Attiecībā uz E, es lūdzu, neaizmirstiet, ka viņš ir bērns, kam ir tikai bērna piedzīvojumi. Nemērojiet viņu, šo nelaimīgo, vājo, nespēcīgo zēnu ar sevi un negaidiet no viņa to, ko jūs spējat dot. Es pilnīgi ticu, ka jūsu spēkos ir šim bārenim pilnīgi un patiesi palīdzēt. Jūs varat pret viņu izturēties tā, lai viņa uzdevums tam neliktos grūts un nepatīkams, lai to atvieglotu kāds iedrošinošs stars. Jūs, mans brāli un māsa, varat gūt prieku savstarpējā uzticībā, jūs viens otram jūtat līdz, interesējaties viens par otru un kavējiet viens otram laiku , kā arī viens otram izstāstiet savas bēdas un grūtības. Jums ir kaut kas, kas jūs iepriecina, bet viņš ir viens pats. Viņš ir domājošs zēns, bet viņam nav neviena, kam uzticēties, nav neviena, kam mazdūšības brīžos un smagos pārbaudījumos, kas, kā es zinu, viņam uzbrūk, (333) tā pat kā gados vecākiem cilvēkiem, teiktu kādu iedrošinošu vārdu.
Ja jūs noslēgsities tikai viens priekš otra, tad tā būs savtīga mīlestība, kuru nepavadīs Dieva svētības. Es stipri ceru, ka jūs mīlēsiet bāreni Kristus dēļ, ka sapratīsiet, ka jūsu īpašumi, ja tos neizlieto, darot labu, ir bez jebkādas vērtības. Dariet labu, esiet bagāti labos darbos; labprāt izdaliet, esiet devīgi, krājiet mantu par labu pamatu nākamajam laikam, ka variet satvert mūžīgo dzīvību. Mūžīgo dzīvību nepļaus neviens cits kā tikai pašuzupurīgie ļaudis. Mirstošais tēvs un māte savus dārgumus atstāja draudzes gādībai, lai tā tos pamācītu Dieva lietās un sagatavotu Debesīm. Kad šie vecāki meklēs savus mīļos un kāda no tiem trūks draudzes nolaidības dēļ, ko tad varēs atbildēt? Draudze lielā mērā ir atbildīga par šo bāreņu izglābšanu.
Pēc visa spriežot, jūs neesat iemantojuši zēna uzticību un mīlestību, un iemesls ir taustāmu pierādījumu trūkums, kas liecinātu par jūsu mīlestību, izpaužoties iedrošinājumos un pamudinājumos. Ja nevarējāt izdot naudu, tad jūs vismaz varējāt kaut kādā veidā viņu iedrošināt, liekot saprast, ka neesat pret viņu vienaldzīgi. Doma, ka pieķeršanās un mīlestība var nākt tikai no vienas puses, ir maldīga. Cik daudz mīlestības jūs paši esat radinājušies parādīt? Jūs esat pārāk noslēgušies sevī un neizjūtat vajadzību ietērpties laipnības un maiguma atmosfērā, kādu ap sevi rada patiesi cēla dvēsele. Brālis un māsa F savus bērnus atstāja draudzes gādībai. Viņiem bija daudz bagātu radu, kas vēlējās pieņemt viņu bērnus; bet tie bija neticīgie, un, ja tiem atļautu rūpēties par bērniem un kļūt par viņu aizbildņiem, tad bērnu sirdis varētu tikt novērstas no patiesības pie maldiem un viņu izglābšanās būtu apdraudēta. (334) Tā kā šiem radiniekiem neatļāva paņemt bērnus, tad tie saskaitās un neko nav darījuši viņu labā. Ir jārēķinās ar vecāku uzticību draudzei, un savtīguma dēļ to nedrīkst aizmirst.
Mēs ļoti interesējamies par šiem bērniem. Viens no viņiem jau ir izveidojis jauku kristīgu raksturu un apprecējies ar evaņģēlija sludinātāju. Un tagad, atbildot uz rūpēm par viņu un nastām, kas nestas viņas labā, viņa pati ir kļuvusi patiess nastu nesējs draudzē. Pie viņas padomu un norādījumus meklē mazāk piedzīvojuši ļaudis, un tie nemeklē veltīgi. Viņas patiesā kristīgā pazemība ir savienota ar atbilstošu izturēšanos, kas visos, kuri viņu pazīst, iedveš uzticību un cieņu. Šie bērni man ir tikpat tuvi kā mūsu pašu bērni. Es neizlaidīšu tos no acīm un nebeigšu par viņiem rūpēties. Es viņus mīlu no visas sirds, dziļi un maigi.
