces ietvariem un sava ticības apliecība jāizrotā ar dievbijīgām sarunām un pārdomātu izturēšanos. Savai ērtībai padoms nav jāprasa. Par priekiem nav jādomā.
Bieži vien, pabeidzis savu darbu uz paaugstinājuma, tu apsēsties citu cilvēku sabiedrībā un ar savu nesvēto runāšanu iznīcini uz paaugstinājuma darīto darbu. Pienākumus, kurus tu sludini citiem, vispirms jāizpilda tev pašam un tā, kā tu nekad vēl neesi darījis, tev jāuzņemas darba nasta, atbildības smagums, kam vajadzētu gulties uz ikkatra Kristus kalpa pleciem. Nostiprini uz paaugstinājuma darīto darbu ar tālākām personīgām pūlēm. Nododies saprātīgām sarunām par tagadējo [706] patiesību un ar sirsnīgu pieeju uzzini klātesošo domas šajā jautājumā. Bīstoties Dievu, uzaicini sarunu biedrus saskaņot dzīvi ar šo svarīgo patiesību. Tu neesi uzstājies laikā un nelaikā, norājis, brīdinājis, paskubinājis visā pacietībā un visos mācību veidos.
